Par mikronodokļa maksāšanu un sociālajām garantijām

Normatīvie akti pieņemti, uzņēmumi jau sadibināti un tiks veidoti vēl. Jauno iespēju jau tūlīt pēc Mikrouzņēmumu nodokļa likuma stāšanās spēkā (š. g. 1. septembrī) izmantojuši simtiem izdarīgu un apņēmīgu cilvēku. Labo noskaņojumu uztur statistika. „Lursoft” dati apliecina iedzīvotāju vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo septembrī uzstādīts rekords – jaundibināto uzņēmumu skaits sasniedzis 1400, kas ir augstākais rādītājs, kopš uzņēmumi tiek reģistrēti Komercreģistrā. Savukārt būtisku artavu biznesa vides attīstībā devusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA – no visiem šogad reģistrētajiem subjektiem 26,21% ir SIA, kuru pamatkapitāls ir robežās no 1 līdz 1999 latiem.

Tie, kas atceras sava biznesa pirmsākumus un to, cik negaidīti ātri pienāk nodokļu maksāšanas laiks, droši vien nav aizmirsuši, ka nodoklim var ne tikai pieteikties. Tas ir arī jāmaksā. Tāpēc saistībā ar jauno nodokli LV.LV uzdeva aktuālos praktiskos jautājumus gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kuras pārziņā ir sociālā gādība. Visticamāk, jautājumi radīsies vēl, kad nodokļa maksāšana kļūs par praksi un ikdienu.

Pustūkstotis pieteikumu jau apstiprināti

Kā paskaidrots Uzņēmumu reģistra (UR) mājaslapā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa statusa iegūšanai, UR ir jāiesniedz iesniegums vai arī brīvas formas iesniegums, kurā ir iekļauts Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. pantā noteiktais apliecinājums.

UR mājaslapā pieejama iesnieguma veidlapa, kur šis apliecinājums ir formulēts:

•  paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus un darbinieki ir informēti saskaņā ar šā likuma 3. panta prasībām;
•  paredzamais apgrozījums būs līdz 70 000 latu;
•  mikrouzņēmums vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Likuma 3. pantā ietverta informācija, kas jādara zināma mikrouzņēmuma darbiniekiem, proti, darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma; darbiniekiem ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai; noteikts pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu, vēl arī cita informācija.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam var pieteikties arī VID, kur fiziskā persona reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs.

VID Komunikācijas daļa LV.LV informēja, ka no 1. septembra līdz 5. oktobrim mikronodokļa maksātāja statusa iegūšanai UR pieteikušās 326 personas (298 juridiskās, 28 individuālie komersanti), savukārt VID mikronodokļa maksāšanai pieteikušās 253 personas (71 juridiskā, 175 fiziskās, 7 individuālie komersanti). Gandrīz 500 pieteikumi jau apstiprināti un reģistrēti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji; no to skaita 403 ir jaunie nodokļu maksātāji (250 juridiskās personas, 127 fiziskās personas, 26 individuālie komersanti). Mikrouzņēmumu nodokļa statuss apstiprināts arī 93 esošajiem nodokļu maksātājiem, kam jaunais statuss būs no nākamā gada 1. janvāra. Atsevišķi pieteikumi (pavisam 3) mikronodokļa maksātāja statusa iegūšanai ir noraidīti.

Ja septembrī bija ienākumi, jāsāk maksāt

Publiskajā telpā izskan prieks, ka simtiem fizisku personu vēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Bet vai visi zina, kad jāsāk maksāt nodoklis, ja šis statuss iegūts septembrī (ceturkšņa pēdējā mēnesī), kas liek domāt, ka nodoklis ir jāsamaksā jau līdz 15. oktobrim, ja ir bijuši ieņēmumi?

Kā skaidro VID, Mikrouzņēmumu nodokļa likums stājās spēkā 2010. gada 1. septembrī. Uzsākot saimniecisko darbību pēc 2010. gada 31. augusta, fiziskā persona, kas reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, un persona, kas reģistrējas UR kā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība (individuālais uzņēmums) vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), vienlaikus var izvēlēties būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Līdz ar to pirmie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji savas saimnieciskās darbības ietvaros ieņēmumus varēja gūt jau šā gada septembrī.

"Mikrouzņēmumu nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma taksācijas perioda ieņēmumi, no kuriem nav atskaitīti izdevumi."

Ja VID, saņemot informāciju no UR par personas pieteikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai vai no fiziskās personas, kas reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja,  saņemot iesniegumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, pieņēma lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu 2010. gada septembrī, tad mikrouzņēmums pirmo reizi maksā mikrouzņēmumu nodokli par trešā ceturkšņa apgrozījumu (ieņēmumiem) līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz šā gada 15. oktobrim.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas termiņi ir noteikti Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Mikrouzņēmumu nodoklis” nodokļu maksātājam ir pieejami informatīvie materiāli par mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtību, tai skaitā arī par nodokļa samaksas termiņiem, atgādina VID.

No kuras summas nodoklis jāmaksā?

Ja pieņem, ka par mikrouzņēmumu dibinātājiem un 9% nodokļa maksātājiem kļūst cilvēki, kas līdz šim nav saskārušies pat ne ar vienkāršu nodokļu aritmētiku, nav pārsteigums, ka rodas arī jautājumi, kas pieredzējušiem grāmatvežiem varbūt šķiet lieki. Piemēram, VID mājaslapā pieejamajā forumā par nodokļu jautājumiem vaicāts: „Vai mikronodoklis būs jāmaksā no neto apgrozījuma, no kura vēl nav atskaitītas izmaksas? Tātad - no kuras summas/naudas mikronodoklis jāmaksā?”

VID speciālisti LV.LV paskaidroja: atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertajai definīcijai apgrozījums ir mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma taksācijas perioda ieņēmumi, no kuriem nav atskaitīti izdevumi.

Kā sadalīsies apvienotais nodoklis

Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodoklis aizstāj četrus maksājumus – uzņēmuma ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska nodevu. Kā lai maksātājs zina, kāda daļa no mikrouzņēmuma apgrozījuma un pēc kādiem kritērijiem katrā “kabatā” nonāks?

Lūk, zināšanai VID speciālistu izklāsts: “Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs mikrouzņēmumu nodokli nedala pa nodokļu veidiem, bet iemaksā vienotu nodokļa maksājumu vienā noteiktā budžeta kontā. Mikrouzņēmumu nodokli pa nodokļu veidiem sadala Valsts kase, saņemot nodokļa maksājumu.

Fiziskās personas, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja un ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, mikrouzņēmumu nodokļa maksājumu budžetā Valsts kase sadala šādi: 65% – obligāto iemaksu kontā; 35% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

Individuālā komersanta, jaundibinātā individuālā uzņēmuma, kas plāno piemērot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas periodā, kad tas nebūs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kā arī individuālā uzņēmuma, kas iepriekšējā taksācijas periodā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, mikrouzņēmumu nodokļa maksājums tiek sadalīts šādi: 0,1% – riska nodevas kontā; 65% – obligāto iemaksu kontā; 34,9% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

SIA, jaundibinātā individuālā uzņēmuma, kurš atbilstoši Gada pārskatu likumam ir izvēlējies sagatavot gada pārskatu, kā arī individuālā uzņēmuma, kas iepriekšējā taksācijas periodā bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, mikrouzņēmumu nodokļa maksājums tiek sadalīts šādi: 0,1% – riska nodevas kontā; 65% – obligāto iemaksu kontā; 30% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā; 4,9% – uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.”

Sociālā drošība – šodienai un nākotnei

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informāciju par sociāli apdrošinātajām personām saņems no Valsts ieņēmumu dienesta, informē VSAA preses sekretāre Edīte Olupe.

Kā redzams, no 9% nodokļa dalījuma proporcijām, tā ievērojama daļa ir sociālās iemaksas. Taču šie procenti var rezultēties krietni mazākā summā, nekā par darba ņēmēju maksā darba devējs un pats darba ņēmējs tradicionālā statusā (24,09% un 9% no algas). Tāpēc pavisam jauni jautājumi varētu būt par to, kāda būs sociālo maksājumu kārtība, ja kādam mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nelaimēsies un viņš saslims, pēc cik ilga laika viņš varēs pretendēt uz apmaksātu slimības lapu, vai slimības lapas pirmās 10 dienas apmaksās mikrouzņēmējs un turpmākajā periodā – VSAA, uz cik lielu slimības lapu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs varēs pretendēt utt.

Pagaidām sociālo garantiju praktiskie jautājumi vēl pilnībā nav reglamentēti. Kā paskaidroja E. Olupe, aprēķini un skaidrojumi tiks sniegti pēc aprēķina kārtības saskaņošanas ar Labklājības ministriju, un tas vēl ir procesā.

"Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs mikrouzņēmumu nodokli nedala pa nodokļu veidiem, bet iemaksā vienotu nodokļa maksājumu vienā noteiktā budžeta kontā."

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji piedalīsies arī savas pensijas krāšanā. Kā informēja VSAA pārstāve, pensijas kapitālā tiks ieskaitīti 20% no aprēķinātā obligāto iemaksu objekta.

Tāpat kā pārējo nodokļu maksātāju, arī mikronodokļa sociālā maksājuma daļa vēl sadalīsies pa apdrošināšanas veidiem (skat. nobeigumā 1. un 2. tabulā, tabulās salīdzināšanai ir arī darba ņēmēja statuss vispārējā gadījumā).

Šā mēneša jaunums ir tas, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošie papildus obligātajām iemaksām valsts sociālajai apdrošināšanai varēs pievienoties arī brīvprātīgi, to paredz MK 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 976 „Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”, kas stājās spēkā 21. oktobrī.

Tātad mikrouzņēmumu nodokli maksājošo mikrouzņēmumu darbinieki, iesniedzot VSAA reģistrācijas lapu, varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šāda iespēja – parūpēties par savu sociālo drošību – Latvijā gan nav cieņā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju 2010. gada 1. pusgadā VSAA uzskaitē reģistrētas 93 personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai.

VSAOI likmes personu apdrošināšanas statusiem 2010. gadā (% no iemaksu objekta)

VSAOI likmes sadalījums pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem un SAIS apdrošināšanas statusiem 2010. gadā (% no iemaksu objekta)