Mikrouzņēmumu nodokļa likumā gatavos grozījumus

Ministru kabinets 20. septembrī iepazinās ar Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma īstenošanu un rezultātiem no pērnā gada 1. septembra, kad likums stājās spēkā. Tas paredz nodokli 9% apmērā no apgrozījuma, ievērojot vairākus ierobežojošus kritērijus šī nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

FM pārstāve Astra Kaļāne valdības sēdē uzsvēra, ka likuma mērķis ir sasniegts, pirmkārt, ir veicināta uzņēmējdarbība. Uz 2011. gada 31. jūliju ir reģistrēti 30,4 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, ir pieaugums 38 reizes. No šajā periodā jaundibinātajiem uzņēmumiem 37 procenti ir mikrouzņēmumi. Vidējais maksājums uz vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju diemžēl esot vērtējams kā relatīvi zems, salīdzinot ar vidējo algu līmeni. Taču vērojama tendence, ka nodokļu apmērs uz vienu nodokļu maksātāju pieaug.

Otrais likuma mērķis – mazināt administratīvo slogu – arī ir sasniegts, proti, ar vienu nodokli tiek aptverti vairāki nodokļi.

Trūkst motivācijas

Nodokļa likuma īstenošanas gaitā ministrijas saskatījušas četras problēmas. Viena no tām ir motivācijas trūkums paplašināt saimniecisko darbību, pārsniedzot likumā paredzētos kritērijus. Noteiktais 500 latu mēnešalgas ierobežojums var kavēt piesaistīt augstākās kvalifikācijas speciālistus. Varētu būt problemātiska šī nodokļa attiecināšana arī uzņēmumos ar izteiktu sezonalitāti. Tāpat mikrouzņēmumu nodoklis, kā to dēvē ierēdņi, tiek izmantots nodokļu "plānošanai", ar ko jāsaprot nodokļu optimizācija, vai vēl tiešāk - izvairīšanās no parasto nodokļu maksāšanas.

Sociāli cilvēks ir vāji pasargāts

Ministrijas ir vērtējušas arī šī nodokļa likuma ietekmi uz sociālās nodrošināšanas pakalpojumiem. Ar šo nodokli ir būtiski mainīta sociālās apdrošināšanas sistēma strādājošajiem, kuri ir mikrouzņēmuma darbinieki. Sociālo pakalpojumu līmenis katram darbiniekam ir atkarīgs no uzņēmuma apgrozījuma, nevis no darbinieka ienākumiem. LM informācija liecina, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālo iemaksu objekts ir 30% no faktiskajiem ienākumiem, tas nozīmē, ka, iestājoties kādam no sociālās apdrošināšanas riskiem, šiem cilvēkiem pakalpojumi tiek sniegti ievērojami zemākā apmērā.

"Piektā daļa nodokļa maksātāju jau ir parādnieki."

Pagaidām šī tendence vēl nav pilnībā vērojama un objektīvi novērtējama, jo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķina no iepriekšējo 12 mēnešu ienākumiem, tātad pilns periods vēl nav iestājies.

Ierēdņi rezumē, ka kopumā ir vērojams pozitīvs pieaugums gan attiecībā uz mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, gan vidējiem aprēķinātajiem ienākumiem. Taču, tā kā ir pagājis tikai gads kopš likuma ieviešanas, Labklājības ministrija uzskata, ka tas ir nepietiekami, lai pilnībā novērtētu šī likuma ieviešanu attiecībā uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Ziņojuma izstrādātāji aicināja valdību arī turpmāk vienreiz gadā izskatīt informāciju par mikrouzņēmumu nodokļa ietekmi. Pašreiz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumi nosaka: Ministru kabinets izvērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un līdz 2011. gada 1. oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

Novērst shēmošanu

Lai gan likums paredz ierobežojumus gan attiecībā uz mikrouzņēmumu, gan uz personām, kas var būt mikrouzņēmuma dalībnieki, tas tomēr neizslēdz nodokļu plānošanas iespējas, norādīts ziņojumā. Kā piemērs minēta situācija: ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Vēl mikrouzņēmumu lieto darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, izmantojot no tirgus cenas atšķirīgas cenas, lai pārvirzītu peļņu uz mikrouzņēmumu, kura nodokļa likme ir zemāka salīdzinājumā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (15%) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (25%) saimnieciskās darbības veicējiem.

Ziņojumā arī teikts, ka jau esoši uzņēmumi optimizē savu struktūru, lai atbilstu mikrouzņēmumu statusam, tādējādi samazinot nodokļu maksājumus. Piemēram, tiek atlaista daļa darbinieku, bet pārējie tiek nodarbināti nelegāli, esošais uzņēmums sadalīts divos vai vairākos mikrouzņēmumos, darbiniekus reģistrē kā mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un slēdz uzņēmuma līgumus. Tādējādi parādās tādi negatīvi aspekti kā negodprātīga konkurence un tirgus tiek deformēts līdzīgi kā pelēkās ekonomikas gadījumā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš bija dedzīgs šī nodokļa iniciators, valdības sēdē uzsvēra, ka padomju gados sabiedrībā ir sagrautas  mazo un ģimenes uzņēmumu tradīcijas, savukārt rietumos ekonomikas  lielā mērā balstās tieši uz ģimenes iniciatīvām. Ministrs piekrita, ka likumā jāgroza sadaļa, kura pieļauj iespēju nodokļu optimizācijas iespējas, tāpēc likumā būtu definējams, kas netiek atļauts.

"Likumā jādefinē, kas nav atļauts."

Finanšu ministrija jau ir plānojusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai novērstu nodokļu optimizāciju. Ziņojumā konkrēti raksturots, kā tas notiek pašreiz, izmantojot nepilnības likumā (darba līgumu aizstāj ar uzņēmuma līgumu; maina nodokļu maksāšanas režīmu taksācijas periodā; maksā mikrouzņēmumu nodokli, apejot likumā noteiktos kritērijus; mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kuram nav saimnieciskās darbības apgrozījuma, izmaksā darbiniekiem atlīdzību).

Valdība Finanšu ministrijai uzdeva grozījumus likumā iesniegt Ministru kabinetā divu mēnešu laikā. Apspriežoties ar ministriem, vai šie likuma grozījumi būtu iekļaujami nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, premjers Valdis Dombrovskis iebilda FM pārstāves sacītajam, ka nodoklis neatstāj iespaidu uz budžetu, norādot, ka "shēmošanai ir ietekme uz budžetu".

Mazais nodoklis skaitļos

Saskaņā ar likumu par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju var kļūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī cita fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs vai SIA, kura atbilst vairākiem kritērijiem. Mikrouzņēmumu apgrozījums kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 70 tūkstošus latu, šādos uzņēmumos var būt ne vairāk kā pieci darbinieki. Ar mikrouzņēmumu nodokli (9%) tiek aplikts šī nodokļa maksātāja apgrozījums.

• No pagājušā gada 1. septembra līdz šā gada 31. jūlijam no 35 960 jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem 13 354 ir reģistrēti kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji
• Mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi 2011. gada pirmajā pusgadā – 2,56 miljoni latu
• 22 procentiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir izveidojies parāds – kopā 837  tūkstoši latu
• 24 personas ir izmantojušas iespēju brīvprātīgi pievienoties papildu sociālajai apdrošināšanai
• 2424 mikrouzņēmumiem, kuri par 2010. gadu iesnieguši gada pārskatu, šā gada pirmajā pusgadā bija 7011 darba ņēmējs, kuru kopējie ienākumi – 10,36 miljoni latu
• Šā gada pirmajā pusgadā 2571 persona ar apdrošināšanas statusu "mikrouzņēmuma darbinieks" bija uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēja (36,6% saņēma vecuma pensiju, 28,5% – slimības pabalstu, 14,7% – bezdarbnieka pabalstu)

Saskaņā ar iesniegtajām mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijām (līdz 2011. gada 31. augustam):

• 2011. gada pirmajā ceturksnī mikrouzņēmumos nodarbināti 19 322 darba ņēmēji, vidēji aprēķinātie ienākumi mēnesī – 323 lati
• 2011. gada otrajā ceturksnī mikrouzņēmumos nodarbināts 24 701 darba ņēmējs, vidēji aprēķinātie ienākumi mēnesī – 341 lats

TABULA. Reģistrētie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji

* Nodokļu maksātāji, kuri ieguva mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju statusu ar š. g. 1. janvāri.

Avots: mk.gov.lv