Top psihologu profesionālās darbības likums

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2001. gada 25. maijā ar psihologu asociācijām panāca vienošanos par to, ka nepieciešams izstrādāt likumu, kas reglamentētu nozares profesionāļu darbu. Psihologu pārstāvji apņēmās līdz jūnija beigām sagatavot savstarpēji saskaņotus priekšlikumus nozares darba reglamentēšanai, un nu jau likumprojekts uzsācis savu ceļu - 8. jūlijā Saeima to izskatīja pirmajā lasījumā, kā atbildīgo komisiju nosakot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

Psihologi paši ilgi nespēja vienoties

 "Uz psihologu pleciem gulstas ļoti liela atbildība, jo no viņu atzinumiem nereti ir atkarīgi cilvēku likteņi, un tā ir vienīgā no šādām profesijām, kurā strādājošo darbs joprojām netiek reglamentēts. Līdz ar to par psihologu sevi var dēvēt arī cilvēks, kas ir mācījies tikai divus gadus. Tādējādi psihologu darba kvalitāte ir ļoti atšķirīga, un tas nenāk par labu klientiem," problēmu raksturoja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsvēra, ka beidzot valstī jānosaka vienots standarts psihologu sertificēšanai, lai atzinumus tiesām, bāriņtiesām un citām institūcijām drīkstētu sniegt tikai labi izglītoti un pieredzējuši speciālisti. 

Komisijas sēdē izskanēja rūgtas un psihologiem neglaimojošas atziņas: tas, ka profesionāļi, kuri ikdienā palīdz cilvēkiem risināt viņu problēmas un konfliktsituācijas, daudzu gadu garumā paši nespēj rast vienotu izpratni un kopsaucēju nozarei svarīgos jautājumos, nepavisam nespodrina un neceļ psihologa profesijas prestižu. A. Barča sēdē atgādina: psihologu likuma jautājumam ir gadiem ilga priekšvēsture - psihologu profesionālās organizācijas daudzu gadu garumā tā arī nav spējušas vienoties par psihologu izglītības un sertifikācijas jautājumiem, kā arī to, kādām jābūt psihologu un viņu klientu tiesībām un pienākumiem. Komisijas sekretārs Andris Bērziņš norādīja, ka Latvijā nav otras profesijas, par kuru bijušas tik ilgas un neauglīgas diskusijas.

Likumprojekts beidzot uzrakstīts

Virzību sākušā likumprojekta sagatavošanā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija.

Likuma anotācija ir īsa – vien puse lappuses. Tajā vienā rindkopā skaidrots, kādēļ šāds Latvijā nebijis likums vispār vajadzīgs. Proti, 2006. gadā Eiropas Savienība apstiprināja vadošās Eiropas psihologu asociācijas ekspertu izstrādātās diploma vadlīnijas, kas attiecināmas uz visiem ES valstu psihologiem. Uzsverot, ka likumprojekts paredz psihologu profesionālās darbības reglamentāciju, anotācijā norādīts: "Profesijas reglamentācija izriet arī no tā, ka psihologi savā profesijā risina nopietnas cilvēka dzīves situācijas, strādā dažādās jomās: sociālajā aprūpē, izglītības iestādēs, iekšlietu un aizsardzības sfērā, kā arī daudzās citās valsts un pašvaldību iestādēs un privātajās organizācijās. Profesijas reglamentācija izriet arī no psihologu atbildības sabiedrības priekšā, nodrošinot kvalificētu pakalpojumu sniegšanu un aizsargājot no profesionāli nesagatavotu personu iesaistīšanās psiholoģisku uzdevumu risināšanā."

"Tā ir vienīgā no šādām profesijām, kurā strādājošo darbs joprojām netiek reglamentēts. Līdz ar to par psihologu sevi var dēvēt arī cilvēks, kas ir mācījies tikai divus gadus."

Saeimas sēdē, mudinot izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā, Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Liene Liepiņa vēlreiz atgādināja, ka par šā likuma konkrēto tekstu diskutēts jau gadiem ilgi, bet par likuma nepieciešamību ne profesionāļi paši, ne arī citas ieinteresētās personas nav šaubījušās. "Viens no galvenajiem šā likuma mērķiem ir radīt dažādo psihologu apvienību padomi, kas noteiktu prasības psihologu sertifikācijai un kontrolētu to ievērošanu, tā nodrošinot pakalpojumu sniedzēju kvalitāti," uzsver L. Liepiņa. Viņa atzīst: psiholoģiskas dabas atzinumi vienmēr būs diskutējami, jo psiholoģija nav eksaktā zinātne, tomēr Psihologu profesionālās darbības likums nodrošinās noteiktu pakalpojumu līmeni.

"Daudzi no mums ir saskārušies ar psihologu darbību, tāpēc pieļauju, ka mūsu priekšstats par šā likuma vajadzību varētu būt visai dažāds. Tiem, kam ir laba pieredze, varētu likties, ka šo darbību nav nepieciešams reglamentēt, savukārt tie, kam ir slikta pieredze, parasti domā, ka nav vajadzīgs ne tikvien likums, bet arī pati profesija. Tomēr psiholoģija ir tā, kas mūsdienās cenšas sniegt atbildes uz ārkārtīgi sarežģītiem jautājumiem - atbildes gan attiecībā uz esošo situāciju, kurā atrodas cilvēks, gan arī norādīt uz iespējamiem problēmas risinājumiem," Saeimas deputātus mudinot balsot par jaunizstrādātā likuma tālāku virzību, uzsvēra L. Liepiņa.

Psihologi, sertificēti psihologi un supervizori

Likums paredz psihologu dalījumu psihologos un sertificētos psihologos.

Psihologs būs tāds speciālists, kas ieguvis izglītību valsts akreditētās 6 gadu laika studiju programmās, kuras kopējas apjoms ir vismaz 240 kredītpunkti, turklāt programma ietver praksi ne mazāk kā 40 kredītpunktu apjomā. Šāds speciālists varēs strādāt tikai supervizora uzraudzībā, kamēr saņems psihologa sertifikātu. Supervizors būs Psihologu sertifikācijas padomes apstiprināts augsti kvalificēts sertificēts psihologs ar ne mazāk kā 10 gadu pieredzi konkrētā psiholoģijas praktiskās darbības jomā. Viņš pārraudzīs psihologa darbību, vērtēs kompetenci un sniegs atbalstu viņam.

Bet tiesības strādāt patstāvīgi būs tikai tiem psihologiem, kas pēc akreditētās studiju programmas apguves augstskolā iegūs maģistra grādu psiholoģijā un tad trīs gadus veiks psihologa profesionālo darbību supervizora uzraudzībā un saņems Psihologu sertifikācijas padomes sertifikātu.

"Latvijā nav otras profesijas, par kuru bijušas tik ilgas un neauglīgas diskusijas. "

Psihologu sertifikācijas padome savukārt būs psihologu profesionālo organizāciju izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas institūcija, kuras darbību noteikts un nolikumu apstiprinās Ministru kabinets (MK). Tāpat MK būs jāapstiprina arī psihologu disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un sodu piemērošanas noteikumi vai nolikums.

Padomei būs tiesības psihologa sertifikātu ne tikai izsniegt, bet to arī apturēt uz laiku vai anulēt, tāpat padome kārtos un uzturēs psihologu reģistru, apstiprinās Psihologu ētikas kodeksu, ētikas komisijas sastāvu un izskatīs psihologu un klientu strīdus, ja kāda no pusēm to prasīs.

Šādu likumu gaida jau sen

Jau 2009. gadā likumprojektu, kas regulētu psihologu darbu Latvijā, izstrādāja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Šobrīd, ka likumprojekts uzsācis pārliecinošāku virzību, inspekcijai ir cerība, ka beidzot tiks atrisinātas daudzas problēmas.

Toreiz VBTAI kā pamatojumu likuma nepieciešamībai minēja problēmu ar psihologu atzinumiem: ja psihologa rakstītais atzinums ir neprofesionāls, valstī nav institūcijas, kas to izvērtētu un vainīgo sauktu pie atbildības, nav arī vienotu kritēriju ne atzinumu rakstīšanai, ne pašu psihologu kvalifikācijai. Kā piemēru VBTAI minēja arī konkrētus gadījumus. "Meitenei vajadzētu atvainoties ģimenes locekļiem par cilvēktiesību pārkāpumiem," tā bija secināts kādas psiholoģes atzinumā, ko bāriņtiesa pasūtīja par ģimeni, kurā bija aizdomas par fizisku vardarbību. Ar pašu pusaudzi, kura uzticības tālrunī sūdzējās, ka patēvs viņu fiziski ietekmē, psiholoģe nebija tikusies. Arī ar vainoto patēvu ne. To, ka meitenei ģimenē nekas nekait, psiholoģe secināja no sarunas ar pusaudzes māsu un brāli. Tā kā vardarbību ģimenē psiholoģes atzinums neapstiprināja, bāriņtiesa lietu nolēma tālāk nerisināt.

Diemžēl kopš 2009. gada nekas būtiski nav mainījies: likuma joprojām nav, un neprofesionālus psihologu atzinumus VBTAI saņem joprojām.

"Esam ļoti priecīgi, ka likums top," saka inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. "Jau ilgstoši psihologu darbība Latvijā nekādā veidā nav bijusi reglamentēta, un mēs redzam šīs problēmas sekas. Psihologiem ikdienā jāraksta atzinumi, kas bieži vien ļoti nopietni izšķir bērna nākotni, radot arī smagas un ilgstošas sekas. Atsevišķos, un jāsaka, nemaz ne tik atsevišķos gadījumos mums ir nācies konstatēt, ka psihologa atzinumi ir neprofesionāli, bet tālākā mūsu rīcība ir bijusi ierobežota. Arī iespēja vērsties pēc palīdzības kādā no psihologu profesionālajām asociācijām, kuru ir ļoti daudz, ne vienmēr palīdz, jo asociāciju viedokļi var atšķirties." I. Millere ir pārliecināta, ka likumprojektā rosinātā kārtība – Psihologu sertifikācijas padome būs organizācija, kam piederēs galavārds, – radīs risinājumu daudzām situācijām.

Darbība, kompetence un atbildība

Likumprojektā iecerēts: ja psihologs kāda iemesla dēļ ilgāk par vienu gadu nestrādās, viņam par to jāpaziņo Psihologu sertifikācijas padomei, lai sertifikāta darbību uz noteiktu laiku apturētu. Psihologiem plānots noteikt divpadsmit specializācijas jomas: izglītības, organizāciju, klīniskais, amatu, konsultēšanas, sabiedrības, sporta, ģimenes, sociālais, attīstības, satiksmes psihologs, kā arī psihologs - pētnieks.

Likumprojektā noteikti gan psihologa pienākumi, gan tiesības. Piemēram, psihologam būs tiesības atteikties sniegt psiholoģiskos pakalpojumus, ja to sniegšana rada vai var radīt tiešus draudus psihologa dzīvībai vai veselībai, ir pretrunā psihologa ētikai, kā arī tad, ja psihologs nav kompetents sniegt pieprasīto pakalpojumu.

"Psiholoģiskas dabas atzinumi vienmēr būs diskutējami, jo psiholoģija nav eksaktā zinātne, tomēr Psihologu profesionālās darbības likums nodrošinās zināmu pakalpojumu līmeni."

Atsevišķs pants likumprojektā atvēlēts arī konfidencialitātei un personas datu aizsardzībai. Tajā noteikts, ka psihologiem aizliegts izpaust informāciju, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus, tāpat ziņas par klientu jāglabā tā, lai tās nebūtu pieejamas trešajām personām. Savā zinātniskajā darbībā, publikācijās un publiski uzstājoties psihologam būs ļauts izmantot ziņas par klientu tikai tādā apjomā, kas neļauj atpazīt viņa personu.

Tomēr psihologam paredzēts arī pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā ziņot tiesībsargājošām iestādēm vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi privātas konsultācijas laikā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šo apstākļu tūlītēja nenovēršana var apdraudēt psihologa, klienta vai kāda cita cilvēka dzīvību vai veselību.

Iecerēti pārejas noteikumi

Tie psihologi, kam līdz likuma spēkā stāšanās brīdim jau būs iegūts psihologa izglītības dokuments, varēs pieteikties sertifikāta saņemšanai, ja psihologa izglītība būs iegūta akreditētās pilna laika studiju programmās, kuru ilgums ir vismaz pieci gadi. Pārējie psihologi, kam arī jau būs izglītības dokuments, varēs pieteikties sertifikāta saņemšanai, ja būs strādājuši savā profesijā vismaz trīs gadus pēdējo 10 gadu laikā. Par katru šādu iesniegumu padome lems atsevišķi, uzaicinot psihologu uz pārrunām vai pārbaudot viņa kompetenci.