SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. martā, 2011
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
4
4

Administratīvo pārkāpumu kodeksā papildu sodi par glābējdienestu ļaunprātīgu maldināšanu

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Cilvēku glābšanas dienesti, kas nereti saskaras ar situācijām, kad cilvēki maldīgi izsauc palīdzību, uzsver: labāka ir piesardzība nekā vienaldzība. Taču pret organizētu nepatiesu negadījumu inscenētājiem likums kļūst bargāks.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) šogad iekļauta virkne grozījumu, jaunākie stājušies spēkā 17. februārī. Likums tagad paredz fizisko un juridisko personu lielāku atbildību par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu, kā arī par apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē glābējiem. Šie grozījumi tapa pēc Mazsalacas meteora nokrišanas incidenta.

Atbildība arī juridiskajām personām

Ar divu pantu grozījumiem likumā ir mainīti gan termini, gan sodi un vienlaikus koriģētas arī ugunsdzēsēju tiesības atbilstošo administratīvo pārkāpumu lietās.

APK 202. panta formulējums tagad ir "Apzināti nepamatota speciālo dienestu izsaukšana", līdz ar to precizējot terminu, jo iepriekš likums runāja par nepatiesu izsaukšanu.

Līdz šim 202. pants bija lakonisks un noteica tikai naudas sodu (25 latu apmērā) – par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu. Šī panta redakcija ir būtiski mainīta un paplašināta – palielinot sodus, iekļaujot atbildības lokā arī juridiskās personas, kā arī nosakot atbildību par vēl vienu pārkāpumu, kāds līdz šim likumā nebija paredzēts.

Turpmāk administratīvā atbildība par speciālo dienestu nepamatotu izsaukumu paredzēta ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām. Mainīts arī iespējamā soda apmērs, fiziskajām personām no 25 līdz simt latiem, juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

Savukārt no jauna definētais pārkāpuma veids - apzināta informācijas izplatīšana par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšana, kā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam tiek iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu – paredz arī bargus sodus: fiziskajām personām no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 5000 latiem.

"Jebkurš ugunsdrošības uzraudzības inspektors ir tiesīgs piemērot sodu."

Iekšlietu ministrija, ierosinot jaunos nosacījumus, norādīja, ka līdz šim atbildība nebija paredzēta ne juridiskai personai, kuras interesēs ir bijis apzināti nepatiess izsaukums, ne arī personām, kuras ar savām darbībām ir maldinājušas citas personas, gan tieši neveicot dienestu izsaukšanu.

Ministrija grozījumus APK izstrādāja pēc telekomunikāciju operatora 2009. gada oktobrī imitētā meteorīta nokrišanas inscenējuma Mazsalacā, uz kuru bija jāreaģē operatīvajiem dienestiem. "Tele2" mārketinga kampaņā sabiedrība un dienesti tika maldināti ar viltus meteorītu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un citu institūciju amatpersonas tika iesaistītas reaģēšanā uz nepatiesu notikumu, tāpēc aktualizējās jautājums par personu atbildību, kuras apzināti maldinājušas sabiedrību un atbildīgos dienestus.

Ugunsdzēsēji: piesardzība nav ļaunprātība

Pēc "Tele2" inscenējuma šādu izsaukumu glābējiem vairs nav bijis, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Ikdienā, kad tiek prasīta glābēju palīdzība, starp apzināti nepamatotu izsaukšanu un it kā maldinošu izsaukumu ir acīmredzama atšķirība. Šogad līdz 7. martam bijis 361 maldinošs izsaukums. Tie lielākoties nav ļaunprātīgi. Piemēram, cilvēkam šķiet, ka deg māja, jo no pretējās ēkas logiem veļas dūmu mutuļi. Taču izrādās, tur tiek veikti remontdarbi un tie ir putekļi. Vai arī - cilvēks sajūt kāpņu telpā dūmu smaku - kaimiņi mēģina iekurt krāsni, bet ir slikta vilkme, un kādam no malas liekas, ka nelaime klāt, I. Vetere min dažus piemērus.

Glābēji izbrauc arī, ja apsardze ziņo, ka iedarbojusies signalizācija. Patiesībā tā var būt tehniska kļūme, vai arī kāds kaut kur nevietā mēģinājis uzsmēķēt. "Neviens par šādiem izsaukumiem netiek sodīts. Pretējā gadījumā cilvēki, baidoties no soda, ja pašus nelaime neskar, nesauks arī operatīvos dienestus," norāda VUGD pārstāve.

    

Sodīt varēs jebkurš VUGD inspektors

Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir grozīts arī 215. pants (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests). Līdz šim šā panta normas noteica, kura amatpersona un kāda apmēra sodus var uzlikt.  

I. Vetere skaidro: atbilstoši grozījumiem APK 215. pantā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā būs tiesīgi visi valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori, bez ieņemamo amatu un soda apmēra ierobežojumiem. Tātad jebkurš valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors ir tiesīgs sastādīt protokolu, pieņemt lēmumu un piemērot sodu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai no paredzētā minimālā līdz maksimālajam sodam.

Grozījumi APK 215. pantā nemaina kūlas dedzinātāju sodīšanas kārtību. Soda piemērošanas kompetence tāpat kā līdz šim paliek rajonu tiesu un pašvaldību kompetencē.

VUGD statistika par 2010. gadu liecina: 41% izsaukumu bijis uz ugunsgrēkiem, 24% – uz glābšanas darbiem, 1% – uz meža ugunsgrēkiem. No visiem izsaukumiem pērn 14% statistikā atspoguļoti kā maldinājumi.

Ātrā palīdzība: pacientiem nav jāuztraucas

Pacientus jaunie nosacījumi neskars, uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) komunikācijas vadītāja Ilze Bukša. Tātad līdzšinējo palīdzības izsaukšanas un organizēšanas kārtību tie nemaina. Ja cilvēkam ir nopietnas veselības problēmas, viņam nav jāšaubās un ir jāzvana uz 113. Šo ārkārtas trīszīmju numuru valdība ieviesa pirms gada, aizstājot līdzšinējo "03", ko nebija iespējams sazvanīt no mobilajiem tālruņiem. Uzklausot zvanītāju, dispečers vai nu pieņems izsaukumu, vai nodos informāciju dežūrārstam. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, uzklausot cilvēku, arī iztaujā viņu, cenšas iespējami vairāk noskaidrot, novērtē situāciju un sniedz padomu. Pacientiem nevajag baidīties un satraukties. Mediķi viņu sniegto informāciju operatīvi izvērtēs, lai noteiktu, vai uzreiz ir nepieciešama akūta palīdzība, vai arī sniegs padomu, kā rīkoties. Ja ir secināms, ka tūlītēja neatliekamā palīdzība nav nepieciešama, NMPD dispečers telefoniski pateiks, vai tas būs maksas pakalpojums. Par to cilvēki telefoniski vienmēr tiek informēti, uzsver I. Bukša.

"Draugu lokā jaunieši lieto alkoholu un izsauc „ātros” joka pēc."

Administratīvo pārkāpuma kodeksā paredzētais sods ir par acīmredzamu ļaunprātīgu maldināšanu. Tas ir gluži kas cits.  Piemēram, draugu lokā jaunieši lieto alkoholu un izsauc "ātros". Kad ierodas mediķi, cilvēki smej – nevienam nekas nekaiš, redz, kā izdevies izjokot. "Šādos gadījumos mums ir tiesības vērsties tiesībsargājošās iestādēs," skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve. Ir gadījies, ka "ātrie" vienā naktī ir izsaukti vairākas reizes, un ir skaidri redzams, ka tā bijusi apzināti ļaunprātīga rīcība.

Vēl jāpiebilst, ka ikdienā lietotais nosaukums "ātrā medicīniskā palīdzība", kāds līdz šim bija arī APK, likumā aizstāts ar terminu "neatliekamā medicīniskā palīdzība". Tas precizēts, jo atbilstoši Ārstniecības likumam cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko nodrošina NMPD.

Kad un kā saukt neatliekamo palīdzību, kādos gadījumos to nodrošina bez maksas un kādos gadījumos par izsaukumu ir jāmaksā, izlasāms Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājaslapā http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/kad_saukt_NMP/

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU