Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija savu nacionālo drošību, gan daļu tās apdraudējumu arī nākamajos četros gados saista ar dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un ES vadītajās starptautiskajās operācijās.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Nacionālās drošības koncepcija (Koncepcija) saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā, tiek ņemts vērā Nacionālās drošības koncepcijā noteiktais.
Atbilstoši Koncepcijā noteiktajām prioritātēm tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Koncepcijā, kas izstrādāta Drošības policijas (DP) vadībā, definēti apdraudējumi valsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei un Satversmē noteiktajai konstitucionālajai iekārtai.
„Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējā un iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciāli militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumu radītie riski,” secināts koncepcijā.
Militārā apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir NBS kaujas spēju uzturēšana un attīstība, NBS dalība NATO un ES vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā.
Pašlaik Latvijai nepastāv tieši militāri draudi, norādīts Koncepcijā. Lai arī ir bijuši notikumi, kas radījuši bažas par kaimiņvalstu nodomiem, piemēram, militārais konflikts Gruzijā, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku mācības Ladoga un Zapad 2009, drošības situāciju Baltijas jūras reģionā var raksturot kā drošu un stabilu.
Attiecībās ar Krieviju, kā pausts Koncepcijā, Latvijai ir svarīga savstarpējās uzticības veicināšana, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas Militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā.
Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un ES interesēm. Konstatēts, ka „ārvalstu specdienestu darbība Latvijā vērtējama kā aktīva, to darbinieki mērķtiecīgi analizē publiski pieejamo informāciju par Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, ekonomikas un bruņoto spēku attīstības aktualitātēm, kā arī mēģina iegūt apsteidzošu, operatīva rakstura informāciju par minētajiem jautājumiem”.
Prioritātes ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana. Tai skaitā – kvalitatīva drošības pārbaužu veikšana personām, kuras pretendē uz speciālās atļaujas saņemšanu pieejai valsts noslēpumam, secinājuši speciālisti.
Pilsoniskas sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīga pilsoņu kopuma attīstību. Latvijā pastāv sabiedrības sašķeltība gan etniskajā un valodas jomā, gan attiecībā pret atsevišķiem vēstures jautājumiem, valstī ir nošķirtas informatīvās telpas, kas kritiskās situācijās var novest pie savstarpējām pretrunām. Konstatētas arī reģionu sociālekonomiskās attīstības atšķirības.
Koncepcijā noteiktās prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas, vispārpieejamas informatīvās telpas izveide.
Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana. „Būtisks risks ir ekonomiskās vides nestabilitāte un finanšu līdzekļu trūkums Latvijas uzņēmumiem, kas samazina uzņēmumu darbības apjomu un veicina valstij stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārdošanu ārvalstu uzņēmējiem par cenu, kas ir mazāka par to ilgtermiņa tirgus vērtību,” teikts Koncepcijā.
Prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides uzturēšana, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana.
Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās, īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētās organizācijas. Būtiskākais apdraudējums, kā konstatēts Koncepcijā, ir kreisi orientēto radikālo organizāciju centieni savstarpēji apvienoties un legalizēt savu darbību kā politiskām partijām un izvērst arvien plašāku starptautisko sadarbību ar ideoloģiski tuvām organizācijām ārvalstīs.
Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un sabiedrības izglītošana.
Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanai Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kas spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus. Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems – šobrīd valstī nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Taču Latvija nav nodalāma no Eiropā notiekošajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem, pausts Koncepcijā. Latvija ekstrēmistu vidū tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem procesiem un šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības politiku.
Koncepcijā noteiktās prioritātes terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās, starptautiskā sadarbība, valsts, pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma riska objektu drošība.
Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot t.s. cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību, tomēr paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas tiks veikts, paplašināsies. Lai gan šis apdraudējums pārsvarā gadījumu ir tieši saistīts ar valstī notiekošajiem politiskajiem, militārajiem vai ekonomiskajiem procesiem, nevar izslēgt iespējamību, ka atsevišķos gadījumos elektroniskās informācijas telpā var tikt izdarīti negaidīti uzbrukumi ar mērķi paralizēt atsevišķu informācijas tehnoloģiju darbību, pausts Koncepcijā.
Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošana.
Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi. Ja valsts drošības iestādes uzskatīs, ka drošības vide ir būtiski mainījusies īsākā laika periodā, ir aktualizējušies konceptuāli jauni riska faktori, valsts drošības iestādes izstrādās un iesniegs Ministru kabinetam jaunu Valsts apdraudējuma analīzi. Uz tās bāzes var tikt izstrādāta jauna Nacionālās drošības koncepcija, informē DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Plānots, ka valdības apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija tiks pieņemta šīs Saeimas laikā. Pirms tam Koncepcija vēl tiks izskatīta Nacionālās drošības padomes sēdē.
