SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
8
8

Krimināllikumu tuvina Eiropas Savienības sodu sistēmai

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas – šādus soda mērķus izvirza apjomīgie grozījumi Krimināllikumā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Paredzamas vērienīgas izmaiņas Krimināllikumā. Tieslietu ministrija sagatavojusi apjomīgus grozījumus, kuru uzdevums ir sekmēt efektīvāku sodu un citu tiesisko līdzekļu piemērošanu. Reizē palielinot arī sabiedrības drošību un veicinot valsts resursu samērīgu izmantošanu. Kriminālsodu sistēma tiks tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai, atsakoties no padomju laika mantotās represīvās sodu sistēmas.

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais Kriminālsodu politikas koncepcijas likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” paredz Krimināllikuma (KL) Vispārīgajā daļā ietvert jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, tādējādi nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties konkrētam likumpārkāpējam atbilstošāko soda veidu un apmēru. KL tiek definēti konkrēti soda mērķi, proti, ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

Paplašinās tiesību ierobežošanas iespējas

Likumprojekts paredz būtiski paplašināt papildsoda – tiesību ierobežošana – piemērošanas iespējas. Pašlaik tiesību ierobežošana KL ir saprotama diezgan šauri – to piemērojot, drīkst ierobežot tiesības veikt uzņēmējdarbību, noteiktu nodarbošanos, ieņemt noteiktu amatu, iegūt likumā paredzēto atļauju vai tiesības.

Šis uzskaitījums ierobežo tiesas iespējas katrā konkrētajā gadījumā noteikt pārkāpējam tādus uzvedības aizliegumus, kas sekmētu jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, skaidro TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska. Piemēram, nav paredzēta iespēja ierobežot personas tiesības apmeklēt izklaides vietas nakts laikā, kas varētu būt derīgs sods, notiesājot personas par huligānismu, tāpat nav iespējams noteikt aizliegumu izmantot internetu, lai sarakstītos ar nepilngadīgām personām, kas varētu būt piemērots papildsods personām, kurām ir tieksme pavest bērnus netiklībā, utt. Ņemot vērā šos trūkumus, likumprojekts paredz paplašināt tiesām iespējas kā papildsodu piemērot tiesību ierobežošanu, nosakot, ka tā ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.

Atteiksies no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības

Lai nodrošinātu to, ka katrs noziedzīgs nodarījums tiek novērtēts ar sodu, likumprojekts paredz atteikties no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Proti, neatkarīgi no tā, vai persona izdara divas vai 50 zādzības, tās tiek kvalificētas kā viens noziedzīgs nodarījums – atkārtoti izdarīta zādzība. Prokuratūra un tiesa šādus atsevišķus noziegumus pat apzīmē ar krimināltiesībās neesošu terminu – epizodes, skaidro I. Gratkovska. Sods netiek noteikts par katru izdarīto zādzību, bet ar vienu sodu tiek novērtētas visas izdarītās zādzības.

Savukārt, ja izdarīti dažāda veida noziegumi, piemēram, zādzība un mantas bojāšana, tad katrs šāds nodarījums tiek novērtēts ar sodu, kurus beigās pilnībā vai daļēji summē.

Sekmēs atbilstošu sodu piemērošanu

Kopumā likumprojekts saglabā visus soda veidus, kādi jau pašreiz ir paredzēti KL. Vienlaikus tiesai tiek nodrošinātas plašas izvēles iespējas, paredzot pantu sankcijās vairākus alternatīvus pamatsodus, norāda TM pārstāve. Samazinot brīvības atņemšanu sodu minimālās robežas vai pilnībā atsakoties no tām, tiek nodrošinātas iespējas noteikt nodarījumam atbilstošāko brīvības atņemšanas soda termiņu, neradot situāciju, kad tiesas bez pamata cenšas piemērot KL 49. pantā paredzēto vieglāka soda noteikšanas kārtību. Vienlaikus likumprojekts konkretizē minētā panta piemērošanas iespējas gadījumos, kad ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, neļaujot piemērot neadekvāti mazus brīvības atņemšanas soda termiņus.

KL Sevišķajā daļā būtiski tiek grozītas pantu sankcijas, lai tās atbilstu noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam, maksimāli nodrošinot brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – naudas sodu un piespiedu darba – piemērošanas iespējas.

"Droši var apgalvot, ka pašlaik visbiežāk piemērotais alternatīvais sods ir tieši piespiedu darbs, jo tas sevi ir attaisnojis kā efektīva sankcija."

Pašlaik KL abi minētie sodi pārsvarā tiek attiecināti uz kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem. Arī nākotnē šis princips tiks saglabāts. Vienlaikus KL sastopami panti, kur blakus ļoti bargam brīvības atņemšanas sodam ir paredzēts arī naudas sods no trim minimālajām mēnešalgām, piemēram, nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem, kontrabanda personu grupā un daudzi citi. „Nav atbalstāma pieeja, ka par smagu vai sevišķi smagu noziegumu blakus brīvības atņemšanai, piemēram, līdz 10 vai pat 17 gadiem, ir iespēja piemērot arī naudas sodu trīs minimālo mēnešalgu apmērā. Līdz ar to likumprojekts vairs neparedz šādu pieeju smagu un sevišķi smagu noziegumu gadījumā, izņemot piedāvāto 41. panta 2. prim daļu par gadījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav izraisījis smagas sekas un kas nav izdarīts organizētā grupā,” skaidro I. Gratkovska.

Būtisks princips ir iekļauts 46. pantā. Proti, brīvības atņemšanas sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētiem vieglākiem soda veidiem. „Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, arests, bet tikai īpašos gadījumos – brīvības atņemšana,” uzsver TM pārstāve.

Plānots, ka pamatsoda – aresta – piemērošanu varētu uzsākt no 2015. gada. Likumprojekts paredz iespēju, ka tiesa, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, var noteikt, ka arests izciešams brīvdienās, vai noteikt, ka personai ir tiesības turpināt strādāt vai mācīties ārpus aresta izciešanas vietas ar pienākumu katru dienu atgriezties tajā. Tādējādi notiesātajam būtu iespējas turpināt strādāt un mācīties arī gadījumos, kad tam jāizcieš arests.

"Par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, arests, bet tikai īpašos gadījumos – brīvības atņemšana."

Vai visos gadījumos esošo sankciju mīkstināšana vienlaikus arī nozīmē to atbilstību nodarījuma bīstamībai? „Nav pamats pretējam viedoklim, jo eksperti analizēja visus KL pantus, to sankciju savstarpējo samērīgumu, samērīgumu attiecībā pret administratīvajiem sodiem, kā arī konkrētās darbības kaitīgumu. Uzskatu, ka projektā piedāvātās sankcijas atspoguļo katras formulētās darbības kaitīgumu un sabiedrisko bīstamību un piedāvā samērīgāko sankciju. Vienlaikus jānorāda, ka vēl joprojām arī jaunās piedāvātās sankcijas būs ļoti bargas uz kopējā Eiropas valstu fona,” skaidro I. Gratkovska.

Par tādiem noziegumiem kā narkotiku tirdzniecība un dzimumnoziegumi likumprojekts joprojām saglabā jau esošās sankcijas vai pat palielina tās. Piemēram, par izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu brīvības atņemšanas sods tiek palielināts apmēram par 30%, kas pamatojams ar šo noziegumu ļoti lielo kaitīgumu, sabiedrisko bīstamību un sekām, kādas tie atstāj uz cietušo, skaidro I. Gratkovska. Sankcijas netiek samazinātas par bīstamākajiem noziegumiem saistībā ar narkotikām, slepkavībām, miesas bojājumu nodarīšanu.

Dekriminalizēs mazāk bīstamos nodarījumus

Grozījumi paredz dekriminalizēt vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas, kā uzskata likumprojekta autori, nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm un kas nav tik bīstami, lai paredzētu bargāko atbildības formu. Piemēram, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos, telpu nodošanu nelikumīgai alkoholisko dzērienu ražošanai, glabāšanai vai realizācijai, reliģisku rituālu traucēšana, uzskaita TM pārstāve. Par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem turpmāk tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība. Tomēr kriminālatbildība par vairākiem šāda veida nodarījumiem tiek saglabāta gadījumos, ja būs konstatējamas kvalificējošas pazīmes, piemēram, būtisks kaitējums, liels apmērs. Savukārt atbildība par zādzībām nelielā apmērā, pret kuru dekriminalizēšanu savulaik sevišķi iebilda tirgotāji, joprojām paliek Krimināllikumā.

Paplašina piespiedu darba un naudas soda piemērošanu

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz piespiedu darbu. „Droši var apgalvot, ka pašlaik visbiežāk piemērotais alternatīvais sods ir tieši piespiedu darbs, jo tas sevi ir attaisnojis kā efektīva sankcija. Protams, piemēro arī naudas sodu, tomēr retāk, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Atbilstoši piedāvātajiem KL grozījumiem ļoti daudzas tā pantu sankcijas tiek papildinātas ar šiem diviem soda veidiem, lai tiesai katrā konkrētā gadījumā būtu iespējas izvēlēties tādu sodu, kāds ir vistaisnīgākais un atbilstošākais konkrētajā gadījumā,” skaidro TM pārstāve.

"Arī jaunās piedāvātās sankcijas būs ļoti bargas uz kopējā Eiropas valstu fona."

Piespiedu darbs un naudas sods nav piemērojams par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, izņemot vienu gadījumu. Proti, ir paredzēts, ka tiesa naudas sodu kā pamatsodu varēs noteikt arī par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas nebūs saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nebūs izraisījuši smagas sekas un nebūs izdarīti organizētā grupā, piemēram, veicot mantiskos noziegumus. Tiesa, naudas soda apmēra maksimālā robeža šādā gadījumā paredzēta divas reizes lielāka nekā pamatgadījumos. Ja persona ļaunprātīgi izvairās no piespiedu darbu izpildes vai nenomaksā naudas sodu, tad tai piespriestais sods var tikt aizstāts ar arestu vai pat brīvības atņemšanu, atgādina TM.

Lai sekmētu soda mērķu sasniegšanu nosacītas notiesāšanas gadījumā, paredzēta iespēja piemērot piespiedu darbu kā papildsodu personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu, ko izcieš nosacītās notiesāšanas pārbaudes laikā. Piespiedu darbs šajā gadījumā būs reāli izpildāms sods, norāda TM pārstāve.

Līdzsvaro atbildības apstākļu novērtējumu

Kā sevišķi nozīmīgu KL grozījumu aspektu TM uzsver tajos piedāvātos soda noteikšanas principus. Pašlaik likums paredz, ka sods nosakāms, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu esamību. „Tomēr atsevišķo faktu nozīme kriminālsoda veida un mēra izvēlē KL nav noteikta vai arī ir skaidrota ļoti vispārīgi. Šobrīd likumā nav nekādu norādījumu par to, kādam jābūt sodam, konstatējot attiecīgos apstākļus. Līdz ar to projektā liela nozīme veltīta tieši šo jautājumu sakārtošanai, proti, nosakot soda apmēru, tiesai būs jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, ievērojot soda veida vidējo lielumu, un motivēti jāizvēlas mazāku vai lielāku soda apmēru,” skaidro I. Gratkovska, ilustrējot to ar piemēru: ja panta sankcija paredz brīvības atņemšanu no 2 līdz 10 gadiem, soda vidējais lielums (10 gadi + 2 gadi dalīts ar divi) ir seši gadi. Tātad tiesai, lemjot par sankciju, starta punkts būs seši gadi. Ja ir vairāki pastiprinoši apstākļi, tad soda apmēra izvēlē jāvirzās no sešiem gadiem uz augšu, bet, ja ir vairāki mīkstinošie apstākļi – pretējā virzienā. „Šāda pieeja veicinās mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu nozīmi lietā un sekmēs vienveidīgu sodu politiku par līdzīgiem nodarījumiem, sodu individualizāciju,” rezumē I. Gratkovska.

"Plānots, ka pēc grozījumu pieņemšanas ieslodzījuma vietu noslodze kopumā samazināsies vidēji par 30 procentiem."

Plānots, ka pēc TM izstrādāto KL grozījumu pieņemšanas ieslodzījuma vietu noslodze kopumā samazināsies vidēji par 30 procentiem. „Sen jau ir pierādījies, ka bargi sodi neattur personas no noziegumu izdarīšanas, līdz ar to noziedzību nevar samazināt tikai ar bargiem sodiem. Daudz lielāku efektu var panākt, ja tiek strādāts ar tiem cēloņiem, kā rezultātā persona izdarīja noziedzīgu nodarījumu. Ir nepieciešams iedarboties uz personas domāšanu,” norāda Krimināltiesību departamenta direktore.

Likumprojekts pēc atsevišķu normu saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru tiks virzīs izskatīšanai Ministru kabineta komitejā.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU