VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
08. novembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Atkritumu apsaimniekošanas likums pieņemts. Aktualitātes pašvaldībām

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Rudīte Vesere: „Patiesībā ikviens cilvēks, ikviena dzīva būtne rada atkritumus.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Viena no pašvaldību svarīgākajām funkcijām ir saviem iedzīvotājiem nodrošināt komunālos pakalpojumus, kas ietver arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Par Atkritumu apsaimniekošanas likumprojektu gan pagājušajā, gan šajā gadā tika runāts ļoti daudz. Nu likums ir pieņemts Saeimā. Atkritumu apsaimniekošanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Bet, izvērtējot visu, ko diskusijās teikušas pašvaldības, konstatējām, ka, iespējams, ne visas nianses varētu būt pilnībā izprastas.

Kādēļ bija nepieciešams jauns likums

Jaunā likuma mērķi ir:

  • uzlabot un maksimāli sakārtot, radot caurskatāmu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī;
  •  nepārprotami noteikt, kam jāiesaistās atkritumu apsaimniekošanā un kas ir jādara visiem procesā iesaistītajiem, vienlaikus akcentējot pašvaldību lomu visā procesā;
  • radīt iespēju ikvienai personai, kas rada atkritumus (iedzīvotājiem, ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem), saņemt maksimāli kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu visā valstī;
  • pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK prasības.

Kas mainās atkritumu apsaimniekošanas procesā iesaistītajiem

Līdzdalība atkritumu apsaimniekošanas procesā, protams, nemainās. Valsts un pašvaldības, tāpat kā līdz šim, veiks atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un organizēšanu. Svarīgi tikai – cik detalizēti un efektīvi šī plānošana notiks. Tāpat nedrīkst aizmirst arī atkritumu radītājus – šīm personām ir gan savi pienākumi, gan savas tiesības.

"Ikvienam cilvēkam ir jāpiedalās atkritumu apsaimniekošanas procesā, slēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju."

Jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā iekļauta daudz precīzāka atkritumu radītāju definīcija: atkritumu radītājs ir ikviena fiziska persona un juridiska persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības. Šī definīcija pašvaldībām būtiski palīdzēs darbā, pamatojot, ka patiesībā ikviens dzīvs cilvēks, dzīva būtne rada atkritumus.

Tieši tādēļ ikvienam – gan fiziskai personai (tajā skaitā vasarnīcās un dārzkopības biedrībās uz laiku dzīvojošai), gan juridiskai personai – ir jāpiedalās atkritumu apsaimniekošanas procesā, slēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju. Atkritumu radītājam ir arī pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un brīvu atkritumu savākšanas automašīnas piekļuvi tam, kā arī maksāt par atkritumu apsaimniekošanu.

Jaunās pieejas

Lai pašvaldība spētu organizēt kvalitatīvu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, tai ir jāizvēlas komersants, kas veiks atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu un nogādāšanu poligonā vai pārstrādes uzņēmumā. Jaunais likums noteic, ka pašvaldības, tāpat kā līdz šim, komersantu izvēlas, piemērojot publiskā iepirkuma procedūru. Līgumiem jābūt noslēgtiem uz laiku no trim līdz pieciem gadiem vai arī, ja atkritumu apsaimniekotāja izvēlē tiek piemērota publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūra, - uz laiku līdz 20 gadiem. PPP kārtība ir absolūti jauna pieeja un iespēja.

Un vēl viens jauns aspekts: valsts un pašvaldību iestādes līdz šim iepirkuma procedūras rezultātā arī pašas varēja izvēlēties komersantu, ar kuru slēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu. Jaunais likums noteic, ka šādas izvēles iespējas turpmāk vairs nebūs – valsts un pašvaldību iestādēm būs jāslēdz līgums ar to sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru konkursa ceļā būs izvēlējusies pašvaldība.

Iepriekš noslēgtie līgumi

Protams, uzreiz rodas jautājums, kas notiks ar jau noslēgtajiem līgumiem. Tas arī bija vissmagākais jautājums, kas izsauca visasākās diskusijas. Kā rīkoties pašvaldībām?

Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumi paredz, ka līgumi, ko pašvaldības līdz 2005. gada 26. jūlijam slēgušas ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā.

Savukārt, ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26. jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Tāpat arī pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kurā nav noteikts līguma darbības termiņš, izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Pašvaldībai, kuras noslēgtie līgumi izbeidzami saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, līdz 2013. gada 1. jūlijam jāizvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu tās administratīvajā teritorijā, piemērojot publiskā iepirkuma vai PPP procedūru. Protams, iepirkuma procedūru ieteicams veikt agrāk, neatliekot uz pēdējo brīdi.

Vēl daži svarīgi aspekti

Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem, kā arī vides aizsardzības prasībām pašvaldībām ir pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizēt sadzīves atkritumu, tai skaitā papīra, metāla, plastmasas un stikla, atsevišķu savākšanu pašvaldību administratīvajās teritorijās atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām kategorijām un termiņam. Arī pašreiz vēl spēkā esošajā likumā šāda prasība pastāv, bet jaunajā tā ir nostiprināta daudz detalizētāk un precīzāk.

No jauna ir noteikts arī sadzīves un būvniecības atkritumu reģenerācijas mērķi, lai pēc iespējas samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu un lai viss, ko iespējams pārstrādāt jaunos produktos un precēs, jaunās vērtībās, nonāktu pārstrādes vai reģenerācijas iekārtās. Tādēļ pašvaldībai, sadarbojoties ar komersantiem, ar kuriem konkursa ceļā būs noslēgti apsaimniekošanas līgumi, būs jānodrošina papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu atsevišķā jeb dalītā savākšana. Šis ir ļoti svarīgs aspekts, tādēļ tas nostiprināts Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

"Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas komersantu izvēlas, piemērojot publiskā iepirkuma procedūru."

Ir vēl viens jaunums, saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Valstī ir desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni un katra pašvaldība kādā no tiem ietilpst. Jāņem vērā, ka teritoriālā reforma ir mainījusi ne vienas vien pašvaldības robežas, kā rezultātā radusies nepieciešamība rūpīgi pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas.

Turpmāk to, kurā reģionā katra pašvaldība konkrēti atradīsies, noteiks Ministru kabinets. Izstrādājot šos noteikumus, tiks uzklausīti arī pašvaldību viedokļi.

Kas darāms pašvaldībai

Pašvaldībai ir pienākums izdot saistošos noteikumus, kuros jānosaka, kādā veidā konkrētajā teritorijā atkritumi tiks apsaimniekoti, kādās zonās būs sadalīta pilsēta vai novads. Uzreiz jāpiebilst, ka pašvaldības teritorija nav obligāti sadalāma vairākās zonās – tas ir pašas domes izlemšanas jautājums, kā visracionālāk un efektīvāk organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā pašvaldībā. Saistošajos noteikumos arī jāreglamentē, kādā veidā notiks apsaimniekošana un kādā kārtībā veikti maksājumi.

Pašvaldībai noteikti ir vērts ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanā un uzturēšanā. To rosina valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns un reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, turklāt pašvaldība var veidot arī savu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ja uzskata, ka tas ir svarīgi.

"Līdzšinēji noslēgtie līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzami ne vēlāk kā 2013. gada 1. jūlijā."

Pēc tam kad konkursa ceļā ir izvēlēts konkrēts sadzīves atkritumu apsaimniekotājs - komersants un ar to noslēgts līgums, tad pašvaldībai ir pienākums par to informēt savas pašvaldības iedzīvotājus. Tas it kā ir pats par sevi saprotams, bet izrādās, ka ne visas pašvaldības šim aspektam pievērsušas pienācīgo vērību. Tādēļ jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir stingri noteikts, ka pašvaldībai vispirms ir pienākums savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus informēt par teritorijas sadalījumu zonās, ja tādas ir.

Nākamais solis - viena mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas ar komersantu par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībai jāinformē savas teritorijas iedzīvotāji (atkritumu radītāji) par to, kurš komersants turpmāk veiks atkritumu apsaimniekošanu konkrētajā teritorijā, jo trīs mēnešu laikā spēku zaudēs atkritumu radītāju iepriekšējie līgumi ar citiem apsaimniekotājiem. Iepriekšējo līgumu pārtraukšanai nostiprinājums likumā nepieciešams, lai pie viena atkritumu radītāja pēc atkritumiem reāli nebrauktu divi vai vairāki komersanti, izveidojot absurdu situāciju, kad izvēršas „nepamatotas cīņas” par klientu, izmantojot dažādus neadekvātus līdzekļus. Šādā situācijā iedzīvotāji var īsti nesaprast, ar ko slēdzams līgums, kurš komersants viņiem sniegs kvalitatīvu pakalpojumu un ko var prasīt no atkritumu apsaimniekotāja.

"Pašvaldībām, sadarbojoties ar komersantiem, būs jānodrošina papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu atsevišķā jeb dalītā savākšana."

Savukārt iedzīvotājam – atkritumu radītājam – ir obligāts pienākums noslēgt atbilstošu līgumu ar pašvaldības izvēlēto komersantu, tajā skaitā par atkritumu izvešanu no vasaras mītnēm un vasarnīcām. Tas darāms bez kādām atrunām, jo par to, kā vasaras mītņu iedzīvotāji izturas pret atkritumiem, lieliski var redzēt tuvējos mežos, ceļmalās.

Par to, kādā veidā pašvaldībai rakstīt savus saistošos noteikumus, drīzumā būs Vides ministrijas sagatavotas vadlīnijas - kādā veidā noteikumus rakstīt, ko tur iekļaut, kam īpaši jāpievērš uzmanība. Pašvaldībām tieši šie saistošie noteikumi ir pats svarīgākais instruments. No to sagatavošanas kvalitātes arī būs atkarīgs sagaidāmais rezultāts. Īpaši tādēļ, ka noteikumi skars iedzīvotāju jeb atkritumu radītāju maciņus.

Ja iedzīvotāji atsakās slēgt līgumus

Ja mājsaimniecības mēģina izvairīties no līgumu slēgšanas par atkritumu apsaimniekošanu, jāatceras, ka pašvaldību rīcībā ir nopietni līdzekļi, kā šo problēmu risināt. Viens no iedarbīgākajiem ir administratīvais sods. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību par vides piesārņošanu un piegružošanu ar atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu un par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā.

Administratīvo sodu var uzlikt ne tikai Valsts vides dienesta amatpersonas, bet arī pašvaldību administratīvās komisijas, pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, vietnieki un izpilddirektori, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonas. Naudas sods fiziskām personām var būt no 50 līdz 700 latiem, bet juridiskām personām - no 250 līdz 2000 latiem. Pieļaujama arī pārkāpuma izdarīšanai izmantoto transportlīdzekļu konfiskācija.

Tomēr lai panāktu maksimālu efektu un iedzīvotāju aktīvu dalību atkritumu apsaimniekošanā, kā to parāda ne vienas vien pašvaldības pozitīvā pieredze un sasniegtais, izmantojami ne tikai soda veidi. Labākus rezultātus var sasniegt, ja pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju pārdomāti un regulāri savus iedzīvotājus informē.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU