Ceļošanai ES teritorijā
Cilvēka pārvietošanās un personīgā patēriņa preču pārvadāšana Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstu, kā arī Andoras, Sanmarīno un Šveices starpā netiek ne kontrolēta, ne uzraudzīta. Tā kā Latvija ietilpst Šengenas zonā, tad preču un personu pārvietošanos normatīvie dokumenti neierobežo. Tomēr ir atsevišķas preču grupas, kurām ir noteikts pārvietošanas un ievedamā apmēra ierobežojums, piemēram, akcizētās preces.
"Preču pārvadāšanai lidmašīnās ir savi ierobežojumi, kas izriet no lidostu drošības pasākumiem. Tā ir pavisam cita pasaule, un tajā valda pavisam citi principi," uzsver PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece veterinārās robežkontroles jomā Iveta Zemniece. "Bagāžā, ko nodod vešanai bagāžas nodalījumā, nevis ienes salonā, drīkst pārvadāt pārtikas preces, rotaļlietas, arī zāles noteiktā daudzumā savai lietošanai - ja vien pati valsts saistībā ar kādu ārkārtas situāciju nav noteikusi īpašus ierobežojumus."
Pārtikas produktu pārvadāšana
Kaut arī pārtikas produktu pārvadāšanu ES teritorijā nekontrolē, vispārīgie ierobežojumi var būt saistīti ar iespējamo slimību risku, ja kādā no dalībvalstīm ir bijis augu vai dzīvnieku slimības uzliesmojums. Tās ir izņēmuma situācijas. Piemēram, pagājušā gada beigās Bulgārijā uzliesmoja dzīvnieku mutes un nagu sērga un ES dalībvalstis saņēma informāciju par ierobežojumiem dzīvnieku izcelsmes produktu pārvešanai. Vietā, kur slimība izplatījusies, ir noteikta aizsardzības zona, ne mazāka par trīs kilometriem, un uzraudzības zona rādiusā ne mazāk par 10 kilometriem. Tas nozīmē, ka uz un no šīm zonām ir ierobežota cilvēka un dzīvnieku pārvietošanās, dzīvnieku izcelsmes produkcijas pārvadāšana. Par ierobežojumu neievērošanu ir noteikta administratīvā atbildība.
"Lai apstiprinātu, ka esat pārvadājamo dzīvnieku iegādājies legālā ceļā, vēlams veterinārārstam palūgt izrakstīt arī veterināro apliecību."
"Šajā situācijā iespēja, ka kāds cilvēks no Bulgārijas, no slimības skartās zonas, uz Latviju varētu atbraukt ar kūpinātu šķiņķi, pastāv. Kaut arī tas ticis administratīvi aizliegts, šis cilvēks, šķiņķi ievedot, ir rīkojies negodprātīgi. Viņš ir radījis iespēju slimību no Bulgārijas Latvijā importēt," saka I. Zemniece. "Bet normālā situācijā nekādu ierobežojumu pārtikas produktiem, tos vedot saprātīgā daudzumā personīgajam patēriņam, nav."
Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana
Jebkura mīļdzīvnieka pārvadāšanai ES teritorijā, izņemot kaķi, suni un mājas sesku, nekādas īpašas prasības nav noteiktas. Vienīgi, lai apstiprinātu, ka esat dzīvnieku iegādājies legālā ceļā, vēlams veterinārārstam palūgt izrakstīt veterināro apliecību. ES teritorijā īpašas prasības ir trim dzīvnieku grupām – suņiem, kaķiem un mājas seskiem, ko uzskata par riska dzīvniekiem, kā arī lolojumputniem.
"Papildu ierobežojumi saistībā ar trakumsērgas risku ir noteikti, iebraucot Maltā, Lielbritānijā un Īrijā ar kaķiem, suņiem un mājas seskiem. Braucot uz šīm valstīm ar minētajiem dzīvniekiem, ir nepieciešams īpašs asins paraugu izmeklējums, kā arī jārēķinās ar sešu mēnešu karantīnu," stāsta I. Zemniece. "Bet Skandināvijas valstis noteikušas papildu izmeklējumus saistībā ar ektoparazītiem."
Lai dotos ceļojumā ārpus Latvijas kopā ar savu suni, kaķi vai sesku, ir nepieciešama
- dzīvnieka identifikācija (mikroshēma vai skaidri salasāms tetovējums),
- ES parauga "Mājas (istabas) dzīvnieka pase",
- vakcinācija pret trakumsērgu.
Pašlaik kaķiem, suņiem un mājas seskiem nav obligāti jābūt zemādas mikroshēmai, vēl ir pieļaujams tetovējums. Mikroshēma būs obligāta no 2012. gada. Dzīvniekam noteikti ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu. Tas viss detalizētāk ir izlasāms PVD mājaslapā (http://www.pvd.gov.lv).
Atšķirīgas prasības pārvadāšanai ES teritorijā ir kaķiem, suņiem un mājas seskiem, kuri vēl nav sasnieguši trīs mēnešu vecumu, jo tie vēl nav vakcinēti pret trakumsērgu. Šādus mazuļus nedrīkst vest uz Kipru, Īriju, Itāliju, Maltu, Poliju, Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju un Franciju. Uz pārējām dalībvalstīm tos drīkst izvest, vienīgi uz Beļģiju un Dāniju, izskatot katru konkrēto gadījumu. Vairāk informācijas – PVD mājaslapā (http://www.pvd.gov.lv).
Dzīvnieku pārvadājot ar lidmašīnu, jārēķinās ar katras aviokompānijas nosacījumiem. Jāatceras, ka dzīvniekus lidmašīnās pārvadā tikai būros.
Augu, sēklu un stādāmā materiāla pārvadāšana
Ja situācija nav
ārkārtas, tad starp ES dalībvalstīm var pārvadāt augus, sēklas, stādāmo
materiālu savam priekam, personīgām vajadzībām un mazos daudzumos - bez
ierobežojumiem. Ir noteikti karantīnas ierobežojumi, piemēram, bakteriālās
iedegas uzliesmojuma gadījumos. Augu pārvadāšanu kontrolē VAAD.
Augu un stādāmā materiāla izplatīšanai Latvijā un ES ir nepieciešama augu pase - kā apliecinājums tam, ka augi atbilst fitosanitārajām prasībām. Noteikumi paredz, ka iegādātajiem augiem augu pases jāuzglabā ne mazāk kā vienu gadu. Tas nepieciešams tādēļ, lai situācijā, kad augiem parādīsies inficēšanās vai invadēšanās pazīmes, no augu pases var noskaidrot auga izcelsmi. Tas palīdzēs ierobežot augu karantīnas organismu izplatīšanos un atvieglos atlīdzības saņemšanu gadījumos, kad neatbilstošā materiāla dēļ radušies zaudējumi. Augu pases sagatavo VAAD Augu karantīnas departaments un arī reģistrētas personas, kam ir VAAD atļauja augu pases sagatavot. Ja augs ir nopirkts oficiālā tirdzniecības vietā un augam jau ir pase, tad atkārtoti, augu pārvedot pāri robežai, to kārtot nevajag.
"Akcizētās preces – alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, cigaretes, kafija, degviela - ir īpaša grupa, kurai noteiktas atsevišķas prasības."
Kādā no ES valstīm vai tās daļā var būt noteikta aizsargājamā zona. Tas liecina, ka šajā zonā nav sastopams konkrēts kaitīgais organisms un šajā teritorijā ir noteiktas papildu prasības augu ievešanai, lai garantētu, ka kaitīgais organisms tajā neieviesīsies. Latvija ir ieguvusi aizsargājamās zonas statusu uz diviem augu karantīnas organismiem: augļu koku bakteriālām iedegām un bālo kartupeļu nematodi. Piemēram, no Polijas vai Lietuvas Latvijā nevarēs ievest pat vienu ābelīti un arī ne kilogramu svaigu kartupeļu. Jebkurā gadījumā, pirms vest augus vai stādāmo materiālu uz kādu ES dalībvalsti, vajadzētu precīzi uzzināt, vai to var darīt vai ne. Iespējams, ka šī valsts savu teritoriju ir noteikusi par aizsargzonu. Vispilnīgāko informāciju var iegūt VAAD (http://www.vaad.gov.lv/sakums/aktualittes/noderigi-par-augu-karantinu-latvija/augu-pases-un-aizsargajamas-zonas.aspx).
Akcizēto preču pārvadāšana
Akcizētās preces – alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, cigaretes, kafija, degviela - ir īpaša grupa, kurai noteiktas atsevišķas prasības un noteikta vērtība, kādas ietvaros šīs preces var pārvadāt. ES teritorijā drīkst pārvadāt preces, kas iegādātas brīvā apgrozījumā citā ES dalībvalstī savam patēriņam un par kurām ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī (ko apliecina čeki un maksājumu kvītis), un tās ir:
- tabakas izstrādājumi - 800 cigaretes, 400 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem), 200 cigāri, 1 kilograms smēķējamās tabakas;
- alkoholiskie dzērieni - 110 litri alus, 90 litri vīna (t.sk. ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai pārējo raudzēto dzērienu, 20 litri starpproduktu (vidēji stiprie dzērieni), 10 litri pārējo alkoholisko dzērienu (stiprie dzērieni),
- kafija – 10 kilogrami,
- 110 litru bezalkoholisko dzērienu,
- tāds degvielas daudzums, kas atrodas Latvijā iebraucoša
transportlīdzekļa un motocikla standarta degvielas tvertnē, kā arī
pārnēsājamā degvielas tvertnē, kuras tilpums nepārsniedz 10 litrus (http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=9&hl=1).
"Zāļu pārvadāšanai ES teritorijā personīgai lietošanai ierobežojumu nav."
Ir atsevišķas ES valstis, uz kurām ir attiecināmi citi ierobežojumi akcizēto preču pārvietošanai personiskajā bagāžā, un tās ir: Ālandu salas, Normandijas salas, Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala un Bizingenas teritorija, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d’Italia un Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Spānijas Karalistē - Seūtu, Melilju un Kanāriju salas, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti. Ceļojot uz vai no šīm teritorijām, jāņem vērā akcīzes preču pārvietošanas ierobežojumi, kas piemērojami, ceļojot ārpus ES robežām (http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=3944&hl=1).
Akcizēto preču atļauto ievešanas daudzumu katrā valstī parasti var aplūkot arī interneta vietnēs, kas informē par ieceļošanu konkrētajā valstī. Lai neiznāktu neglīti pārpratumi, vēlams informāciju apskatīties laikus un ievērot noteikumus. Protams, jāpievērš uzmanība tam, kādus nosacījumus akcizēto preču pārvadāšanai noteikušas aviokompānijas.
Zāļu pārvadāšana
PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Agita Krastiņa teic, ka starp ES dalībvalstīm zālēm nepiemēro robežkontroli, jo starp ES dalībvalstīm ir brīva preču, kā arī personu aprite.
"Zāļu pārvadāšanai personīgai lietošanai ierobežojumu nav. Ceļojot, piemēram, no Latvijas uz Beļģiju, varat vest līdzi medikamentus personīgam patēriņam," teic A. Krastiņa.
Turpmāk vēl.
