Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa informē, ka noteikumi par stipendiju piešķiršanas kārtību attiecas uz studējošajiem, kas studē valsts finansētajās budžeta vietās. 2010./2011. akadēmiskajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studēja 35 332 studenti, kas ir 34% no visiem studējošajiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Ministru kabineta "Noteikumi par stipendijām" nosaka stipendiju piešķiršanas kārtību, apmēru un personu grupas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz stipendijas saņemšanu. Līdzšinējā kārtība, kādā stipendiju saņem augstākās izglītības programmās studējošie, paredzēja, ka stipendiju varēja saņemt studējošais, kurš noteiktajā termiņā bija sekmīgi nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus un ieguvis attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.
Prioritāte stipendijas saņemšanā, ievērojot noteikto secību, bija studējošajam, kas ir invalīds, bārenis, ar trūcīgas ģimenes statusu, no daudzbērnu ģimenes vai arī studējošā ģimenē ir bērni. Taču Satversmes tiesa šo normu atzina par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu. Tādējādi tagad studējošajiem jārēķinās, ka tiem, kam ir noteikts sociālais, ģimenes vai materiālais stāvoklis, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju piešķirs vispirms tikai tad, ja pretendentiem uz stipendiju ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji.
"Tā kā uz budžeta vietām visi pretendē pēc akadēmiskā kritērija, tad no tā izriet, ka arī stipendija ir jāpiešķir pēc tāda paša principa. "
Latvijas Studentu apvienība (LSA) par nepieciešamajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" diskutējuši vairākkārt. LSA Sociālā virziena vadītāja Līga Zaķe stāsta, ka priekšlikumi par stipendijas kā akadēmiskās izcilības veicināšanas nepieciešamību 2010. gada 9. maijā tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktorei Gitai Rēvaldei. Gadu iepriekš līdzīga vēstule sūtīta izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. "Tika piedāvāts, ka tiem, kas ietilpst kategorijā invalīdi, bāreņi, bez vecāku gādības palikušie, trūcīgie un maznodrošinātie, prioritārā secībā piešķir ne vairāk kā 10% no valsts stipendijām. Pārējās jāpiešķir pēc akadēmiskā kritērija," atklāj Latvijas Studentu apvienības pārstāve.
Vērtējot Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu par grozījumiem MK "Noteikumos par stipendijām", L. Zaķe atzīst: "No laika gala Latvijas Studentu apvienībai bijušas diskusijas par to, kādai vajadzētu būt stipendijas funkcijai - akadēmiskās izcilības vai sociālā atbalsta veicinošai. Satversmes tiesas lēmuma leģitimitāti mēs noteikti neapstrīdam, jo spriedumā ir skaidri izklāstīti visi argumenti. Stipendijas piešķir budžeta studentiem proporcionāli budžeta vietu skaitam. Tā kā uz budžeta vietām visi pretendē pēc akadēmiskā kritērija, tad no tā izriet, ka arī stipendija ir jāpiešķir pēc tāda paša principa. Piešķirot stipendijas pēc akadēmiskajiem sasniegumiem, tiek ievērots pilnīgs demokrātijas princips, jo tad uz stipendiju ir iespēja pretendēt ikvienam bez jebkādiem citiem ierobežojošiem faktoriem. LSA iestājas par stipendiju sadalījumu: 90% akadēmiskās stipendijas un 10% sociālās stipendijas."
Satversmes lēmums par 90 procentiem atbilst LSA darbības vadlīnijām. L. Zaķe norāda: "Sociāli maznodrošināto studentu aizstāvībai ir jādomā citi risinājumi, jo no valsts stipendiju naudas šāda veida atbalstu vairs nedrīkst piešķirt. Visticamāk, tai vajadzētu būt Labklājības ministrijai, kas varētu palīdzēt tiem studējošajiem, kuru sociālekonomiskais stāvoklis traucē veiksmīgi iegūt augstāko izglītību."
"Sociāli maznodrošināto studentu aizstāvībai ir jādomā citi risinājumi, jo no valsts stipendiju naudas šāda veida atbalstu vairs nedrīkst piešķirt."
Galvenās grozīto noteikumu mērķauditorijas - studentu – vidū šis lēmums ir izsaucis pretrunīgu reakciju. "Viedokļi ir dažādi - katrs, protams, aizstāv savas intereses. Lielākā daļa studentu ir priecīgi un izjūt motivāciju atkal censties sasniegt labus rezultātus mācībās, lai iegūtu stipendiju. Toties tie, kas līdz šim saņēma stipendiju pēc sociālā kritērija, ir sašutuši par to, ka šis lēmums nācis negaidīti un viņi, iespējams, zaudēs stipendiju, jo brīdī, kad stipendija vienkārši pienākas par sociālo statusu, retais izjuta sacensības garu par labākām atzīmēm," skaidro L. Zaķe.
Tomēr ar to darbs pie uzlabojumiem augstākās izglītības jomā nebūt nebeidzas. LSA plāno uzrakstīt priekšlikumus Augstākās izglītības likuma grozījumiem. "Pie Augstākās izglītības likuma vēl tikai sāksim strādāt, tāpēc šobrīd nevaru neko sīkāk komentēt," piebilst LSA Sociālā virziena vadītāja. Pirmie darba rezultāti varētu būt gaidāmi septembrī.
