Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz 15. decembrim mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss piešķirts 4383 maksātājiem, no tiem 2168 ir jaunreģistrētie nodokļu maksātāji.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodiskos materiālus, arī atbildes uz vairākiem desmitiem jautājumu par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Tās ir publicētas VID mājaslapā. Par tendencēm un interpretācijām atsevišķās situācijās šī nodokļa maksāšanā, par ko interesējušies LV.LV lasītāji, skaidrojumu sniedz VID Nodokļu pārvaldes speciālistes Dace Pelēkā un Vanda Zoldnere.
Aktīvākie lielajās pilsētās
Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts šī nodokļa maksātāja apgrozījums. Šī nodokļa maksātājiem likuma noteiktie trīs galvenie kritēriji ir
Šajā darbinieka 500 latu ienākumā ietilpst visas summas, kas tiek gūtas naudas, naturālo vai pakalpojumu veidā uz darba attiecību pamata. Ienākumiem netiek piemērots neapliekamais minimums un citi atvieglojumi, kas pienākas saskaņā ar citu likumu – likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Līdz ar to viss, ko mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā esošā uzņēmuma (SIA) darbinieks (arī tā dalībnieks – īpašnieks) vai pašnodarbinātais, kas Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē arī ir mikrouzņēmuma darbinieks, ik mēnesi saņem (darba alga, prēmija, bēru pabalsts, komandējuma nauda, veselības apdrošināšanas polises maksa, darba devēja dāvanas utt.), ir ienākums.
Līdz 15. decembrim kā mikrouzņēmumu nodoklis ir iemaksāts 21,1 tūkstotis latu. Mikrouzņēmumu nodokļa likums stājās spēkā 1. septembrī, un pirmajā fiksētajā atskaites periodā līdz šim ietilpst viens mēnesis – septembris, jo saskaņā ar likumu šī nodokļa maksātājam deklarācija jāiesniedz reizi ceturksnī un nodoklis jāsamaksā līdz nākamā ceturkšņa 15. datumam, tātad līdz 15. oktobrim. Nākamais atskaites datums būs 15. janvāris.
Līdz 15. decembrim mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss piešķirts 4383 maksātājiem, no tiem 2168 ir jaunreģistrētie nodokļu maksātāji, savukārt 2215 jau ir reģistrēti nodokļu maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokli sāks maksāt ar 1. janvāri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss atteikts 64 gadījumos. Tas nav daudz.
Likumā ir noteikts kritēriju kopums, kādos gadījumos var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Turklāt pirms tā pieprasīšanas uzņēmēji izmanto iespēju iegūt arī papildu informāciju, ja vēl ir kādas neskaidrības, jo ir iespēja saņemt konsultāciju VID Klientu apkalpošanas centros, izmantojot informatīvo tālruni 1898. VID ir atbildējis arī uz elektroniski iesūtītajiem jautājumiem, kā arī rakstiski vēstulēs. Tiek izmantoti visi saziņas kanāli, kādi ir iespējami, piebilst Dace Pelēkā.
Vislielākais mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā un salīdzinoši vairāk nekā citviet arī citās lielajās pilsētās: Valmierā, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā un Jūrmalā.
Vai valstij ir nodokļu nemaksāšanas risks
Diskusijās par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu nereti tiek norādīts arī uz tā ēnas pusēm. Piemēram, komentārā LV.LV skaidrojumam „Par mikronodokļa maksāšanu un sociālajām garantijām” (27.10.2010.) par šī nodokļa niansēm paustas aizdomas, ka „šis nodoklis domāts afērām, jo pārējiem tas nav izdevīgs. Ja man ir viens uzņēmums SIA, kā to tagad visi dara, es no tā atšķiru piecus cilvēkus un uztaisu vēl vienu SIA ar valdes locekli no tiem. Krāpjos ar nodokļiem, izveidotais SIA neuzskaita izdevumus, es pārskaitu šiem naudu algas lielumā par pakalpojumiem. Izdevumus uzskaitu vecajā SIA un tur loģiski samazinu peļņu”.
Savulaik uzņēmumi izmantoja likuma pavērto iespēju, lai formāli atlaistu darbiniekus, liekot viņiem kļūt par pašnodarbinātajiem vai dibināt savus uzņēmumus, lai slēgtu uzņēmuma līgumus un tādā veidā „optimizētu” sava biznesa darbaspēka izmaksas.
Vai tagad situācija varētu būt līdzīga, proti, ka arī jaunais 9% nodoklis tiks izmantots nodokļu izmaksu taupīšanai?
Dace Pelēkā atgādina likuma izstrādātāju ieceri, kas pamatoja šāda nodokļa nepieciešamību: lai ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā, tā kā ir ievērojami pieaudzis bezdarba līmenis, bez darba palikušo iedzīvotāju alternatīvā nodarbošanās varētu būt uzņēmējdarbības uzsākšana, ko varētu veicināt administratīvā sloga samazināšana un vienkāršota nodokļu iemaksāšanas kārtība. „Tātad likuma mērķis ir pozitīvs un vienkāršs, bet nu mēs sākam runāt par krāpšanas riskiem, par nodalītiem uzņēmumiem. Tas ir pilnīgi pretēji labajai idejai,” piebilst speciāliste.
"Viss, ko mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā esošā uzņēmuma darbinieks vai pašnodarbinātais ik mēnesi saņem, ir ienākums."
Tiesa, likums ir gan vienkāršs, gan lakonisks. Taču, pārlūkojot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas sakarā uzdotos jautājumus, tajos bieži vien saskatāma interese par situācijām, kas nepavisam neliecina par iesācēja neizpratni varbūt arī šķietami vienkāršos jautājumos, kādi var rasties, ja bezdarbnieks kļūst par komersantu vai līdz šim oficiāli nereģistrēts cilvēks kļūst par saimnieciskās darbības veicēju un piesakās maksāt 9% nodokli, bet gan par situācijām, kurās ir centieni izkalkulēt nodokļu optimizācijas variantus.
Vai tas liecina, ka likuma izdevīgumu ieraudzīja un sarosījās vispirms tie, kam jau ir uzņēmumi?
VID speciālistes uzsver, ka likuma nosaukumā jau ietverts nosacījums, ka tas ir mikrouzņēmums, un skaidrs, ka likums paredzēts tiem, kam ir neliels uzņēmums ar maz darbiniekiem, piemēram, ģimenes uzņēmums, kas nodrošina nodarbinātību un ienākumus ģimenei.
Kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas riskiem, ja tādi būs, tad tie tiks atklāti, kad VID veiks nodokļu administrēšanas pasākumus, norāda D. Pelēkā.
Grāmatvedībā kārtība kā citiem uzņēmumiem
Uzņēmumiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli, grāmatvedības prasības ir tādas pašas kā parastajiem uzņēmumiem, arī prasības attiecībā uz grāmatvedības dokumentiem, uzsver speciālistes. Vienkāršāka ir nodokļu aprēķināšana, taču grāmatvedības kārtošana joprojām saglabājas. Tātad, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir saimnieciskās darbības veicējs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, tad noteiktā kārtība nemainās. Tikai viņš gala rezultātā maksā nevis iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet mikrouzņēmumu nodokli, kurā ietilpst abi šie nodokļi.
VID metodiskajos materiālos par šī nodokļa piemērošanu ir uzskaitīti visi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kuri attiecas arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tostarp likums „Par grāmatvedību”. Ja uzņēmējdarbības forma ir SIA, tad saskaņā ar Gada pārskatu ir jāstrādā atbilstoši likuma prasībām, jāievēro visi saistošie MK noteikumi un grāmatvedības standarti.
Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir fiziskā persona, viņš kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kas ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”. Savukārt uz individuālo komersantu, kurš kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, attiecas Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam jāatceras arī par citiem nodokļiem, jo viņš var būt arī pievienotās vērtības nodokļa, dabas resursu nodokļa un vēl citu nodokļu maksātājs atkarībā no sava izvēlētā darbības veida.
Ekonomikas ministrija (EM) ir noslēgusi vienošanos par sadarbību ar vairākiem grāmatvedības datorprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir apņēmušies nodrošināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar brīvi pieejamu bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu, kurā ir visnepieciešamāko sistemātisko reģistru iestrāde. Kā liecina informācija EM mājaslapā, šobrīd ir izstrādāta pirmā programma.
Personīgajam patēriņam paņemtā nauda ir ienākums
Viens no mikrouzņēmumu nodokļa kritērijiem ir 500 latu ikmēneša ienākuma augstākā robeža vienam darbiniekam.
Ja uzņēmuma īpašnieks uzskata, ka pārskata periodā visus kritērijus, arī šo kritēriju, ir ievērojis, taču ik mēnesi ir izņēmis kaut kādu naudas summu, teiksim, 500 latu, kā šī summa tiks kvalificēta – kā peļņa vai kā papildu ienākums, par kuru jāmaksā papildu likme, un līdz ar to var zaudēt arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu?
Kā skaidro Vanda Zoldnere, ja mikrouzņēmuma dalībnieks, kas Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē ir mikrouzņēmuma darbinieks, saņem katru mēnesi 500 latus, tad tas ir mikrouzņēmuma darbinieka ienākums.
Līdzīgi neskaidrības radušās par pašnodarbinātā ienākumu – kā traktējami viņu privātiem mērķiem izņemtie līdzekļi?
Arī Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumos Nr. 819 „Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” teikts, ka mikrouzņēmuma īpašniekam, kam darba attiecības nav noformētas ar darba līgumu mikrouzņēmumā, t.sk. pašnodarbinātajam, kuram nav jāslēdz darba līgums pašam ar sevi, kā ikmēneša ienākums ir noteikts mikrouzņēmumā gūtais ienākums.
No teiktā izriet, ka pašnodarbinātā privātām vajadzībām izņemtā nauda ir mēneša ienākums.
Peļņa un dividendes
Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), tad atbilstoši Komerclikumam tā var izmaksāt dividendes.
Kā skaidro D. Pelēkā, dividenžu izmaksu nereglamentē nodokļu likumi, to aprēķināšanu un maksāšanu nosaka Komerclikums. Dividendes no visiem mikrouzņēmumu nodokļa subjektiem izmaksā tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SIA savas dividendes aprēķina gada beigās – tad, kad sastādīts gada pārskats, sarēķināta peļņa un izlemts, cik no visas peļņas tiks izmaksāts dividendēs. Dividendes netiek ieskaitītas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieka – SIA dalībnieka – ikmēneša ienākumā. Un, ja SIA gada beigās dalībniekiem – fiziskajām personām – izmaksā dividendes, tās tiek apliktas ar 10% likmi atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
"Kad uzņēmējs piesakās šī nodokļa maksāšanai, viņam jau ir jābūt apliecinājumam, ka darbinieki par to rakstveidā ir informēti un ir saņemta viņu piekrišana."
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var būt arī fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja. Šajā gadījumā nauda, ko mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs izņem katru mēnesi, nav dividendes, tas ir viņa ienākums tajā mēnesī. Un, ja šī summa pārsniedz 500 latus, tad saskaņā ar minēto likumu no pārsnieguma jāmaksā 20% nodokļa papildlikme un nākamajā gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss līdz ar to tiek zaudēts.
Tātad gada laikā tiek maksāts mikrouzņēmumu nodoklis no mikrouzņēmuma apgrozījuma 9% apmērā, ja mikrouzņēmuma darbinieku, arī mikrouzņēmuma īpašnieka, ienākums nepārsniedz 500 latus. Savukārt ja mikrouzņēmuma darbinieku ienākums pārsniedz 500 latus, tad tiek piemērota 20% papildlikme ienākuma pārsniegumam.
Kas ir nodokļa maksātāja uzņēmuma risks
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa izvēle nedz nosaka, nedz maina riskus uzņēmēja mantai, jo tie ir atbilstīgi uzņēmējdarbības formai. Ja uzņēmums dibināts saskaņā ar Komerclikumu un ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tad, kā Komerclikumā noteikts, SIA atbild ar savu pamatkapitālu. Savukārt individuālais komersants atbild ar visu savu mantu, tāpat arī citas fiziskās personas.
Sekas darbiniekiem, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiek zaudēts
Ja šī nodokļa maksātāja statusu uzņēmums zaudē, nākamajā taksācijas gadā mainās nodokļu režīms. Ja darba devējs maksāja mikrouzņēmumu nodokli, tad daļa no tā tika pārskaitīta arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tad, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam vairs nav šī statusa, iestājas parastais nodokļu maksāšanas režīms un arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā: SIA 9% maksā darba ņēmējs un 24,09% – darba devējs. Savukārt fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem, kādi ir pašnodarbinātajiem.
Ja darbinieks nepiekrīt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam
Var gadīties, ka darbinieks nepiekrīt nodokļu maksāšanas režīma statusa maiņai. Šāda situācija ir raksturota Ekonomikas ministrijas apkopotajos jautājumos. Proti, uz jautājumu, vai tas var būt atlaišanas pamats, ja darbinieks nepiekrīt parakstīt rakstisku vienošanos par strādāšanu uzņēmumā, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, Labklājības ministrija (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) ir sniegusi atbildi, ka darba līgumu darba devējs var izbeigt tikai Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.
Kā skaidro VID speciālistes, kad uzņēmējs piesakās šī nodokļa maksāšanai, viņam jau ir jābūt apliecinājumam, ka darbinieki ir par to rakstveidā informēti un viņu piekrišana ir saņemta.
Ar 1. janvāri deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var pieteikties arī VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Jaunienācējiem uzņēmējdarbībā jāzina, ka saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” ar 2011. gada 1. janvāri nodokļu deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, tātad tikai izmantojot EDS.
Izņēmums, kad tas nebūs obligāti, attieksies tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma.
