NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. maijā, 2015
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
1
3
1
3

Hallo, ievietots spridzeklis...

Kaitējums, ko sabiedrībai spēj nodarīt zvans par neesošu spridzekli kādā objektā, ir tik liels, ka šādu likumpārkāpumu pielīdzina terorismam, taču Latvijā sods par to nesen ticis pat samazināts.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Spridzeklis lidostā, stacijā, veikalā! Šāda vēsts, ko kāds izplata bez pamata un uzskata par joku, patiesībā nozīmē pēkšņi izbojātu dienu daudziem cilvēkiem, zaudējumus uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī negatīvas sekas uz visu mūžu pašam zvanītājam.

Pērn Valsts policijā kopumā reģistrēti 59 zvani par neesošiem spridzekļiem dažādos objektos. Šogad līdz maija vidum – jau 30 veltīgu trauksmes zvanu. Daudziem rodas jautājumi: Kas ir šie ļautiņi, kuri atļaujas izjaukt plānus un nodarīt zaudējumus neskaitāmiem līdzcilvēkiem? Kāpēc viņi tā rīkojas? Vai viņus ir tik grūti notvert? Kāds sods par šādu "izklaidi" draud?

Iespaido tūkstošiem cilvēku

Lidostā "Rīga" ievietots spridzeklis – šāda ziņa mūs sasniedza 27.aprīlī. No lidostas evakuēja simtiem cilvēku, lidmašīnas, kurām bija paredzēta nosēšanās Rīgā, novirzīja uz citām pilsētām, bet gaisakuģi ar galamērķiem citās zemēs, palika gaidot aerodromā. Kopumā tika iespaidoti ap 40 reisu. Aviokompānijas un lidosta cieta tūkstošos mērāmus zaudējumus, simtiem aviopasažieru nenokļuva savos galamērķos plānotajā laikā, nokavēja svarīgas tikšanās, velti izšķieda laiku un naudu, bezpalīdzīgi noraudzījās, kā izgāžas ģimenes vai darba plāni. Un tas viss tikai tāpēc, ka kāds psihiski nelīdzsvarots vīrietis bija pacēlis klausuli un pateicis dažus vārdus: "Lidostā bumba!"

"Un tas viss tikai tāpēc, ka kāda stacijas tuvumā esoša uzņēmuma darbiniecei sagribējās ātrāk pabeigt darbu."

Savā bezjēdzīgumā no šī gadījuma neatpaliek identiska iemesla nesens notikumus Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā: valsts lielāko dzelzceļa mezglu slēdz, durvis nākas aizvērt neskaitāmiem veikaliem, notikuma vietā ierodas operatīvie dienesti – policija, ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība, atmīnētāji. Tūkstošiem cilvēku maina savas ikdienas gaitas, nokavē darbu un skolu, jo vilcieni tiek novirzīti uz citām stacijām: Zemitāniem, Jāņavārtiem, Torņakalnu. Rodas tūkstošos mērāmi zaudējumi uzņēmējiem, valstij un privātpersonām. Un tas viss tikai tāpēc, ka kāda stacijas tuvumā esoša tirdzniecības uzņēmuma darbiniecei sagribējās ātrāk pabeigt darbu, ko viņa arī izdarīja, paņemot telefona klausuli un paziņojot, ka stacijā ievietots spridzeklis. Turklāt šī sieviete, kā tagad noskaidrots, mēneša laikā šādi izrīkojusies veselas trīs reizes.

Uzjautrinās, sajūsminās, atriebjas

Nav iespējams ilustrēt vidējā viltus zvanītāja portretu, taču diezgan noteiktas aprises ir zvanīšanas iemesliem, kas arī norāda uz zvanītāju profilu, skaidro Valsts policijas (VP) pārstāvis Toms Sadovskis. Daudziem viltus trauksmes cēlājiem vilinoši liekas paskatīties, cik lielu jezgu var radīt tikai viens īss telefona zvans, un vienkārši uzjautrināties, vērojot, kā no izsaukuma vietas evakuē cilvēkus un, zibinot bākugunis, ierodas vesela virkne operatīvo dienestu. Šādi visbiežāk rīkojas psihiski nelīdzsvaroti ļaudis, iereibušas personas, kā arī bērni un jaunieši. Tā, piemēram, policijas praksē bijis gadījums, kad bariņš jauniešu paziņoja par spridzekli ēkā iepretim soliņam, uz kura viņi tobrīd garlaikojās. Pavēstot par spridzekli skolā, skolēni cenšas tikt prom no stundām vai atbrīvoties no mācību pārbaudījumu kārtošanas. Tiesa, kā atklāj policijas pārstāvis, šādiem zvaniem ir tendence samazināties. Zvani par neesošiem spridzekļiem tirdzniecības vietās nereti nākuši no to darbiniekiem, kas tādējādi atriebušies par atlaišanu no darba, kā arī citiem iedomātiem vai pamatotiem darba devēja pāridarījumiem. Viltus trauksmes izraisīšanu par bāros un kafejnīcās it kā ievietotiem spridzekļiem dažkārt kā atriebību izvēlējušies cilvēki, kuri no šīm izklaides vietām izraidīti reibumā izraisītu incidentu dēļ. Atriebība, pajokošanās vai vēlēšanās izjaukt tiesas sēdi, vairākkārt izrādījies iemesls trauksmes sacelšanai par spridzekli tiesas namos Rīgā un citās pilsētās.

Daļa zvanītāju papildus tīko pēc publicitātes, ko, atspoguļot incidentu, nodrošina plašsaziņas līdzekļi. Turklāt novērojama vēl kāda tendence – trauksmes celšana ir lipīga. Proti, zvanītāji viens no otra iedvesmojas. Par to liecina viltus trauksmes zvanu skaita pieaugums pēc plašāku publicitāti ieguvušu šādu incidentu parādīšanās, kā tas bijis arī pēc vēsts par spridzekli lidostā ar tai sekojošu plašu atspoguļojumu medijos. Tāpēc, kā norāda T.Sadovskis, svarīgi ir neradīt lieku ažiotāžu par viltus trauksmes gadījumiem. Ja tā sacelta vietā, kur uzreiz ir iespējams visus potenciāli apdraudētos cilvēkus brīdināt un evakuēt, piemēram, nelielā iestādē, policija cenšas rīkoties bez liekas publicitātes. Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams, jo informācija par iespējamu apdraudējumu tik lielā objektā kā, piemēram, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija vai lidosta, ir jāizplata, lai maksimāli novērstu visus riskus un brīdinātu iedzīvotājus par gaidāmajiem pārvietošanās ierobežojumiem un citām ar operatīvo dienestu darbību saistītajām neērtībām.

Draud kriminālsods un zaudējumu piedziņa

Viltus trauksmes cēlājiem, kas tā rīkojušies "joka" pēc, atriebjoties vai sajūsminoties par radīto jezgu, pirms ņemt rokā tālruni, patiesībā būtu ko apsvērt, jo viņiem draud visai ievērojamas nepatikšanas, kas var vajāt visu atlikušo mūžu. Krimināllikumā ļaunprātīgajiem zvanītājiem ir atvēlēts īpašs - 231.1 pants, kurš par "apzinātu nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē, uzņēmumā vai citā objektā vai novietošanu iestādes, uzņēmuma vai cita objekta ārpusē" paredz sodu - īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Vairāk nekā divās trešdaļās gadījumu tiesībaizsardzības iestādes ļaunprātīgos zvanītājus atklāj un sauc pie atbildības.

Ņemot vērā, ka viltus trauksmes sacelšana, ziņojot par draudiem kādā objektā, ir uzskatāma par tīšu noziedzīgu nodarījumu, personām, kuras par to notiesātas, pat pēc soda dzēšanas saglabājas liegums ieņemt virkni amatu. Tas nozīmē, ka viņi nekad mūžā nevarēs strādāt amatos policijā, tiesā, prokuratūrā un citur, skaidro T.Sadovskis. Saskaņā ar Izglītības likumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, nevar strādāt par pedagogu. Tātad, ņemot vērā, ka kriminālatbildība Latvijā iestājas jau no 14 gadu vecuma, cilvēks, kurš kā pusaudzis piezvanījis par skolā ievietotu "spridzekli", var rēķināties, ka visu darba dzīvi var būt ierobežots savā profesionālajā izvēlē.

"Trauksmes celšana ir lipīga, zvanītāji viens no otra iedvesmojas."

Viltus trauksmes cēlājam arī jārēķinās, ka materiālos zaudējumus, kuri nereti var sniegties tūkstošos eiro mērāmā apjomā, no viņa civiltiesiskā kārtībā var piedzīt visi no ļaunprātības cietušie: operatīvie dienesti, uzņēmumi, iestādes un arī privātpersonas. Sievietei, kura ar viltus trauksmes celšanu trīskārt paralizēja Rīgas Centrālās stacijas darbu, patlaban jārēķinās ar prasību par vairāku desmitu tūkstošu eiro piedziņu par labu uzņēmumiem VAS "Latvijas dzelzceļš" un AS "Pasažieru vilciens".  

Ja vien prasītājs kaut kādu iemeslu dēļ nav realizējis savas tiesības uz zaudējuma piedziņu 10 gadu laikā kopš stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, viltus spridzinātājam jārēķinās, ka kompensāciju par labu cietušajam ir iespējams iekasēt, kamēr zvana rezultātā radītie zaudējumi nav atlīdzināti pilnībā. No zaudējumu piedziņas parādniekam praktiski nav izredžu ilgstoši izvairīties, jo izpildu lietas ietvaros piedziņa var tikt vērsta uz viņa darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas, viņa kustamo un nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka parādniekam, kurš vēlas izvairīties no savu parādsaistību kārtošanas, nevar būt ne darba alga, ne automašīna un pat ne pensija, skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Elīna Avota.

Tiesa, Civilprocesa likums noteic, ka pēc ieturējuma izdarīšanas parādniekam jāsaglabā noteikts naudas līdzekļu apjoms, proti, darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu jāsaglabā līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Galvenie cietēji - pasažieri

Visbiežāk no viltus trauksmes zvaniem cieš Rīgas Centrālā stacija un uzņēmumi, kas darbojas stacijas kompleksā vai tās tuvumā. Galvenie zaudējumi saistībā ar zvanu saņemšanu par spridzekļiem ir nesaņemtā maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, skaidro VAS "Latvijas dzelzceļš"  sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Māris Ozols. Vidēji viena veltīga trauksmes sacelšana uzņēmumam nodara materiālos zaudējumus 800 līdz 2000 eiro apmērā. Atkarībā no viltus apdraudējuma rakstura Centrālās stacijas dīkstāves ilgums bijis no 45 minūtēm līdz pat trim stundām. "Katru gadu saņemam vidēji desmit zvanus par viltus spridzekli Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, pērn tie bija 12 gadījumi, savukārt šogad jau septiņi. Zaudējumu apjoms atkarīgs no laika, cik ilgi stacija ir bijusi slēgta, un citiem saimnieciskās darbības faktoriem," skaidro VAS "Latvijas dzelzceļš"  Komunikāciju direkcijas pārstāvis Edgars Vilcāns.  

2014.gadā par spridzināšanas draudiem VAS "Latvijas dzelzceļš" objektos policija ir ierosinājusi sešus kriminālprocesus, no kuriem trīs tuvākajā laikā plānots nodot prokuratūrai. Savukārt šogad uzņēmums ir pieteicis zaudējumus trīs kriminālprocesos, no kuriem viena lieta jau nodota prokuratūrai. "Viens tiesvedības process var ieilgt vairākus gadus, tāpēc šobrīd par jau iztiesātiem un reāliem zaudējumu piedziņas gadījumiem vēl nevaram runāt," informē VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāvis.

"Drošības policija jau rosinājusi padarīt sodus atkal stingrākus."

2014.gadā ir saņemti deviņi zvani par ārkārtas situācijām stacijās, savukārt 2015.gadā – pieci, informē AS "Pasažieru vilciens". Saistībā ar maldinošiem trauksmes zvaniem uzņēmums vienmēr vēršas policijā. ""AS "Pasažieru vilciens" tālākās darbības attiecībā uz nodarītā kaitējuma piedziņu ir atkarīgas no policijas veiktā darba rezultātiem un juridiskajām niansēm. Gadījumos, kad tiek atklāta vainīgā persona un nepastāv juridisku šķēršļu zaudējumu piedziņai, arī AS "Pasažieru vilciens" veic nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu," informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Ozoliņa. Uzņēmums aprēķina visus tiešos zaudējumus, kas viltus trauksmes dēļ radušies saistībā ar vilcienu kavēšanos vai atcelšanu, kā arī jaunu vilcienu norīkošanu. "Katrs šāds gadījums ir atšķirīgs, un katram zaudējumi tiek aprēķināti atsevišķi. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, cik ilgu laiku vilcienu satiksme tiek apturēta, kā arī tas, kādi konkrēti vilcieni tiek ietekmēti, ne mazāk svarīgi ir tas, kad tas notiek - brīvdienās vai darba dienās," skaidro AS "Pasažieru vilciens" pārstāve.

Gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan AS "Pasažieru vilciens" uzsver, ka vislielākie zaudējumi, ko sagādā viltus trauksmes gadījumi, ir neērtību radīšana pasažieriem. "Vislielākie cietēji ir tieši mūsu klienti, kuriem, izvēloties vilcienu satiksmi kā vienu no drošākajiem un precīzākajiem transporta veidiem, nākas neparedzētu apstākļu dēļ mainīt savus plānus un ikdienas gaitas," norāda S.Ozoliņa.

Atšķirībā no valsts uzņēmumiem, kuriem noteiktie pārvaldības principi jebkurā gadījumā liek vērsties tiesā un uzturēt prasību par viltus trauksmes dēļ radušos zaudējumu piedziņu, privātie nereti no tā atsakās, jo juridisko pakalpojumu izmaksas un iespējas no vainīgā operatīvi piedzīt radušos zaudējumus ne vienmēr runā par labu prasības uzturēšanai.   

Pielīdzina terorismam

Pērn Latvijā par nepatiesu ziņu sniegšanu, informējot par spridzekļiem dažādos objektos, pēc KL 231.1 panta notiesātas septiņas personas, 2013.gadā – piecas, liecina Tiesu administrācijas apkopotie dati. No personām, kas aizvadīto divu gadu laikā saņēmušas sodu, lielākā daļa bijuši jaunieši - četri vecumā no 14 līdz 17 gadiem, bet seši – 18 līdz 24 gadus veci. Lielākoties tiesa vainīgajiem piespriedusi piespiedu darbu. Pērn šādi sodītas sešas personas, bet aizpērn - četras. Viena persona pērn sodīta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, savukārt 2013.gadā vienam viltus trauksmes cēlājam piespriests cietumsods līdz vienam gadam. Policijas kontrole piemērota divām personām.

Krimināllikumā sākotnēji paredzētais cietumsods par nepatiesu ziņu sniegšanu bija noteikts līdz pieciem gadiem. Tiesa vainīgajam varēja piespriest arī arestu, piespiedu darbu vai naudassodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. 2012.gadā, veicot grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā ar nolūku samazināt ieslodzīto personu skaitu, valstī tika radīta jauna sankcija – īslaicīga brīvības atņemšana (brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem), kuru attiecināja arī uz KL 231.1 pantu. Taču pēc incidenta lidostā "Rīga", norādot uz ievērojamo kaitējumu, ko viltus trauksmes cēlāji rada sabiedrībai un objektiem, par kuriem ziņo, Drošības policija jau rosinājusi padarīt sodus atkal stingrākus. Policija norāda: ASV viltus zvanus par terorisma draudiem uzskata un pielīdzina terorismam. Patlaban jautājums par šādas interpretācijas piemērošanu nonācis arī Eiropas Savienības dienaskārtībā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU