Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Studenti vairs necentīsies mācīties labāk, lai saņemtu stipendiju.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Priekšroka invalīdiem un bāreņiem
Pēc MK grozījumu stāšanās spēkā stipendiju konkursa kārtībā var saņemt studējošais, kurš ir sekmīgi noteiktajā termiņā nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, pilnībā iegūstot attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu. Taču priekšroka būs tam studentam, kurš ir invalīds, bārenis vai bez vecāku gādības palikušais, nāk no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu, vai kuram pašam ir bērni. Tāpat priekšroka ir tiem studentiem, kura ģimenei uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž nostāju, ka grozījumi bija nepieciešami, lai paplašinātu augstākās izglītības iegūšanas iespējas, tajā skaitā cilvēkiem no sociāli mazāk aizsargātām grupām.
Ministrija arī atgādina, ka šobrīd augstskolās stipendijas saņem aptuveni 14 procenti no valsts budžeta finansētajiem studējošajiem un pašlaik normatīvie akti pieļauj augstākā līmeņa studiju programmās studentam saņemt gan mērķstipendiju no Eiropas Sociālā fonda, gan arī stipendiju no valsts budžeta.
Izvērtēšanas problēmas
Valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes (LU) – Preses centra pārstāve Gundega Krakopa uzsver, ka saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem stipendija tiek padarīta par instrumentu maznodrošināto studentu materiālajam atbalstam, tomēr nosacījumi paredz, ka studentam noteiktajā termiņā ir sekmīgi jānokārto nepieciešamie pārbaudījumi un jāiegūst attiecīgajam semestrim paredzētais kredītpunktu skaits, līdz ar to nesekmīgi studenti uz stipendijām pretendēt nevar.
„Paredzams, ka stipendiju komisijas darbs, izvērtējot pretendentus, būs ievērojami sarežģītāks un apjomīgāks. Tāpat var secināt, ka jaunā kārtība daļēji tomēr mazinās stimulu centīgi mācīties. Pašlaik izskatās, ka raizes varētu sagādāt to pretendentu izvērtēšana, kuri nāk no ģimenēm ar vismaz trim bērniem vai ja paša studējošā ģimenē ir bērni. Kā izvērtēt, kam ir priekšrocība – studentam, kuram ir 4 bērni, vai studentam, kuram ir 3 bērni, bet pēdējam, piemēram, ir mazāki ienākumi uz vienu ģimenes locekli? Vai arī students ir no ģimenes, kurā audzina 3 bērnus, taču šī ģimene ir labi materiāli nodrošināta? Kā rīkoties gadījumos, kad ir vairāki pretendenti vienādās pozīcijās?” uz niansēm norāda G. Krakopa.
"Pagaidām ir grūti pateikt, kā jaunā sistēma darbosies, ir tikai vairākas nianses, kas rada bažas un neskaidrības."
LU un citās augstskolās līdzšinējā sistēmā pretendentu atlase notika pēc matemātiska aprēķina – vidējās svērtās atzīmes. „Vienas atbildes nav, un pagaidām ir grūti pateikt, kā jaunā sistēma darbosies, ir tikai vairākas nianses, kas rada bažas un neskaidrības. Līdz ar to izvērsti un pamatoti uz šiem jautājumiem varēsim atbildēt pēc tam, kad būs aizvadīta pirmā semestra stipendiju piešķiršana pēc jaunajiem noteikumiem,” rezumē LU pārstāve, piebilstot, ka 2008./2009. akadēmiskajā gadā LU piešķīrusi sociālo stipendiju 264 studentiem.
Stipendija – motivators studijās
Daugavpils Universitātes Studējošo servisa centra vadītājs Jānis Kudiņš pauž viedokli, ka stipendijai ir jābūt tai, kas motivē studentu mācīties un iegūt teicamas un izcilas sekmes mācībās. „Uzskatu, ka daudzi studenti vienkārši pārstās mācīties, jo viņi sapratīs, ka stipendiju tāpat nevar saņemt,” skeptisks ir J. Kudiņš.
Arī Vidzemes Augstskolas (VA) administratīvā prorektore Inita Sakne atzīst: stipendijas ir vairāk kā motivators labākām sekmēm, jo tās ir primārais faktors, kas tiek ņemts vērā, stipendijas piešķirot. „Tikai tad, ja atzīmes ir vienādas, prioritātēs parādās sociālie faktori. Taču VA stipendiju piešķiršanas nolikums jau iepriekš paredzēja, ka vienādu vidējo atzīmju gadījumā tiek ņemti vērā studenta sociālie apstākļi,” atklāj I. Sakne.
„Studenti ir daudz lūguši vienreizējās stipendijas, bet, tā kā līdzekļi ir ierobežoti (līdz 5% no stipendiju fonda), komisija izvērtē studentu iesniegumus – pieprasījumus. Mēģinām palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam studentu. Un citreiz tas nozīmē arī, ka nepiešķiram maksimālo stipendijas apmēru vienam, bet sadalām šo naudu vairākiem studentiem. Piešķirot vienreizējās stipendijas, situāciju sarežģī fakts, ka pašvaldības izziņās lieto dažādus formulējumus – piešķir gan trūcīgas, gan maznodrošinātas ģimenes statusu. Taču MK noteikumos ir formulēts, ka prioritāte ir studentiem, kuriem ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss,” tā VA pārstāve.
Grozījumi demotivēs studentus
Savukārt studentu pārstāvji – Latvijas Studentu apvienība (LSA) – uzskata, ka ideālā variantā stipendijai ir jābūt atbalsta mehānismam, kas orientēts uz abām studējošo grupām – gan sociāli neaizsargātākajiem, gan studentiem ar izcilām sekmēm. „Zināmu sociālo stipendiju proporciju no kopējā stipendiju apjoma, piemēram, 10% apmērā, ir jāparedz, lai risinātu sociāla rakstura problēmas, savukārt pārējais jāparedz izmaksāt stipendijās studējošajiem ar izcilām sekmēm,” LSA nostāju pauž prezidente Anna Cīrule, piebilstot, ka LSA atzinīgi vērtē IZM iniciatīvu veicināt valsts atbalsta sistēmu tiem studentiem, kam sociālu apstākļu dēļ būtu neiespējami vai grūti pilnvērtīgi apgūt augstāko izglītību, tomēr neatbalsta to, kādā veidā ideja tika realizēta.
„Grozījumu ieviešana iznīcināja vienu no retajiem sekmīgāko un spējīgāko studentu atbalsta mehānismiem, kas neapšaubāmi demotivēs studentus tiekties pēc akadēmiskas izcilības, kas radītu iespēju saņemt stipendiju. Tāpat sociālās stipendijas piešķiršanas kritēriji nav līdz galam pārdomāti un pilnībā neidentificē tās studentu grupas, kurām atbalsts ir patiešām nepieciešams. Ja students nāk no daudzbērnu ģimenes, tas automātiski nenozīmē to, ka ģimene ir sociāli maznodrošināta,” rezumē A. Cīrule.
