2009. gada 4. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Latvijas Republikas Zemessardzes jaunā likuma projektu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 6. maijā. Likums spēkā stāsies šā gada 1. septembrī un nomainīs pašlaik spēkā esošo jau 13 reizes grozīto regulējumu, kurš reglamentējis Zemessardzes darbību kopš 1993. gada 5. maija.
Zemessardzes uzdevumi, tās vieta valsts aizsardzības sistēmā, pakļautība un struktūra aizvadīto 17 gadu laikā ir būtiski mainījusies. Vairākās likuma darbības jomās bija nepieciešams precīzāks un pilnīgāks regulējums, piemēram, Zemessardzes uzdevumi un to apgāde, zemessargu statuss, sociālās garantijas, kā arī Zemessardzes veterānu statuss, informē Zemessardzes štāba Vadības grupas speciāliste Guna Freimane.
Gan šodienai, gan nākotnei
Zemessardzes vadība jaunā likuma pieņemšanu raksturo kā lielu sasniegumu. „Darbs vairāk nekā divu gadu garumā, gatavojot jauno Zemessardzes likumu, nebija viegls. Diskutēt nācās par katru likuma pantu, lai rezultāts būtu optimāls,” skaidro Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts. „Uzsveru - šis dokuments nav tapis vienai dienai, tas nav arī krīzes situācijas likums. Lai arī šodienas reālā situācija neļauj realizēt visas zemessargiem likumā piešķirtās garantijas, likuma nostādnes veidotas ar mērķi nākotnes attīstībai. Pēc manām domām, jaunais likums blakus jauniem likuma punktiem ir pārmantojis no iepriekšējā likuma visu labāko - tas ir liels solis uz priekšu. Likuma projekta izstrādes laikā bija ļoti laba sadarbība ar Aizsardzības ministrijas Aizsardzības plānošanas un analīzes departamentu, kā arī ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju Jura Dalbiņa vadībā.”
Saeimā pieņemtais jaunais likums nosaka Zemessardzes uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību, apbalvošanas nosacījumus, kā arī nostiprina Zemessardzes štāba institūciju. Likumā precizēta zemessargu dalība starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Zemessardzes likuma 2. pants saka: „Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, un tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem.”
Šāds definējums, kā informē G.Freimane, pilnībā atbilst Zemessardzes pašreizējai un arī nākotnes lomai valsts aizsardzības sistēmā un tās uzdevumiem.
Skaidri noteiktas sociālās garantijas
Nozīmīgs jauninājums ir likuma VII nodaļa, kas nosaka, kā zemessargi piedalās starptautiskajās operācijās, ātrās reaģēšanas spēkos, kā arī veic noteiktu militāro objektu apsardzi. Lai gan Zemessardzes iesaiste šajās jomās pagaidām ir sašaurināta, ļoti būtiski bija noteikt to paplašināšanu nākotnes perspektīvā.
Zemessardze kā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa pastāv jau vairāk nekā astoņpadsmit gadus, taču līdz šim nebija juridiski noteikts zemessarga statuss. Tagad likuma 4. pants to skaidri definē. Savukārt 14. pants precizē zemessarga kandidāta statusa skaidrojumu. „Aizsardzības jomas speciālisti ne vienmēr korekti varēja atbildēt uz jautājumu, vai zemessargs ir vai nav rezervists. Mūsu nostāja vienmēr bija, ka zemessargs nav rezervists, un tagad tas skaidri pausts likuma 29. pantā.
Tāpat nebija skaidri formulēts, kā aprēķināt zemessarga izdienu – šis juridiski nesakārtotais jautājums bija iemesls noraidīt nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu zemessargiem. Tagad šis jautājums ir noteikts jaunā likuma 7. pantā. Turpmāk zemessarga izdienas stāžā ieskaitīs dienesta laiku Zemessardzē, ja zemessargs būs piedalījies dienesta uzdevumu izpildē vai mācībās ne mazāk kā 20 dienas gadā,” skaidro Zemessardzes pārstāve.
"Šodienas reālā situācija neļauj realizēt visas zemessargiem likumā piešķirtās garantijas, likuma nostādnes veidotas ar nākotnes attīstības mērķi."
Par vienu no nozīmīgākajiem jaunievedumiem uzskatāms tagad likumdošanā nostiprinātais princips, ka vienādos apstākļos zemessargu tiesībām un sociālajām garantijām jābūt līdzvērtīgām profesionālā dienesta karavīru tiesībām un sociālajām garantijām, kas atrunātas vienā no jaunā likuma plašākajiem – 34. pantā. Tas atrisinās līdz šim dažādi traktētos jautājumus: Kas pienākas vai nepienākas zemessargam, pildot uzdevumus? Kāds ir zemessarga statuss, piemēram, atrodoties starptautiskā operācijā?
Likums turpmāk noteiks, ka zemessargi, kuri veiks NBS komandiera noteikto objektu apsardzi, papildus citām garantijām saņems 30 kalendāro dienu ilgu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu mēneša algas apmērā, kā arī būs tiesīgi saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam. Šādas garantijas paredzētas arī tiem zemessargiem, kuri piedalīsies starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas vienībā. Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, guvis veselības traucējumus, viņam būs noteiktas tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, kā arī vienreizēju pabalstu par veselībai nodarīto kaitējumu.
Precizē dienesta izpildi
Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem ir 6. pants, kas regulē Zemessardzes dienesta izpildi, informē G.Freimane. Liels solis uz priekšu ir ieviestie pienākumi zemessargu darba devējiem un izglītības iestādēm, kurās zemessargi studē. Likums uzliek par pienākumu atbrīvot zemessargu no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām) līdz piecām dienām gadā – apmācībai; līdz piecām dienām gadā - dienesta uzdevumu izpildei; līdz pusotram gadam - dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos. Tomēr, lai Zemessardze pilnībā spētu šo likuma normu ieviest, vēl jāveic izmaiņas Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā un arī Darba likumā. Zemessardze kopā ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem jau gatavo savus priekšlikumus veicamajām izmaiņām.
"Mūsu nostāja vienmēr bija, ka zemessargs nav rezervists."
Turpmāk saskaņā ar likuma 6. un 34. pantu zemessargs saņems kompensāciju arī par papildu aktivitātēm, kas pārsniedz līdz šim noteikto 30 dienu limitu. „Protams, patlaban šī likuma norma darbojas ļoti ierobežotā apjomā, jo kopš pagājušā gada 1. jūlija NBS, krīzes apstākļu spiesti, nespēj izmaksāt likumā noteiktās kompensācijas. Arī šogad NBS izmaksā zemessargiem kompensācijas tikai atsevišķos gadījumos - dalība plūdu seku novēršanā, iespējamā dalība starptautiskajās mācībās. Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, zemessargu aktīvais mācību apmeklējums ir saglabājies,” skaidro Zemessardzes pārstāve. Zemessardze cer, ka brīdī, kad finansiālā situācijas uzlabosies, NBS atgriezīsies pie pilnvērtīgas šo likuma normu realizēšanas.
Nosaka dienesta līguma laiku un veterānu iespējas
Jaunais likums arī nosaka, ka līgums par dienestu Zemessardzē tiks slēgts uz noteiktu laiku - pieciem gadiem. Ja zemessargs arī turpmāk vēlēsies turpināt dienestu Zemessardzē, līgums tiks pagarināts uz nākamajiem pieciem gadiem vai maksimālā vecuma sasniegšanai dienestam aktīvā vienībā – 55 gadiem. Pēc tam zemessargam būs iespēja kļūt par Zemessardzes veterānu. Zemessargiem, kuri arī pēc 55 gadu sasniegšanas būs fiziski mundri un spējīgi turēt līdzi jaunajiem, ir paredzēta iespēja atrasties aktīvā vienībā arī turpmāk, informē G.Freimane.
Līdz ar to, kā norāda Zemessardzes pārstāve, būtiska ir jaunā likuma XI nodaļa, kas veltīta Zemessardzes veterāniem, kuru loma Zemessardzes veidošanā un tagadējā darbībā augstu novērtējama. Likuma 43., 44. un 46. pants paplašina veterāniem uzticēto uzdevumu loku - nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, motivēt un uzturēt patriotisko garu dienēt Zemessardzē, atbalstīt jaunsargu kustību un saglabāt vēsturiskās tradīcijas Zemessardzes vienībās. Tādējādi veterāni būs aktīvi organizācijas biedri. Zemessardzes veterānu darbību un aktivitātes vadīs Zemessardzes komandiera iecelts veterānu priekšnieks, par amata pienākumu pildīšanu saņemot atalgojumu.
Jaunais likums nosaka galvenos Zemessardzes darbības principus un uzdevumus. Taču līdz tā spēkā stāšanās brīdim vēl ir jāsagatavo gan Ministru kabineta, gan arī Aizsardzības ministrijas noteikumi, kas vienkāršos jaunā likuma īstenošanu un precizēs atsevišķus punktus.
