SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. maijā, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
2
7
2
7

Gāzes baloni būs drošāki

Pērkot gāzes balonu, ir jāievēro daži svarīgi priekšnosacījumi, un pirmais no tiem - balons ir jāiegādājas pie legāla tirgotāja.

FOTO: Latvijas propāna gāze

Aprīļa sākumā spēkā stājās MK noteikumi Nr.247 „Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr.953 „Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība””, kas gāzes balonu uzpildes staciju valdītājiem uzliek pienākumu nodrošināt, lai pēc 2011. gada 1. oktobra gāzes baloni, kas tiek laisti apgrozībā pēc uzpildes, būtu aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu.

Vairāki sašķidrinātās naftas gāzes nozares pārstāvji un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norādījuši, ka līdz šim noteikumi prasa ar pārspiediena drošības vārstu aprīkot tikai tos balonus, kas tiek uzpildīti sašķidrinātās gāzes balonu stacijās. Savukārt gāzes balonu tirdzniecības kārtība neliedz pārdot gāzes balonus, kas ar minēto vārstu nav aprīkoti.

Pārkāpti gan vienlīdzīgas konkurences, gan drošības nosacījumi

Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs pildīti gāzes baloni bez pārspiediena drošības vārstiem tiek piedāvāti Latvijas vietējā tirgū, kas, protams, nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ES un ārpus ES pildītiem gāzes baloniem un drošu gāzes balonu apriti Latvijas teritorijā, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Tāpēc ministrija par labāko variantu atzinusi tirdzniecības aizlieguma ieviešanu gāzes baloniem bez pārspiediena drošības vārstiem. Ņemot vērā šobrīd apritē esošo gāzes balonu ievērojamo skaitu (no 700 tūkst. līdz 1 milj. balonu), kā arī iepriekšējos gados notikušos nelaimes gadījumus (gāzes balonu sprādzienus), EM uzskata, ka jaunie grozījumi MK noteikumos nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, radot vienotus darbības noteikumus visiem sašķidrinātās naftas gāzes nozares uzņēmējiem.

Iepriekšminētos grozījumus MK noteikumos Nr.953 "Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība" EM izstrādāja sadarbībā ar PTAC, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, Latvijas Sašķidrinātās naftas gāzes asociāciju, Latvijas Gāzes asociāciju un Latvijas Profesionālās sašķidrinātās naftas gāzes tirgotāju asociāciju.

Gāze sprāgst kā bumba

Gāzes balona sprādzienā SIA "Elida-L" kafejnīcā "Melisa" 2007. gada martā bojā gāja divas un smagus apdegumus ieguva vēl divas personas. Valsts darba inspekcijas (VDI) speciālā izmeklēšanas komisija pēc šā negadījuma secināja, ka darba vide minētajā kafejnīcā nebija droša un neatbilda normatīvo aktu prasībām.

Pirms vairākiem gadiem ap pusseptiņiem vakarā kādās mājās Lēdmanes pagastā eksplodēja gāzes balons, un divi šīs mājas iemītnieki tika nogādāti Valsts apdegumu centrā.

Taču traģiskākais negadījums notika 2003. gada 22. jūlijā SIA "Birgita" Rīgā, Maskavas ielā, kur, sprāgstot baloniem gāzes apmaiņas punktā, dzīvību zaudēja pieci un smagus miesas bojājumus guva 12 cilvēki.

Ar gāzes balonu tirdzniecību notiek dažādas dīvainības. Piemēram, Inčukalna novadā dažkārt esot iespējams lētāk iegādāties ar autogāzi pildītus sadzīvē lietojamus gāzes balonus; negodīgi tirgotāji balonus nereti nepiepilda līdz galam, bet no patērētāja samaksu saņem kā par pilnu balonu. Tāpēc, mēģinot ietaupīt, pircēji it bieži pat pārmaksā negodīgajiem tirgotājiem. Turklāt, nopērkot gāzes balonu pie kāda nelegāla tirgoņa, pircējs liedz sev tiesības izmantot balona garantijas priekšrocības. Visu šo nelaimju pamatā – vieglprātība, noteikumu neievērošana, mēģinājumi ietaupīt kādu latu.

"Gāzes balonu tirdzniecības kārtība neliedz pārdot gāzes balonus, kas ar pārspiediena drošības vārstu nav aprīkoti."

Saistībā ar gāzes balonu lietošanu Latvijā 2009. un 2010. gadā kopumā reģistrēti 12 nelaimes gadījumi. Lai nepieļautu līdzīgas situācijas, PTAC visā Latvijā pārbaudīja 33 uzņēmumus (Rīgā, Liepājā, Rīgas rajonā, Daugavpilī, Ogrē, Ķegumā, Salaspilī, Jūrmalā, Slokā, Jelgavā, Siguldā, Ķekavā, Bauskā, Jēkabpilī, Grobiņā, Dobelē, Saulkrastos, Cēsīs un Valmierā), kas veic gāzes balonu uzpildi un nodarbojas ar to apmaiņu, kā arī 2213 gāzes balonu.

Izrādījās, ka 4,4% balonu bija beidzies tehniskās pārbaudes derīguma termiņš. Tāpēc tika apturēta to pārdošana, bet 15 baloniem tika veikta tehniskā ekspertīze, un trīs no tiem nopietnu bojājumu dēļ tika atzīti par lietošanai nederīgiem. Taču visi pārbaudītie baloni izturēja hidraulisko (spiediena) pārbaudi – deformācijas un bojājumi netika konstatēti.

PTAC pārbaudes liecina, ka gāzes balonu sprādzieni visticamāk nav saistīti ar balonu tehnisko stāvokli, bet gan ar neprasmīgu rīcību, tos uzstādot, kā arī izmantojot nolietotas un bojātas gāzes plītis, vecus cauruļvadus un reduktorus. 

Paradokss - labāk ugunsgrēks nekā eksplozija

"Pārspiediena vārsts ir mehānisms, kas automātiski atveras pie maksimāli pieļaujamā gāzes spiediena un novērš balonu eksplozija," skaidro SIA "Latvijas propāna gāze" tehniskā direktora vietnieks Ruslans Jurgensons. Rūpnīcā katrs balons tiek pārbaudīts, paaugstinot spiedienu līdz aptuveni 30 bāriem. Atkarībā no gāzes balona tilpuma tas var būt arī augstāks.

Ja balons sāk pārkarst, jo tā tuvumā, piemēram, atrodas krāsns vai kāds cits sildķermenis, ļoti iespējams, ka, gāzei izplešoties, šis maksimāli pieļaujamais spiediens tiks pārsniegts. Pārspiediena vārsts, kas ieregulēts uz šiem 30 vai vairāk bāriem, neļaus gāzes spiedieniem pārsniegt kritisko robežu, pēc kuras jau var notikt sprādziens. Tā gluži vienkārši izplūdīs apkārtējā telpā. Taču, kā mēs visi labi zinām, gāze lieliski deg, un tam tā arī ir domāta.

"Gāze veicina degšanu, un tas nav labi," uzskata R. Jurgensons. "Taču tajā pašā laikā, ja, plosoties liesmām, balons eksplodē, sekas var būt daudz traģiskākas. Par tām liecina jau minētie fakti. Tieši tāpēc ugunsdzēsēji, kas ieradušies nelaimes vietā, vienmēr interesējas, vai degošajās telpās neatrodas gāzes baloni. Gāzes eksplozija var sagraut pat daudzstāvu māju, un diemžēl netrūkst arī tādu piemēru.

Ja balons aprīkots ar šo drošības vārstu, ugunsdzēsēji droši var iet degošajā telpā un ar ūdens strūklu sākt atdzesēt balonu, protams, dzēšot arī apkārt esošās liesmas. Tātad šādas nelaimes gadījumā tiek izvēlēts mazākais ļaunums.

Tieši tāpēc Eiropas standarti nosaka, ka visi jaunie gāzes baloni ir jāaprīko ar pārspiediena vārstiem.

Tirgū piedāvā dažāda tilpuma balonus

Kopumā sadzīves sašķidrinātās gāzes balonu ietilpība svārstās no 100 ml (paredzēti tūristu gāzes plītīm vai apgaismojumam) līdz 112 litriem. Gāzes balonu apmaiņas punktos parasti var iegādāties 5, 27, 50 un 80 litru balonus.

Latvijā visai izplatīti ir 50 litru baloni, kurus parasti izmanto mājsaimniecībās. Taču tie, atbilstoši ES direktīvām, nedrīkstētu būt apritē. "Nevienā citā Eiropas valstī tādus gāzes balonus nevar brīvi iegādāties," uzsver PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

"Piecdesmit litru balonus tirgot nav aizliegts," stāsta R. Jurgensons. "Pie mums šī problēma ir aktualizējusies, jo ES gluži vienkārši nav šāda tilpuma balonu. Tā vietā kaimiņvalstīs izmanto 27 litru balonus, kas galvenokārt domāti lietošanai ģimenes mājās, kempingos un citviet. Tas ir izplatītākais balona veids Eiropā, un uz šāda tilpuma baloniem tagad pāriet arī Latvijā.

"Ekspluatējot gāzes balonus, vienmēr jāpatur prātā, ka tie paši parasti nemēdz sprāgt."

Populāri, it sevišķi vasarās, ir arī 5 litru gāzes baloni. Tos ir viegli pārvadāt, jo tie nav smagi. Izrevidējot savu namiņu tālākos kaktus, diemžēl dažkārt nākas secināt, ka to dziļumos paslēpušies vecā parauga baloni, kuriem reduktoru pieslēdza, to ventilim uzspiežot no augšpuses.

Bet par to nevajadzētu īpaši satraukties, jo šos novecojušos balonus iespējams apmainīt pret jaunā tipa baloniem, mierina R. Jurgensons. "Piemēram, mūsu uzņēmumā tos var apmainīt pret jaunajiem, samaksājot 4,5 latus. Šie baloni būs apgādāti ar jau minēto pārspiediena vārstu un īpašām vītnēm reduktora pieslēgšanai. Tagad visiem gāzes baloniem ir arī vienāds jeb unificēts pieslēguma veids. Tas nozīmē, ka savai gāzes plītij jūs tagad varat pieslēgt jebkura tilpuma balonu. Turklāt balonus var izmantot individuāli (viens balons apkalpo vairākus gāzi patērējošus agregātus), vai baterijā (divi vai vairāki baloni) pievieno pie kopīga ķemmkolektora, lai nodrošinātu lielāku sašķidrinātās gāzes patēriņu komunālajām un sadzīves vajadzībām.

Jāskatās, ko pērk

Gluži tāpat kā iegādājoties jebkuru preci, uzmanīgi jāapskata arī iegādātais gāzes balons. Uz katra balona sfēriskās virsējās daļas ir jābūt uzsistiem un skaidri redzamiem šādiem datiem:

  • izgatavotājrūpnīcas preču zīme;
  • balona numurs (5 litru baloni var būt bez numura);
  • tukša balona faktiskā masa (kg);
  • izgatavošanas datums (mēnesis, gads) un nākamās apskates gads;
  • darba spiediens;
  • izmēģinājuma hidrauliskais spiediens;
  • balona ietilpība (litros).

Pērkot gāzes balonus, ir jāievēro daži svarīgi priekšnosacījumi, uzsver R. Jurgensons. Pirmkārt, gāzes baloni ir jāiegādājas pie legāla tirgotāja. Katram balonam ir jābūt vienai drošības zīmes uzlīmei.

Tā informē, kāda gāze atrodas balonā, kāds ir tās svars. Uz šīs zīmes ir atrodami arī bīstamības kodi un balona uzpildītāja uzņēmuma tālruņa numurs. Šie parametri ļauj identificēt produktu un tā ražotāju.

Otrkārt, jebkurš balons ir aprīkots ar tā dēvēto pasi. Vecajiem baloniem tas ir alumīnija aplis, citiem informācija iespiesta netālu no ventiļa. Tajā redzams balona numurs un nākamās pārbaudes laiks. Tāpēc jāuzmanās, lai šis termiņš nebūtu pārsniegts.

Uz vārsta vītnes ir jābūt arī plastmasas korķim, kas pasargā šo ietaisi no triecieniem. Katram balonam ir jābūt plombai, kas neļauj pagriezt balona ventili, to nesaplēšot, vai pieslēgt reduktoru.

Iedzīvotāji visbiežāk nezina, ka pēc drošības noteikumiem balonā drīkst būt tikai 85% gāzes. Pēc normatīviem 50 litru balonā jābūt 21 kilogramam jeb 38 litriem gāzes, savukārt 27 litru balonā jābūt 11 kilogramiem, bet piecu litru balonā – diviem kilogramiem gāzes.

Ekspluatējot gāzes balonus, vienmēr jāpatur prātā, ka tie paši parasti nemēdz sprāgt. Parasti negadījumā vainīgi esam mēs, kas tos izmanto.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU