Ierobežos 50 litru gāzes balonu izmantošanu

Mājsaimniecībās daudzviet izmantotie sarkanie 50 litru vairākkārtēji uzpildāmie baloni ir ražoti vēl Padomju Savienībā laikā, atbilstoši tālaika GOST standarta tehniskajiem noteikumiem, un šobrīd aktuāls ir jautājums par to atbilstību ES direktīvās izvirzītajām prasībām attiecībā uz gāzes balonu drošumu.

Izņems sarkanos balonus, bet ne visus

Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 16.jūnija Direktīvas 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu prasības, Ministru kabinets nosaka pārejas posmu šādu gāzes balonu lietošanai līdz 2013.gada 1.janvārim.

Šobrīd, pēc komersantu aplēsēm, sarkano 50 litru balonu Latvijā ir no pusmiljona līdz 700 tūkstošiem. Taču no tiem aktīvā apritē atrodas aptuveni trešā daļa. Savukārt pārējie mētājas šķūnīšos, pagrabos un citviet. Sarkanie gāzes baloni galvenokārt ir ražoti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Drošības pārbaudes ir apstiprinājušas, ka gāzes balonu parks pakāpeniski nenovēršami nolietojas, kas rada pamatotas bažas par to atbilstību drošuma prasībām. Pārliecību par to iespējams gūt, tikai veicot šo balonu atbilstības pārbaudi.

Gāzes baloniem būtu jāveic atbilstības novērtēšana vai pilna tehniskā pārbaude. Taču Latvijā izplatītie sarkanie 50 litru gāzes baloni ir ražoti atbilstoši Padomju Savienības GOST standartiem, un, kā liecina komersantu sniegtās ziņas, tiem trūkst visas nepieciešamās tehniskās dokumentācijas pilnas atbilstības izvērtēšanai.

Jāpiebilst, ka spiedieniekārtām ES direktīvā un MK noteikumos Nr.500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām" ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz atbilstības pārvērtēšanu un tehniskās uzraudzības periodisko pārbaudi. Bez atbilstības pārvērtēšanas procedūras atļauts izmantot lietotās spiedieniekārtas, kas marķētas ar "epsilona" zīmi, kas pielīdzināma "Π" (pī) marķējumam.

"Īpaši vēlos uzsvērt, ka šis regulējums, kuru pieņēmis Ministru kabinets, neaizliedz 50 litru balonu apriti. Ja gāzes balonam ir tehniskā dokumentācija, tam ir veikta atbilstības pārvērtēšana vai arī tas ir atbilstoši ES direktīvas prasībām ražots gāzes balons, tad šādi 50 litru baloni apritē saglabāsies arī pēc 2013.gada 1.janvāra," skaidro Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta ES preču un pakalpojumu nodaļas vadītājs Dainis Matulis. "Uz šiem baloniem tiks attiecināti visai stingri ES drošuma noteikumi. Kā zināms, šie vecie baloni izgatavoti atbilstoši GOST tehniskajām prasībām, taču ES direktīva nosaka, ka periodisko pārbaudi drīkst veikt tikai atbilstoši starptautiskajos ADR vai RID nolīgumos minētajiem ES standartiem. Ja mēs vēlētos sakārtot periodisko pārbaužu jautājumu bez ES standartu izmantošanas, tad Latvijai būtu jāizstrādā savs nacionālais regulējums 50 litru balonu pārbaudei, vienlaikus risinot jautājumu par GOST standartu statusu Latvijā un atjaunojot tehnisko dokumentāciju apritē esošajiem 50 litru gāzes baloniem. Taču tas ir garš un sarežģīts process."

"Mājsaimniecībās daudzviet izmantotie sarkanie 50 litru vairākkārtēji uzpildāmie baloni ir ražoti vēl Padomju Savienībā laikā."

Jaunie noteikumi ierobežos arī šo balonu nekontrolējamo apriti starp Lietuvu un Latviju. Kaimiņvalstī uzpildītie baloni dažkārt maksā pat lētāk, taču tā satura kvalitāte dažbrīd vieš visai lielas šaubas. Turklāt mūsu tirgū tie parasti ienāk bez "Π" marķējuma.

ES sašķidrinātās gāzes balonu aprite ir standartizēta. Tas nozīmē, ka Rīgā iegādātu ES parametriem atbilstošu balonu ar "Π" marķējumu ekskursijas brauciena laikā jūs varat apmainīt pret uzpildītu jebkurā no ES valstīm.

Taču līdzšinējo sarkano balonu lietotājus, no kuriem liela daļa ir tieši lauku iedzīvotāji, diemžēl gaida papildu neērtības un izdevumi. Eiropā sadzīves vajadzībām lieto galvenokārt 27 litru balonus (kas arī Latvijā kļūst arvien populārāki). Bet nomaļā lauku apvidū ir svarīgi, ka lielo balonu jāmaina reti, varbūt pat reizi gadā vai pusgadā. Pēc sarkano balonu izņemšanas no apgrozības to darīt nāksies teju divreiz biežāk. Turklāt mazākie baloni ir arī dārgāki: iegādājoties no jauna, 50 litru balons maksā aptuveni 18 latu, bet 27 litru balona cena pārsniedz 25 latus.

Neatrisinātās problēmas

"Pagaidām nav atrisināts gāzes balonu īpašuma tiesību jautājums. Šobrīd valda zināma neskaidrība, kam tas pieder – cilvēkam, kas iegādājies jaunu balonu, vai komersantam, kurš šos balonus uzpilda. Maiņas punktā tiek izsniegts cits balons, un līdz ar to maiņas balona izcelsme praktiski nav izsekojama," norāda D.Matulis. "Ja marķējums liecina, ka nepieciešama kārtējā periodiskā pārbaude, komersantam šajā ziņā rodas jautājums – vai viņš ir konkrētā balona īpašnieks un vai viņa pienākums ir to testēt, jo šajā procesā jāiegulda zināmi līdzekļi."

Nav sakārtota arī šo novecojušo balonu utilizācija. Veicot vairāku metāla iepirkšanas uzņēmumu telefonisku aptauju, nācās secināt ne visai iepriecinošu faktu. No pieciem uzņēmumiem šos balonus bija gatavi pieņemt četri. Trīs no tiem pieprasīja, lai balons būtu pārgriezts uz pusēm, savukārt viens bija gatavs samaksāt arī par veselu balonu, bet bez ventiļa. Turklāt nepaskaidrojot, kādi drošības pasākumi jāievēro.

Kā zināms, balonā vienmēr paliek nedaudz gāzes. Katrs var iedomāties, kas notiks, ja cilvēks, atbilstoši metāla pieņēmēju prasībām, ar leņķa slīpmašīnu sāks šo balonu dalīt divās ieteiktajās daļās. Gods kam gods, viens no metāla iepirkšanas uzņēmumiem atteica piedāvājumam, to pamatojot ar argumentu, ka gāzes balons ir paaugstinātas bīstamības objekts. Vēl jāņem vērā, ka balonā ar laiku uzkrājas arī naftas produktu nosēdumi, kurus vienkārši izliet zemē nekādi nedrīkst.

"ES direktīva nosaka, ka periodisko pārbaudi drīkst veikt tikai atbilstoši starptautiskajiem ADR vai RID standartiem."

Par vienu šādu sagrieztu 50 litru balonu komersanti piedāvā no trim līdz pieciem latiem.

Pagaidām veco balonu utilizācijas problēmai risinājuma nav. Tas nozīmē, ka pagrabos un sētmalēs arī turpmāk vāļāsies vairāk nekā viens miljons latu.

MK noteikumu Nr.953 "Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība" 39.punkts nosaka: uzpildes stacijas valdītājs ir atbildīgs par balonu pienācīgu utilizāciju vai tehniskās apkopes organizēšanu saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām. Taču pagaidām nav saprotams, kā šie priekšmeti utilizējami.

Drošības vārstus nevajadzēs

Ministru kabineta noteikumi Nr.953 uzliek par pienākumu sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju valdītājiem nodrošināt, ka apritē nonāk tikai normatīvajos aktos noteiktām drošības prasībām atbilstoši gāzes baloni.

Šo noteikumu 65.punkts nosaka: līdz 2011.gada 1.oktobrim valdītājam saskaņā ar noteikumu 36.2.apakšpunktu ir pienākums nodrošināt to, ka baloni, kuri pēc uzpildes tiek laisti tirgū, ir aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu.

Prasību aprīkot valdījumā esošos uzpildāmos gāzes balonus ar pārspiediena drošības vārstiem rekomendēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, analizējot gadījumus, kad ugunsgrēka laikā bija sprāguši sadzīves gāzes baloni. Rezultātā drošības vārstus vajadzēja uzstādīt arī tiem 50 litru baloniem, kuriem nav iespējams veikt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu atkārtoto atbilstības novērtēšanas procedūru.

"Pārspiediena drošības vārsti ugunsgrēka gadījumā tomēr nenovērš galvenos riskus."

Taču, izpētot nelaimes gadījumus, speciālisti konstatēja, ka sprādzienus izraisījušas vecas un bojātas gāzes plītis, cauruļvadu un reduktoru nepareiza uzstādīšana un ekspluatācija. Analīze liecina, ka pārspiediena drošības vārsti ugunsgrēka gadījumā tomēr nenovērš galvenos riskus, kas izraisa gāzes balonu sprādzienu.

Un vēl – ES direktīva nenosaka kā obligātu prasību gāzes balonus aprīkot ar drošības vārstu. Tāpēc, ņemot vērā, ka vecie gāzes baloni drīzumā tiks izņemti no tirgus, nav lietderīgi saglabāt prasību tiem uzstādīt pārspiediena drošības vārstus.