SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. maijā, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
8
8

Ko ceļotājs drīkst vest, šķērsojot Latvijas robežu (II)

Ja dzīvnieks uz robežas nonāks dzīvnieku būrī bez saimnieka un pavadoņa, tas tiks uzskatīts un pārbaudīts kā krava.

FOTO: www.travellerfix.com

Par preču pārvadāšanu personīgajā bagāžā savai lietošanai ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), kā arī Andoras, Sanmarīno un Šveices starpā, šķērsojot Latvijas robežu, ir vēstīts skaidrojuma pirmajā daļā. Telpā, ko vieno brīva personu un preču kustība, nosacījumi ir salīdzinoši vienkārši. Daudz stingrākas, atšķirīgas un arī sarežģītākas prasības jāievēro tiem ceļotājiem, kas personīgajā bagāžā savai lietošanai vēlas pārvadāt preces uz un no valstīm, ko ES teritorijā dēvē par trešajām valstīm.

Ceļošanai ārpus ES teritorijas

Visā ES teritorijā robežkontroles un muitas kontroles darbība pārsvarā saistīta ar preču kustību no trešajām valstīm jeb tām valstīm, kas nav ES un EEZ dalībvalstis.

"Te nosacījumi ir daudz stingrāki. Strikti darbojas dzīvnieku un augu produkcijas pārvietošanas ierobežojumi, tajā skaitā CITES konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb Vašingtonas konvencijas prasību ievērošana," stāsta PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece veterinārās robežkontroles jomā Iveta Zemniece. "Te riski ir daudz lielāki."

Pārtikas produktu pārvadāšana

No trešajām valstīm ES teritorijā, tajā skaitā Latvijā, personīgajam patēriņam savā bagāžā nedrīkst ievest nekādu pienu un tā produktus, gaļu un tās produktus, kā arī lolojumdzīvnieku barību, ja tās sastāvā ir piens un gaļa.

Eiropas Komisija 2009. gadā pieņēma regulu, palielinot apmērus noteiktiem produktu veidiem, ko personas drīkst ievest no trešajām valstīm ES teritorijā savai lietošanai īpašās situācijās. Pašlaik drīkst ievest

   līdz 2 kilogramiem (no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes – līdz 10 kilogramiem)

  • medu, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemežus, peru pieniņu, propolisu,
  • sauso pienu zīdaiņiem un zīdaiņu pārtiku - īpašu pārtiku medicīnisku iemeslu dēļ,
  • lolojumdzīvnieku barību attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu lietošanu;

  līdz 20 kilogramiem zvejas produktu (no Fēru salām un Īslandes – bez daudzuma ierobežojumiem):

  • svaigas (obligāti – ķidātas, arī tās, ko ieved veselas), kaltētas, termiski apstrādātas, sālītas, kūpinātas zivis vai zivju konservus,
  • dažus vēžveidīgos (garneles, omārus u.c.),
  • izņēmums, kas attiecas uz jebkuru valsti, ir storveidīgo zivju (melnie) ikri – līdz 125 gramiem atbilstoši marķētā iepakojumā;

  dzīvnieku izcelsmes produkti, uz kuriem attiecas atbrīvojums, ir

  • maize, kūkas, cepumi, šokolādes un konditorejas izstrādājumi, kuru sastāvā nav gaļas produktu vai kuri nav pildīti ar gaļas produktiem,
  • pārtikas piedevas iepakojumā gala patērētājam,
  • gaļas ekstrakti un gaļas koncentrāti,
  • olīvas ar zivju pildījumu,
  • makaronu izstrādājumi un nūdeles, kas nav jauktas vai pildītas ar gaļas produktiem,
  • zupas, buljoni un garšvielas iepakojumā gala patērētājam,
  • jebkuri citi pārtikas produkti, kuru sastāvā nav svaigu vai apstrādātu gaļas vai piena produktu un ir mazāk nekā 50% apstrādātu olu vai zvejas produktu (http://www.pvd.gov.lv).

"Zivīm ierobežojums ir 10 kilogrami vai arī viena vesela, ķidāta zivs. Arī ja tā sver 30 kg, noteicošais ir veselā vienība," skaidro I. Zemniece. "Bet, ja vedīsit pārtikas produktus no Latvijas uz trešajām valstīm, noteikti iepriekš ir jāpainteresējas, kādi ir konkrētās valsts nosacījumi pārtikas pārvadāšanai."

"ES teritorijā robežkontrole un muitas kontrole arī personiskās lietošanas preču kustībai ar trešajām valstīm ir ļoti stingra. "

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumu Nr.352 "Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās" 5.1. punktu Pārtikas un veterinārais dienests veterinārajai kontrolei nepakļautu pārtiku, tai skaitā ūdeni, alkoholu un dažādus augu izcelsmes produktus nekontrolē, ja pārtika ir daļa no ceļotāja personiskās bagāžas, tā ir paredzēta personiskajam patēriņam un tās svars nepārsniedz 10 kilogramus. Ja personīgajā bagāžā ceļotājs savam patēriņam ved dažādus neveterinārajai kontrolei pakļautus produktus, tad jārēķinās ar to, ka kopējais produktu svars nedrīkst pārsniegt noteiktos 10 kilogramus.

Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana

"Ievedot dzīvus dzīvniekus no trešajām valstīm, tiem jābūt kopā ar saimnieku vai pavadoni. Ja tie uz robežas nonāks dzīvnieku būrī bez saimnieka un pavadoņa, tā būs krava un Pārtikas un veterinārā dienesta robežinspektori to kontrolēs kā dzīvu dzīvnieku sūtījumu," stāsta I. Zemniece. "Tiks piemērotas visas prasības, ko piemēro dzīvu dzīvnieku veterinārai kontrolei no trešajām valstīm. Īsumā tiks izvērtēta izcelsmes trešā valsts, veterinārais sertifikāts (ko izsniegusi trešās valsts veterinārā iestāde, bet kas nav dzīvnieka pase!) un arī pats dzīvnieks. Tas viss ir maksas pakalpojums. Turklāt šādas dzīvu dzīvnieku kravas no trešajām valstīm Latvijā kontrolē tikai divos robežpunktos: Terehovā un Pāterniekos, kas abi atrodas uz autoceļiem."

Ieceļojot no trešajām valstīm ES teritorijā, dzīvniekam nepieciešama

  • mikroshēma vai tetovējums,
  • dzīvnieka pase,
  • vakcinācija pret trakumsērgu,
  • analīze antivielu daudzuma noteikšanai asinīs (neattiecas uz visām valstīm),
  • veterinārais sertifikāts.

Vairāk informācijas par dzīvnieku ievešanu ES teritorijā lasiet PVD mājaslapā (http://www.pvd.gov.lv).

Lai dzīvnieku izvestu uz kādu trešo valsti jeb valsti, kas nav ES dalībvalsts, un atgrieztos atpakaļ Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešama

  • identifikācija (mikroshēma vai skaidri salasāms tetovējums),
  • ES parauga dzīvnieka pase,
  • vakcinācija pret trakumsērgu,
  • analīze antivielu noteikšanai (ja galamērķa valsts neatrodas trešo valstu sarakstā),
  • veterinārais sertifikāts.

Dažādām valstīm ir īpašas prasības, piemēram, Izraēlai, Kanādai, Japānai un citām. Par šo valstu prasībām arī lasiet PVD mājaslapā (http://www.pvd.gov.lv).

Savi nosacījumi ir arī dzīvnieku mazuļiem, kas vēl nav vakcinēti pret trakumsērgu (http://www.pvd.gov.lv).

"Pirms izbraukt ar savu dzīvnieku uz kādu trešo valsti, vienmēr vajag painteresēties, vai konkrētā valsts nav ieviesusi kādas papildu prasības," piekodina I. Zemniece.

Augu, sēklu un stādāmā materiāla pārvadāšana

Personīgā bagāžā ES drīkst ievest augus un stādāmo materiālu personīgai lietošanai tikai tad, ja tie nerada fitosanitāro risku. Tad fitosanitārais sertifikāts nav nepieciešams. Bet ir augi, arī augsne, ko ES nedrīkst ievest vispār. Piemēram, vīnogulāju stādus nedrīkst ievest ES teritorijā pat savam mazdārziņam.

ES teritorijā, arī Latvijā no trešajām valstīm aizliegts ievest

  • karantīnas organismus (kaitēkļus, augu slimības un to ierosinātājus, slimību inficētus augus un augu produktus),
  • skujkoku ģints (egļu, priežu, lapegļu, kadiķu u.c.) augus no valstīm, kas neatrodas Eiropas kontinentā (t.sk. no Krievijas, Kazahstānas un Turcijas);
  • korinšu, krūmcidoniju, vilkābeļu, cidoniju, eriobotriju, ābeļu, mespilu, ugunsērkšķu, bumbieru, pīlādžu, klinteņu, vīnkoku un citrusu ģints augus no visām trešajām valstīm,
  • plūmju (plūmju, ķiršu u.c.) un rožu ģints (rožu) stādīšanai paredzētos augus ar lapām, ziediem un augļiem no valstīm, kas neatrodas Eiropas kontinentā,
  • sēklas kartupeļus no trešajām valstīm, izņemot Šveici,
  • pārtikas kartupeļus no trešajām valstīm, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Sīriju, Šveici, Tunisiju un Turciju,
  • augsni un augsnes substrātus, kuru sastāvā ir augu atliekas, humuss, izņemot tīru kūdru, no Turcijas, Baltkrievijas, Moldovas, Krievijas, Ukrainas un trešajām valstīm, kas neatrodas Eiropas kontinentā, izņemot Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku, Tunisiju,
  • dateļpalmu augus no Alžīrijas, Marokas.

Privātpersonām aizliegts ievest arī augu aizsardzības līdzekļus – bioloģiskos un ķīmiskos preparātus, ar kuriem apkaro augu slimības un kaitēkļus. Pilnīgāka informācija atrodama PVD mājaslapā (http://www.pvd.gov.lv).

Aizsargājamo sugu pārvadāšana

Aizsargājamo sugu pārvadāšanu nosaka CITES jeb Vašingtonas konvencija (http://cites.ldm.gov.lv). Šī konvencija vairāk skar ceļošanu uz un no trešajām valstīm. ES iekšienē aizsargājamo augu pārvadāšana ir cilvēka godaprāta jautājums un katra paša atbildība.

"No trešajām valstīm ES teritorijā savā bagāžā nedrīkst ievest pilnīgi nekādu pienu un tā produktus, gaļu un tās produktus."

"Jārēķinās, ka, no un uz trešajām valstīm pārvietojot aizsargājamo augu vai dzīvnieku īpatņus – orhideju stādus, naktsvijoles, arī krokodilādas somiņas vai no smalka aizsargājamā koka grebtu suvenīru –, ir jāievēro īpaši nosacījumi, par ko iepriekš noteikti ieteicams konsultēties ar muitas speciālistiem," piekodina I. Zemniece.

Zāļu pārvadāšana

Ja fiziska persona vēlas ievest zāles personīgai lietošanai, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība" 106.1. punktu fiziskai personai ir tiesības ievest zāles personīgai lietošanai no skaidri identificējama zāļu nosūtītāja, kurš atbilstoši nosūtītājas valsts tiesību aktiem ir tiesīgs zāles izplatīt. Ievesto vai saņemto zāļu daudzums vienā reizē var būt ekvivalents 12 mēnešu lietošanas kursam.

"Šādā gadījumā nepieciešama recepte, tās noraksts vai aptiekas apstiprināta kopija, kā arī ārstniecības personas apliecinājums vai pat izraksts no slimnīcas, ka zāles nepieciešams lietot noteiktās devās noteiktu laika posmu," stāsta PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Agita Krastiņa. "Vēlams saglabāt arī kases čeku - tas nenāks par ļaunu, apliecinot zāļu legālo iegūšanu. Šie nosacījumi neattiecas uz narkotiskām un psihotropām vielām, jo tās pārvadāt nav atļauts."

"Uzskaitījums ir plašs, tādēļ iesaku ieskatīties ļoti noderīgā brošūrā „Ceļotāja ABC”."

Bet jāatceras, ka, piemēram, antibiotiku lietošanas kurss nav 12 mēnešu, tas ir aptuveni divas nedēļas. Šī svarīgā nianse noteikti ir jāņem vērā, ja kāds vēlas ievest antibiotikas 12 mēnešu lietošanai, kas personīgam patēriņam no medicīniskā viedokļa nav iespējams. Bet, piemēram, cukura diabēta slimniekiem, sirds un asinsvadu slimniekiem zāļu lietošanas kurss var būt 12 mēnešu, tātad šīs zāles viena gada lietošanai ES teritorijā ievest drīkst, ja fiziska persona apliecina šo zāļu lietošanas nepieciešamību.

"Zāles no ES teritorijas uz kādu trešo valsti drīkst izvest tikai tad, ja to atļauj tās valsts tiesību akti, uz kurieni persona vēlas braukt. Informāciju var iegūt katras valsts atbildīgo iestāžu mājaslapās vai arī jautājums jāuzdod tās valsts vēstniecībā, uz kurieni cilvēks vēlas braukt," skaidro A. Krastiņa.

Vēl citi gadījumi un situācijas preču pārvadāšanā

Ja ne kopā ar cilvēku, tad pasta sūtījumos mēdz ceļot gan nauda, gan suvenīri, gan pārtikas preces, rotaļlietas, pat ieroči un munīcija, nemaz nerunājot par akcizētajām precēm. Katrai preču grupai atkarībā no to ceļošanas veida ir piemērojami atšķirīgi nosacījumi. Tāpat atšķiras arī tās preces, kas jādeklarē, ceļojot ES teritorijā un ārpus tās, kā arī pastāv personīgās bagāžas ierobežojumi naudas izteiksmē. Uzskaitījums ir plašs, tādēļ, pirms esat nolēmuši ceļot, iesaku ieskatīties ļoti noderīgā brošūrā "Ceļotāja ABC" (http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=4738&hl=1). Šī rokasgrāmata dos lielisku ieskatu, ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt savā personīgajā bagāžā, šķērsojot Latvijas robežu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU