Kur likt veco datoru

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa teic, ka 2011. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 323 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu", kas spēkā stājās 30. aprīlī, tikuši izstrādāti pilnīgi no jauna tālab, ka spēkā stājies jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums. Ļoti lielu izmaiņu jaunajos noteiktumos salīdzinājumā ar iepriekšējiem nav.

EEI reģistra veidošanas mērķis

Reģistru veido, lai noteiktu

• EEI un arī BAR ražotāju reģistrācijas kārtību,

• reģistra turētāju,

• EEI un BAR ražotāju datu uzturēšanas maksas apmēru un maksāšanas kārtību.

Tāpat kā līdz šim, reģistru turpinās uzturēt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA). Kā pastāstīja LEtERA izpilddirektore Inese Cvetkova, bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrs būs vienots – jau esošo EEI reģistru papildinās ar BAR sadaļu, to integrējot pastāvošajā datubāzē. Šis vienotais reģistrs ir publiski pieejams (www.elektroregistrs.lv).

"Jau esošo elektrisko un elektronisko ierīču ražotāju reģistru papildinās ar bateriju un akumulatoru ražotāju sadaļu."

"Vienots reģistrs atvieglo arī pieteikšanos reģistrēšanai, jo jāaizpilda tikai viena reģistrēšanās veidlapa, nevis divas," teic I. Cvetkova. "Patīkami arī tas, ka reģistra darbību reglamentē vieni, nevis divi atsevišķi noteikumi elektroniskajām un elektriskajām iekārtām un baterijām un akumulatoriem."

Bet jaunums noteikumos, kas ražotājiem nav īpaši patīkams, ir gadskārtējā reģistrēšanas maksas noteikšana. "Katram ražotājam par reģistrēšanos ik gadu būs jāmaksā 30 lati, jo nepieciešams finansējums reģistra uzturēšanai. Tas uzņēmējiem ir sāpīgs nosacījums," uzskata asociācijas izpilddirektore.

Pašlaik reģistrā reģistrējušies 1150 ražotāji. Tā kā noteikumi nesen stājās spēkā, tad pašlaik aktīvi notiek uzņēmumu pārreģistrēšanās, kā arī uzsākta BAR reģistrācija.

Kas ir ražotājs šo noteikumu izpratnē

Kaut arī noteikumi runā tikai par EEI un BAR ražotāju reģistrēšanos, šo noteikumu izpratnē ražotāji ir arī EEI un BAR importētāji un vairumtirgotāji. "Precīzāk sakot – tās personas, kas šīs iekārtas un baterijas pirmās ir ievedušas Latvijas tirgū to tālākai realizēšanai," precizē Ilze Doniņa. "Eiropas Savienība ir viens liels kopīgs tirgus, un, izmantojot šajos reģistros apkopotos datus, ir iespējams noskaidrot, cik daudz iekārtu nonāk tieši Latvijas tirgū - kurš tās te ieved un saražo. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai zinātu, no kā prasīt atbildību par šo iekārtu un bateriju savākšanu un pārstrādi pēc to darbības beigām. Jāatzīmē, ka attiecīgajās ES direktīvās par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu un par bateriju un akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu ir noteikti konkrēti mērķi attiecīgo atkritumu savākšanai un pārstrādes efektivitātei. Reģistros apkopotā informācija tiek izmantota, lai noteiktu, kādā apmērā ir izpildīti minētie mērķi."

Latvijā nav klasiskas "patērētāju sabiedrības"

No Latvijas tirgū esošo elektrisko un elektronisko iekārtu daudzuma tiek rēķināts apmērs atkritumu savākšanai, reģenerācijai un tamlīdzīgām darbībām, jo Latvijai arī šajā ziņā jāizpilda iepriekšminētajās ES direktīvās noteiktās prasības savācamajiem un reģenerējamiem atkritumu daudzumiem.

"Latvijai jānodrošina, ka uz katru iedzīvotāju gada laikā tiek savākti četri kilogrami elektrisko un elektronisko ierīču atkritumu. To paredz direktīva. Latvija šo daudzumu nespēj nodrošināt, kaut tas ir Latvijas pienākums," stāsta vecākā referente.

"Latvijai būtu jāsavāc 4 kilogrami elektrisko un elektronisko ierīču atkritumu uz cilvēku gadā, bet mēs savācam apmēram 2,5 kilogramus. "

Savācamo izlietoto EEI normu (4 kg) ES noteica vēl pirms Latvijas pievienošanās šai valstu savienībai. Tādēļ Latvijai tika piemērots pārejas periods – 4 kg uz cilvēku Latvijai bija jāsasniedz nevis 2006. gadā, bet gan tikai 2009. gadā. Latvija pašlaik uz cilvēku savāc apmēram 2,5 kg nolietoto EEI. Jāvērtē, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, un šeit jāmin vairāki aspekti, piemēram, patēriņa veids, atkritumu radītāju iesaistīšanās elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas sistēmā.

"Bet tie nav vienīgie iemesli. Ja paskatāmies, kā samazinājies tirgū esošo iekārtu daudzums, tad aina kļūst skaidrāka: 2007. gadā tika realizētas apmēram 36 000 tonnas EEI, bet 2009. gadās – vien 14 000 tonnas. Protams, ka mums ir problemātiski izpildīt ES direktīvas prasīto EEI daudzumu," papildina I. Doniņa. "Diemžēl šie atkritumi līdz miskastei nenonāk arī tādēļ, ka daudz ko paturam savās mājās. Piemēram, veco ledusskapi izmantojam par skapīti, veco radioaparātu pārveidojam par galdiņu. No vienas puses –  kāpēc gan izmest to, ko vēl var izmantot?

"Elektrisko un elektronisko ierīču „mūžs” Latvijā ir ilgāks nekā citās ES dalībvalstīs, jo mēs neesam klasiskā patērētāju sabiedrība."

Latvijā salīdzinājumā ar ES vecajām dalībvalstīm ir atšķirīgas patēriņa tradīcijas, kur preces regulāri maina, metot ārā iekārtu vecos modeļus, tikko tirgū parādījušies jaunie. Arī iedzīvotāju pirktspēja Latvijā ir daudz zemāka. Tāpēc elektrisko un elektronisko ierīču "mūžs" Latvijā ir ilgāks nekā citās ES dalībvalstīs. Līdz ar to ierīce laikus nenonāk atkritumos."

Bez tam atsevišķos EEI atkritumos (piemēram, ledusskapjos, veļasmašīnās) parasti ir diezgan augsts metāla saturs. Tādēļ daļa ierīču nonāk metāllūžņu savākšanas punktos, par ko metāla piegādātāji arī saņem samaksu, bet datu par to, cik elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu nodoti metāllūžņos nav. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar VARAM pašlaik gatavo noteikumus par metāllūžņu apsaimniekošanas licenču izsniegšanas kārtību, lai šo uzņēmējdarbību tuvinātu vides aizsardzībai un arī iegūtu reālus datus par apsaimniekoto EEI atkritumu daudzumu.

Iedzīvotājam - reģistra sakarā

Reģistra sakarā ikvienam Latvijas iedzīvotājam jāzina tas, ka EEI un BAR atkritumi ir jānodod videi kaitīgo preču savākšanas punktos, nevis jāizmet sadzīves atkritumos. Nolietoto EEI un BAR nodošanai valstī ir izveidota dalītā vākšanas sistēma. Piemēram, jau vairākus gadus veikalos ir īpašas kastītes bateriju un maza izmēra akumulatoru izmešanai. Bet par to, kur nodot EEI un svina akumulatorus, informācija atrodama mājaslapā www.atkritumi.lv, kā arī Latvijas Vides aizsardzības fonda mājaslapas sadaļā "Dabas resursu nodoklis" www.lvafa.gov.lv/default.asp?menu=500&submenu=501&layout=standart&fileid=138.

Ja nu šī iespēja ir dota, tā noteikti jāizmanto.