AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
27. decembrī, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
7
7

Cienīga izturēšanās pret valsts simboliem

Latvijas valsts simboli – valsts karogs, himna un ģerbonis - ir mūsu valsts identitātes un piederības simboli. Par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem vai tā zaimošanu var tikt piemērots administratīvais sods vai pat kriminālsods.

FOTO: LV portāla kolāža

Ikviena pasaules valsts ir unikāla, un tās nošķīrums no citām valstīm pirmām kārtām ir ietverts valsts nosaukumā. Jebkurai valstij ir svarīga atpazīstamība citu valstu vidū, tādēļ katra valsts izveido, apstiprina un lieto valsts simboliku: valsts karogu, himnu un ģerboni. Šo simbolu mērķis ir valsts reprezentācija, tādējādi nevar būt divas valstis ar vienādu nosaukumu, karogu, himnu un ģerboni.
īsumā
  • Latvijas valstij ir trīs valsts simboli: karogs, himna un ģerbonis.
  • Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme.
  • Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu.
  • Valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana.
  • Cieņas izrādīšana valsts simbolam ir sabiedrībā vispārpieņemto paražu (nerakstīto uzvedības normu kopuma) ievērošana.
  • Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu.
  • Necieņa ir arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.
  • Zaimošana ir tīša, apzināta un publiski veikta darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām, nolūkā paust negatīvu personisko attieksmi pret valsts simbolu un vērtībām, ko tas iemieso.
  • Par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem vai tā zaimošanu var tikt piemērots administratīvais sods vai kriminālsods.

Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vēsture, iekārta un valsts filozofija. Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arī tās iedzīvotāji, tādēļ ir svarīga to izpratne un aizsardzība. Visbiežāk to nodrošina normatīvajos aktos nostiprināts tiesiskais regulējums.

Arī Latvijas valsts simboli – karogs, himna un ģerbonis – ir aizsargāti ar likumu, kuros noteikta to lietošanas kārtība, un par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem tiek piemērots sods. Tomēr ne vienmēr likuma pants sniedz izsmeļošu atbildi un ir praktisks padomdevējs situācijās, kas saistītas ar pienācīgas cieņas izrādīšanu valsts simboliem. Tāpēc par valsts simboliem, cienīgu izturēšanos pret tiem, kā arī to, ko nozīmē necieņa pret kādu no valsts simboliem, stāsta Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre un Latvijas valsts karoga likuma projekta autore Sintija Stipre.

Latvijas valsts simboli

Kā norāda S.Stipre, "katram no trim valsts simboliem – karogam, himnai un ģerbonim - ir sava nozīme. Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu, tādēļ to ļauts lietot tikai ļoti šauram personu lokam. Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme – tas simboliski atspoguļo vērtību skalu, ar ko mēs sevi identificējam nacionālā līmenī. Savukārt valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana, kuru drīkst izpildīt ikviens, ja vien tas tiek darīts svinīgos apstākļos, piemērotā vietā un atbilstošā veidā".

Latvijā valsts simbolikas tiesiskais regulējums ir iestrādāts Latvijas valsts karoga likumā, likumā "Par Latvijas valsts himnu" un likumā "Par Latvijas valsts ģerboni".

Cieņa un valsts simboli

Visos trijos iepriekš minētajos likumos norādīts, ka ikvienam ir pienākums valsts simbolus lietot, garantējot tiem pienācīgu cieņu, kā arī izturēties pret tiem ar cieņu. Tomēr jāsaprot, ka cieņas izrādīšanu un cienīgu izturēšanos pret valsts regālijām ir grūti definēt. S.Stipre skaidro, ka cieņas jautājums ir cieši saistīts ar morāles un ētikas aspektiem, bet tie  katram indivīdam var atšķirties: kas vienam ir pašsaprotams, citam - kategoriski nepieņemams. Tādēļ galvenais kritērijs, vērtējot cienīgu izturēšanos pret valsts simboliem, būtu saistāms ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām un uzvedības principiem.

"Latvijas valsts simboli ir valsts karogs, valsts himna un valsts ģerbonis."

Ārlietu ministrijas pārstāve norāda: "Definīcijas līmenī cieņas izrādīšana valsts simbolam būtu sabiedrībā vispārpieņemto paražu (nerakstīto uzvedības normu kopuma) ievērošana, lai izrādītu godpilnu attieksmi valsts simbolam un vērtībām, ko tas iemieso. Paražas nosaka valsts simbolu lietošanas laiku, vietu, veidu un kārtību. Tās tiek vienveidīgi piemērotas arī starptautiskajā praksē. Līdz ar to var runāt par starptautiski pieņemto praksi (paražām), ne tikai par tradīcijām Latvijā."

Valsts simbols – valsts karogs

Latvijas valsts karoga likumā ir noteikts, ka Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru, kur svītru attiecība ir 2:1:2, savukārt karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.

Daudzi valsts karoga lietošanas etiķetes pamatprincipi ir iekļauti 2009.gada 29.oktobra likumā "Latvijas valsts karoga likums" un Ministru kabineta noteikumos Nr.405 "Latvijas valsts karoga piemērošanas noteikumi". S.Stipre norāda uz dažām svarīgākajām paražām, kas jāievēro Latvijas valsts karoga lietošanas laikā:

  • valsts karogs nedrīkst pieskarties pie zemes;
  • valsts karogam vienmēr ir prioritāte pār citiem karogiem;
  • nesot valsts karogu gājienā vai ienesot telpā, karogam var būt karoga asistenti;
  • valsts himnas atskaņošanas laikā visi ar sejām pagriežas pret valsts karogu; tāpat arī gadījumos, kad valsts karogs tiek nests garām – visi, kājās stāvot, ar skatienu pavada valsts karogu;
  • diennakts tumšajā laikā valsts karogu izgaismo;
  • karogu izmanto tikai tam paredzētajam mērķim - valsts karogu nekad neizmanto kā galdautu, dvieli utt.;
  • valsts karogu neapzīmē, neapraksta un nepapildina;
  • ja uz valsts karoga parakstījušies slaveni cilvēki (piem., sportisti, augstākās valsts amatpersonas u.c.), šādu karogu nedrīkst lietot publiski;
  • vienā karogu mastā lieto tikai vienu karogu;
  • vienlaicīgi lietojot vairākus valstu karogus, jāraugās, lai visi karogi būtu vienādā platumā, t.i., lai tiem būtu vienādi liela vertikālā mala;
  • karogu rindā novietotiem karogiem jābūt no vienāda materiāla un izpildījuma (aplikācija vai izšuvums, vai apdruka);
  • valsts karogam goda vieta vienmēr ir pie personas labās rokas (labā pleca), savukārt lentītes un nozīmītes valsts karoga krāsās vienmēr sprauž sirds pusē.

Valsts simbols – valsts himna

Likumā "Par Latvijas valsts himnu" ir norādīti precīzi himnas vārdi, mūzikas autors, tās izpildījums; minēti gadījumi, kad valsts himna izpildāma obligāti, un rīcības, kas jāievēro mūsu tautas svinīgās lūgšanas atskaņošanas laikā. S.Stipre min svarīgākās paražas, kas ir jāievēro, atskaņojot valsts himnu:

  • himnas laikā visi stāv kājās, vīrieši noņem galvassegas, militārpersonas salutē atbilstoši reglamentam un neviens nestaigā;
  • valsts himnas atskaņošanas laikā mastā drīkst uzvilkt valsts karogu;
  • valsts himnu var izpildīt instrumentāli, vokāli vai kombinējot abus iepriekš minētos izpildījuma veidus;
  • ja pasākumā tiek atskaņotas vairākas valstu himnas, to izpildījumam jābūt vienādam, lai kādu himnu nenostādītu diskriminējošā stāvoklī pret citām;
  • himnas nekad nepārveido, nearanžē;
  • himnām var būt arī oficiāli apstiprinātas īsversijas -  tās atskaņo sporta pasākumos: apbalvošanas ceremonijā, atklājot vai slēdzot sporta spēles. Ja vienas valsts himnu sporta pasākumā atskaņo īsversijā, tad arī citu valstu himnas jāatskaņo īsversijā, lai ievērotu vienlīdzības principu. Citos oficiālos pasākumos vienmēr atskaņo valsts himnas pilno (nesaīsināto) versiju. Izņēmums ir ASV, Apvienotās Karalistes, Itālijas valsts himnas, kas ir ļoti garas un kam saskaņā ar nacionālajām paražām arī oficiālos pasākumos tiek atskaņots tikai pirmais pants, turklāt - tikai instrumentālā izpildījumā;
  • atskaņojot himnu diplomātisko pārstāvniecību rīkotajās pieņemšanās, pirmo vienmēr atskaņo nosūtošās valsts himnu, pēc tam - uzņemošās valsts himnu, tādējādi izrādot cieņu uzņemošajai valstij.

Valsts simbols – valsts ģerbonis

Likumā par Latvijas valsts ģerboni ir noteikts, ka Latvijas Republikā lieto lielo valsts ģerboni, mazo valsts ģerboni un papildināto mazo valsts ģerboni. Tāpat likums noteic, ka valsts ģerbonis ir viens no valsts simboliem, pret kuru ikvienam ir pienākums izturēties ar cieņu.

"Valsts ģerbonis kā valsts varas simbols tiek lietots valsts iestāžu telpās un dokumentos, uz naudaszīmēm, pastmarkām, valsts iestāžu apbalvojumos u.c. likumā noteiktajos gadījumos," uzsver S.Stipre. Lūk, daži  no svarīgākajiem noteikumiem, kas jāievēro, lietojot valsts ģerboni:

  • valsts ģerboni aizliegts papildināt, mainīt tā proporcijas vai krāsas;
  • valsts ģerbonī zelta krāsu aizliegts attēlot kā dzeltenu, bet sudraba krāsu - kā pelēku. Jautājumos, kas saistīti ar valsts ģerboņa attēlošanu un izmantošanu, konsultācijas un atzinumus sniedz Valsts heraldikas komisija.

Necieņas izrādīšana valsts simboliem

Par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem vai tā zaimošanu var tikt piemērots administratīvais sods vai pat kriminālsods.

"Necieņapubliski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu, vai arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu (piemēram, netīra, saplēsta, saburzīta valsts karoga lietošana)," šādi jēdzienu skaidro S.Stipre.

"Ikvienam ir pienākums valsts simbolus lietot, garantējot tiem pienācīgu cieņu, kā arī izturēties pret tiem ar cieņu."

Valsts simbolu godināšana nozīmē vispārzināmo paražu un valsts simbolu lietošanas etiķetes ievērošanu. Necieņas izrādīšanas piemēri valsts himnai ir tās izpildīšana neatbilstošā ritmā (kā džeza skaņdarbu vai šlāgeru u.tml.) vai tam nepiemērotos apstākļos (pludmalē un tikai peldbiksēs; sabiedriskā vietā stiprā alkohola reibumā u.tml.), kā arī citos etiķetes pārkāpuma gadījumos, kas minēti iepriekš. Savukārt, ja persona, izpildot himnu, vaibstās, uzvedas izaicinoši vai neatbilstoši apstākļiem, dzied uzsvērti nepareizi, maina himnas vārdus vai veic citas līdzīgas darbības, šāda izturēšanās jau var tikt interpretēta kā valsts himnas zaimošana, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Pašlaik likuma "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" 201.44pants noteic, ka par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts himnai vai valsts ģerbonim uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stāsies spēkā ar 2013.gada 1.janvāri, soda apmērs par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts himnai un valsts ģerbonim palielināsies no 250 līdz 500 latiem.

Valsts simbolu zaimošana

"Zaimošana – tīša, apzināta un publiski veikta darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām, nolūkā paust negatīvu personisko attieksmi pret valsts simbolu un vērtībām, ko tas iemieso," skaidro S.Stipre. Piemēram, valsts karoga publiska plēšana, smērēšana, dedzināšana, izmešana atkritumos, mīdīšana ar kājām un tamlīdzīgas darbības var tikt atzītas par valsts simbola zaimošanu, par ko draud kriminālsods.

Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma šā brīža redakciju par valsts simbolu tiek atzīti un tiesiskā aizsardzībā atrodas ne vien no auduma, bet arī no papīra izgatavotie valsts karodziņi, valsts karoga vimpeļi un auduma lentes valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās.

Tāpēc valsts simbolu eksperte pievērš uzmanību: gadījumos, ja persona pēc masu pasākuma (piemēram, gājiena, piketa) atkritumu konteinerā izmet papīra karodziņu vai mēģina to aizdedzināt, saplēst vai citādi apgānīt auduma lentes valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās, kas valsts svētku laikā rotā pilsētas ielas un ēku fasādes, personu par šādu rīcību var saukt pie kriminālatbildības.

"Par necieņas izrādīšanu kādam no valsts simboliem vai tā zaimošanu var tikt piemērots administratīvais sods vai kriminālsods."

Krimināllikuma 93.pantā ir norādīts, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Bet ko darīt tad, ja valsts karogs kļuvis lietošanai nederīgs un būtu jāveic tā utilizācija? Latvijas valsts karoga likuma 3.panta ceturtā daļa paredz: "Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā." Speciāliste skaidro, ka saskaņā ar starptautiski pieņemtām paražām valsts karogu diskrēti - privātos apstākļos (privātmājas teritorijā, dzīvoklī) sadala pa krāsu lentēm, ievieto atsevišķā atkritumu maisā un tikai tad izmet atkritumu konteinerā. Tādējādi personu nevarēs saukt pie kriminālatbildības par valsts karoga izmešanu atkritumos un nolietotais valsts simbols būs utilizēts atbilstoši etiķetes prasībām.

Ja esi aculiecinieks necieņai vai zaimošanai

Ja esi kļuvis par aculiecinieku necieņas izrādīšanai pret valsts simboliem vai valsts simbolu zaimošanas gadījumam, tad ieteicams to fiksēt kādā no vizuāliem datu nesējiem (foto vai video) un pēc tam ar iesniegumu un fiksētajiem pierādījumiem vērsties policijā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU