Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Stipendiju fondu iesaka sadalīt proporcionāli līdzīgi stipendijām, kuras pielīdzinātas sociālajiem pabalstiem, un stipendijām par labām un teicamām sekmēm un augstiem zinātniskajiem rādītājiem.
Iegūst stipendiju pat ar viduvēju vērtējumu
Kā LV.LV jau ziņoja, līdz šim Ministru kabineta (MK) noteikumi paredzēja, ka prioritāri stipendijas saņem studējošie par labām un teicamām sekmēm un augstiem zinātniskajiem rādītājiem. Šogad vasaras vidū stājās spēkā grozījumi 2004. gada 24. augusta MK noteikumos Nr. 740 „Noteikumi par stipendijām”, un šobrīd stipendijas tiek sadalītas pēc prioritātēm - invalīdi, bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie; ja studējošā ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss; ja studējošais ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu; ja studējošā ģimenē ir bērni.
Pirmā studiju semestra vidū augstskolās jau radušies problēmgadījumi, kas apliecina jaunās kārtības trūkumus un tikai nedaudzās priekšrocības.
„MK noteikumos izvirzītās prioritātes liedz iespējas vairāk piešķirt stipendijas studentiem par labām un teicamām sekmēm un augstiem zinātniskajiem rādītājiem”, atzīst Rēzeknes Augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele. 2009./2010. studiju gadā tikai 14% studējošo Rēzeknes Augstskolā izglītojas valsts finansētās budžeta vietās, savukārt no tiem 88% stipendiju saņem invalīdi, bāreņi, maznodrošinātie, kā arī studējošie no daudzbērnu ģimenēm un studējošie, kas audzina bērnus (sekmes vidēji 6–7,5 balles). Tikai 12% studējošo savas stipendijas izcīnījuši par labām un teicamām sekmēm (sekmes 9,4–10 balles) un augstiem zinātniskajiem rādītājiem.
Studiju prorektore MK veiktos grozījumus neuzskata par veiksmīgiem un iesaka „stipendiju fondu sadalīt proporcionāli līdzīgi stipendijām, kuras pielīdzinātas sociālajiem pabalstiem, un stipendijām par labām un teicamām sekmēm un augstiem zinātniskajiem rādītājiem”.
"Pirmā studiju semestra vidū augstskolās jau radušies problēmgadījumi, kas apliecina jaunās kārtības trūkumus."
Līdzīga situācija vērojama arī Liepājas Universitātē, kur aptuveni 18% no visiem studējošajiem saņem stipendijas, lai gan pretendentu skaits ir vismaz divas reizes lielāks. Liepājas Universitātes studiju prorektore Ilma Neimane norāda: „Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un pieņemtos MK noteikumu grozījumus par stipendiju piešķiršanu pēc sociālā statusa vienāda vērtējuma gadījumā, pazeminās spējīgāko studentu vēlme studēt, jo katrā grupā ir pietiekami daudz citu studentu, kam tagad ir priekšroka stipendijas saņemšanai.” Liepājas Universitātē tiek nodrošināta 41 pilna laika studiju programma, līdz ar to vienas studiju programmas ietvaros stipendiju saņem vidēji četri budžeta grupas studenti.
Lai veicinātu arī citu studentu (ne tikai stipendiju saņēmēju) ieinteresētību mācību procesā un sekmētu zinātniskās darbības attīstību (kas tiek kavēta, ja students ir spiests paralēli studijām strādāt), Liepājas Universitātē tiek popularizēti dažādi citi stipendiju ieguves veidi, piemēram, piedalīšanās dažādos studentu darbu konkursos. „Vēl bez MK noteikumos paredzētajām stipendijām no stipendiju fonda katrā fakultātē esam izdalījuši vienu paaugstināto stipendiju par īpaši labām sekmēm, tāpat katru gadu tiek piešķirta arī viena Senāta stipendija,” atzīmē studiju prorektore I. Neimane.
Līdz šim, četru gadu garumā, arī Liepājas pilsētas dome izsludināja konkursu pašvaldības stipendiju saņemšanai, tādējādi veicinot trūkstošo kvalificēto speciālistu piesaisti pilsētai, tomēr finanšu trūkuma dēļ 2010. gadā stipendijas maksātas netiks.
Nobriedis cilvēks ar ģimeni – prioritāte?
Tikai daļēji jauno prioritāšu secību atbalsta arī Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa direktora vietniece Inese Leduskrasta un aptaujātie LU studenti, norādot, ka pēdējās divas prioritāšu kategorijas – “studējošais ir no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu” un “studējošā ģimenē ir bērni” - var tikt dažādi interpretētas.
„Lai arī ģimenē ir trīs pilna laika klātienē studējoši jaunieši, tomēr viņi šajā prioritārajā kategorijā neietilpst, jo Latvijas Republikas normatīvajos aktos par bērnu tiek uzskatītas personas līdz 18 gadu vecumam,” skaidro I. Leduskrasta. Ģimenē var būt pat pieci bērni, kas mācās un ir vecāku apgādībā, tomēr, ja trīs no jauniešiem ir vecāki par 18 gadiem, viņi prioritārajā grupā neietilpst un valsts piešķirtās stipendijas viņiem praktiski tiek liegtas.
Līdzīga problēma vērojama arī prioritāšu grupā “studējošā ģimenē ir bērns”: „Prioritāšu veidotāji nav padomājuši, ka mūsdienās cilvēki studē arī 40 un 50 gadu vecumā. Viņu ģimenēs visbiežāk ir viens vai divi nepilngadīgi bērni, un līdz ar to viņi automātiski iekļūst prioritārajā kategorijā, lai gan visbiežāk sevi spēj materiāli nodrošināt paši,” problēmsituāciju raksturo LU Studentu servisa direktora vietniece.
"Ne vienmēr iegūtās stipendijas tiek izmantotas lietderīgi – dažkārt studenti piešķirto finansiālo atbalstu ir spiesti atmaksāt."
Iepriekšminētās prioritārās kategorijas neveicina sociāli maznodrošināto studentu atbalstu, kam valsts stipendijas būtu visvairāk nepieciešamas, turklāt šādā veidā vēl vairāk tiek mazināta iespēja stipendijas saņemt studentiem, kuru sekmes ir teicamas un izcilas, tādēļ I. Leduskrasta ieteiktu pēdējās divas prioritārās kategorijas atcelt.
„Septembra mēnesī bakalauru un maģistru programmās Latvijas Universitātē tika piešķirtas 870 valsts budžeta stipendijas, no kurām 275 (31,6%) stipendijas tika piešķirtas jauniešiem ar sociālām problēmām,” informē I. Leduskrasta. Visticamāk, nākamajā studiju semestrī prioritāro kategoriju stipendiju saņēmēju skaits varētu palielināties.
Ar stipendiju uztur visu ģimeni
Jāatzīmē, ka šogad pirmo reizi LU Eiropas Sociālā fonda ietvaros tika izsludināts konkurss maģistra un doktora grāda pretendentiem mērķstipendiju saņemšanai, lai visās izglītības tematiskajās grupās palielinātu to speciālistu skaitu, kas ieguvuši augstāko kvalifikāciju un ir spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus.
Vēl viena iespēja, kas tiek piedāvāta ikvienam studentam, ir mecenātu finansētās stipendijas. Pateicoties mecenātu dāsnumam, jau kopš 1919. gada LU darbojas LU Fonds, kas katru gadu piešķir vismaz 200 stipendijas, tādējādi sekmējot studentu zinātnisko darbību un pilnveidi. „Valstī esošā ekonomiskā situācija un augstais bezdarba līmenis daudzās ģimenēs radījis finansiālas grūtības, tādēļ dažkārt stipendiāts ar savu stipendiju spēj atbalstīt ģimeni un nestrādājošos vecākus, viņš ir tas, kas pērk veikalā maizi,” atzīst LU Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa.
Sadzīves tēriņiem
Arī stipendijas ieguvušie studenti atklāj, ka tās galvenokārt tiek tērētas ikdienas vajadzībām, nevis studiju procesa kvalitātes celšanai. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) 3. kursa studente Linda saņem mecenātu Jāņa un Elfrīdas Rutku stipendiju, kas paredzēta, lai atbalstītu LU ĢZZF pilna laika bakalaura un maģistra studiju programmās sekmīgi studējošos jauniešus, kuri aktīvi iesaistās zinātniski pētnieciskajā darbībā vai ir materiāli maznodrošināti. „Šobrīd savu stipendiju izmantoju, lai segtu LU dienesta viesnīcas ikmēneša īres maksājumus, lai iegādātos Rīgas sabiedriskā transporta braukšanas kartes, kā arī ceļa izdevumu apmaksai līdz mājvietai Saldus rajonā,” stāsta Linda un piebilst, ka regulāri iegūto stipendiju tērē arī kultūras pasākumu apmeklējumiem un pat labdarībai.
Pateicoties valsts un Eiropas Komisijas stipendijai, Ekonomikas un kultūras augstskolas studente Līva Pileniece vienu semestri 2. kursā pavadīja Itālijā. Studente atzīst, ka „iegūtais programmas „Erasmus” finansējums ļāva ne vien papildināt savas zināšanas kultūras vadībā, bet arī iepazīt itāļu kultūru ceļojot”. Saņemto stipendiju Līva tērējusi gan ikdienišķām nepieciešamībām, gan studiju pilnveidei.
Vai stipendija ir jāatmaksā?
Ne vienmēr iegūtās stipendijas tiek izmantotas lietderīgi. Tomēr stipendija nav studējošā kredīts – tā nav jāatmaksā. Laila Kundziņa: "Savukārt, ja students – stipendiāts nav spējis pildīt saistības ar LU Fondu (vidējā atzīme virs 7,5 ballēm, sabiedriskā aktivitāte LU dzīvē, iniciatīva, motivācija u.tml. faktori), tad ir risks pēc pirmā akadēmiskā semestra stipendiju zaudēt. Izvērtēšanas kritēriji un pretendentu intervijas klātienē novērš šādu riska faktoru, tādēļ LU Fondam, mecenātiem un stipendiātiem izvēršas sadarbība vairāku gadu garumā. Stipendiāts, pierādot sevi, izcīna iespēju arī pēc gada iegūt stipendiju, lai realizētu kādu īpašu projektu LU vai pilnveidotu sevi.”
