SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. decembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
1
1

Glābēju izsaukšana. Sodi un iespējas

Šogad no 13 000 glābēju izsaukumiem gandrīz divi tūkstoši bijuši velta trauksmes celšana. Operatīvajiem dienestiem radītie zaudējumi likuši paredzēt sodu arī par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Nākamgad sods par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu turpmāk attieksies ne vien uz fiziskajām, bet arī juridiskajām personām – šādas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nonākušas līdz trešajam lasījumam Saeimā. Taču kas ir uzskatāms par nepamatotu izsaukumu, kā sazvanīt operatīvos dienestus, ja šāda vajadzība tik tiešām radusies?

Sodīs gan par nepamatotu izsaukšanu, gan nelaimes inscenēšanu

Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā juridiskajām personām paredz administratīvo atbildību par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem.

Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskajām personām aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā, ko reklāmas akcijas laikā pērn oktobrī īstenoja kāds mobilo sakaru operators, radot nepamatotu speciālo dienestu ierašanos notikuma vietā, norāda likumprojekta autori.

Grozījumi par ugunsdzēsēju un glābēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu paredz sodu juridiskajām personām no 100 līdz 1000 latiem. Fiziskajām personām sods paliks līdzšinējā apmērā – 25 lati.

Likumprojektā noteikts sods arī par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā dēļ speciālie dienesti bijuši spiesti reaģēt. Par šādu pārkāpumu fiziskajām personām paredzēts sods no 25 līdz 125 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latiem.

Šogad līdz 20. decembrim uz operatīvo tālruni 112 zvanīts 13 131 reizi; 1799 izsaukumi bijuši maldinoši.  

Priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta nodošanas trešajam lasījumam noteikta līdz šā gada 30. decembrim. 

Kļūda nav ļaunprātība!

Likumprojekts precīzi nedefinē, kas uzskatāms par nepamatotu jeb maldinošu speciālo dienestu izsaukumu. Praksē nereti nākas saskarties ar gadījumiem, kad speciālie dienesti nepamatoti tiek izsaukti cilvēciskas kļūdas, nevis tīšas ļaunprātības dēļ, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Centrālā sakaru punkta priekšniece Baiba Petrova.

Proti, iedzīvotājus sacelt viltus trauksmi mudinājuši nevis dūmi, bet, piemēram, putekļi, kas veļas no ēkas, kurā notiek remontdarbi, vai ūdens garaiņi no saulē sasiluša jumta pēc lietus. Šādus gadījumus, lai gan izsaukums bijis veltīgs, neklasificē un arī turpmāk neuzlūkos kā operatīvo dienestu ļaunprātīgu maldināšanu, jo labāk allaž ir būt modram un lieku reizi sacelt trauksmi nekā vilcināties un saukt glābējus, kad jau ir par vēlu, norāda VUGD pārstāve. Kļūda nav ļaunprātība!

"Nepieciešamība paredzēt sodu arī juridiskajām personām aktualizējusies pēc meteorīta nokrišanas inscenēšanas Mazsalacā."

Patiesi tīšai speciālo dienestu maldināšanai ir visai nepārprotamas pazīmes – izsaukums uz neesošu adresi, paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu, kas nav noticis, vēsts par spridzekli, kura nemaz nav, par viltus situācijām stāsta B. Petrova.

Dažkārt cilvēki operatīvo dienestu tālruņa numuru uzgriež pārskatīšanās dēļ. Ja tā gadījies, nevajadzētu nomest klausuli, bet dežurantam pateikt, ka notikusi kļūda. Citādi dienests var uzskatīt, ka izsaukums bijis īsts, bet ar palīdzības saucēju pārtūkuši sakari, skaidro VUGD pārstāve. Sazinoties ar sakaru operatoriem, speciālie dienesti var noteikt adresi, no kuras pienācis izsaukums vai aptuvenu zvanītāja atrašanās vietu, ja zvanīts no mobilā tālruņa.

112 – jebkurā situācijā pat bez SIM kartes

Daudziem iedzīvotājiem joprojām nav skaidrs, kas, izsaucot speciālos dienestus, sakāms, kā arī – kam un uz kādu numuru zvanīt nelaimes brīdī.

Universālais glābēju tālruņa numurs, uz kuru gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa var zvanīt jebkuru briesmu gadījumā, ir 112, skaidro B. Petrova.

Piezvanot uz šo numuru, operators, uzklausījis informāciju no trauksmes cēlēja, savienos vai sazināsies ar konkrētajā gadījumā nepieciešamo speciālo dienestu. Uz 112 speciālisti ieteic zvanīt visos gadījumos, kad zvanītājam nav īsti skaidrs, kas noticis (nav precīzi zināms, kādi dienesti būs jāiesaista palīdzības sniegšanā), kā arī tad, ja ir skaidrs, ka, visticamāk, glābšanas darbos būs jāiesaistās vairākiem dienestiem – policijai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem, sapieriem.

"Labāk lieku reizi sacelt trauksmi nekā vilcināties un saukt glābējus, kad jau ir par vēlu."

Šādi gadījumi, kā norāda VUGD pārstāve ir, piemēram, ķīmisku vielu noplūdes, rūpnieciskas avārijas, negadījumi uz dzelzceļa, publikā vietā atrasti spridzekļiem līdzīgi priekšmeti, arī ceļu satiksmes negadījumi, uz kuriem bieži mēdz izsaukt tikai policiju. Taču vēlāk var atklāties, ka nepieciešama arī mediķu palīdzība, jo cietušajiem ir uzreiz nepamanāmas, taču bīstamas traumas.

Katram operatīvajiem dienestam ir arī savi tiešie tālruņa numuri:

  • Ugunsdzēsēji – 01 vai 112;
  • Policija – 02 vai 110;
  •  Neatliekamā medicīniskā palīdzība – 01 vai 113;
  • Gāzes avāriju gadījumā – 04 vai 112.

Svarīgi atcerēties! Vairums mobilo tālruņu nespēs sazināties ar divciparu tālruņa numura adresātu. Savukārt numuru 112 iespējams sazvanīt arī bez SIM kartes un pat ar bloķētu tālruņa tastatūru, uzturoties GSM pārklājuma zonā. Zvanītājs tiks savienots ar vietējo glābšanas un ugunsdzēsības dienestu.

"112 ir vienīgais tālruņa numurs, uz kuru var piezvanīt, lai izsauktu jebkuru neatliekamās palīdzības dienestu jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī."

112 ir vienīgais tālruņa numurs, uz kuru var piezvanīt, lai izsauktu jebkuru neatliekamās palīdzības dienestu jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī. Protams, var zvanīt arī uz vietējiem speciālo dienestu tālruņa numuriem, ja tie ir zināmi. Kuras valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis? Pašlaik ES valstu skaits ir 27: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Piezvanot operatīvajiem dienestiem, ir svarīgi operatoram sniegt precīzu izsaukuma iemeslu, uzsver B. Petrova. Zvanītājam jāpasaka, kas noticis un kāda dienesta palīdzība nepieciešama. Jānorāda atgadījuma vieta un jāatbild uz operatora jautājumiem. Jāatceras, ka, norādot notikuma vietu, svarīgi ir nosaukt ne tikai ielu, bet arī apdzīvoto vietu – pilsētu, ciemu vai novadu, jo pasakot, ka negadījums noticis, piemēram, Rīgas ielā un pārtraucot sarunu, glābējiem var nākties lieki tērēt laiku, skaidrojot, no kuras pilsētas zvanīts, norāda VUGD pārstāve.

Ne mazāk svarīgi, protams, ir glābējiem piezvanīt vispār. Praksē bijuši gadījumi, kad ap ugunsgrēku sapulcējušies cilvēki, paļaudamies, ka gan jau kāds palīdzību izsaucis, velti gaida ierodamies dzēsējus. Labāk piezvanīt vairākas reizes nekā nevienu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU