Šoziem renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksājuši divas un trīs reizes mazāk nekā nesiltināto namu iemītnieki. Tomēr šo procesu, kā atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars, lielā mērā kavē iedzīvotāju neticība valstij, bankām, būvniekiem un pat kaimiņiem, kas būtu gatavi kaut ko uzsākt, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Taču ministrs arī norādījis – ir apkopota līdzšinējā pieredze, un izdarīti secinājumi par turpmāko rīcību, lai namu siltināšanu vērstu plašumā. Iepriekš minētie grozījumi MK noteikumos ir solis pretim šim mērķim.
Tagad līdzfinansējums trīsreiz lielāks
Līdz šim ERAF līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai nedaudz pārsniedza 14 milj. latu. Šos līdzekļus apsaimnieko Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA), kas saņēmusi 124 projektu iesniegumus un noslēgusi 55 projektu īstenošanas līgumus par kopējo summu aptuveni trīs milj. latu vērtībā.
Pagājušajā gadā apstiprinātajos projektu iesniegumos vidējais pieprasītā ERAF finansējuma apjoms vienam projektam svārstījās vidēji ap 53 tūkst. latu, un tas atbilstoši līdzšinējam finansējumam ļautu siltināt aptuveni 260 daudzdzīvokļu māju.
"Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksājuši divas un trīs reizes mazāk nekā nesiltināto namu iemītnieki."
Piešķirot papildu ERAF finansējumu, tagad līdzfinansējums sasniedz 44,3 milj. latu. Tātad, kā lēš Ekonomikas ministrija (EM), šīs aktivitātes ietvaros siltumnoturības uzlabošanu varēs atbalstīt gandrīz 1000 daudzdzīvokļu mājās.
Kopumā investīcijas daudzdzīvokļu māju siltināšanai tiek lēstas 76,4 milj. latu apmērā, paredzot 44,3 milj. latu ERAF līdzfinansējumu un dzīvokļu īpašnieku līdzdalību ar 32,1 milj. latu. Grozījumi arī nosaka, ka starpposma maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 90% no projektam apstiprinātā ERAF finansējuma apmēra.
ERAF līdzfinansējums kļūs pieejamāks
Līdz šim 3.4.4.1. aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektus varēja iesniegt tikai par tām daudzdzīvokļu mājām, kurās dzīvokļu īpašnieki ir izlēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā māja privatizēta saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
Taču uzkrātā pieredze rāda, ka šis process ir laikietilpīgs un sarežģī projektu iesniegumu sagatavošanu par daudzdzīvokļu mājām, kuras pārvalda pašvaldības jeb tā dēvētās namu pārvaldes. Līdz ar to no aprites būtībā tika izslēgta vesela virkne namu, kurus dzīvokļu īpašnieki vēl nav pārņēmuši savā valdījumā. Tagad šī prasība ir svītrota, tādējādi paplašinot projektu iesniedzēju loku.
MK noteikumu „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"" 8. punkts nosaka: „Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieki projektu iesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību, ja tā atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Lēmumu par attiecīgās personas pilnvarošanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.” Tātad pilnvarotā persona var būt juridiska persona, piemēram, biedrības, kooperatīvi, komersanti (SIA, pašvaldību SIA utt.), kā arī citas pilnvarotās personas.
Šeit gan jāpiebilst, ka pašvaldības apsaimniekotāji (namu pārvaldes) 3.4.4.1. aktivitātei "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" nevarēs pieteikt, piemēram, savā aprūpē esošās sociālās mājas, jo to renovācija tiek atbalstīta ar citas aktivitātes starpniecību, kura cita starpā paredz izdevīgākus nosacījumus - 75% atbalsta intensitāti, kā arī lielāku skaitu atbalstāmo darbību.
Samazināts iesniedzamo dokumentu skaits
Lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu, dzīvojamai mājai jābūt nodotai ekspluatācijā no 1944. līdz 1993. gadam.
Noteikumu grozījumi atvieglo prasības ERAF finansējuma saņemšanai aktivitātē 3.4.4.1., samazinot iesniedzamo dokumentu daudzumu.
Turpmāk, piesakot projektu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, vairs nevajadzēs iesniegt dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta kopiju par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā māja privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Nebūs nepieciešama arī kredītiestādes izziņa par kredīta piešķiršanu un konta atlikumu, kā arī projekta iesniedzēja pilnvarotās personas aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projekta ietvaros.
"Kā lēš Ekonomikas ministrija (EM), šīs aktivitātes ietvaros siltumnoturības uzlabošanu varēs atbalstīt gandrīz 1000 daudzdzīvokļu mājās."
Grozījumos ir precizēta tāme – projekta iesniegumā tāmi tagad varēs sadalīt sīkāk pa apakšpozīcijām atbilstoši projekta iesniedzēja vajadzībām, bet izvērstajā tāmē (9. pielikumā MK noteikumu paketē) papildus par katru pozīciju ir jānorāda, vai šīs izmaksas tiek iekļautas attiecināmajās vai neattiecināmajās izmaksās.
Kopā ar projekta iesnieguma veidlapu projekta pieteicējam turpmāk vajadzēs iesniegt šādus dokumentus:
- dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu (kopija), kurā iekļauts lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju. Minēto lēmumu pieņem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz dzīvokļu īpašumu;
- renovācijas darbu izmaksas;
- norādīt pilnvaroto personu, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītās darbības;
- noslēgto pilnvarojuma līgumu (kopija);
- būves inventarizācijas lietu (kopija);
- ēkas energoaudita pārskatu (kopija);
Vēl jāiesniedz būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija).
Nepieciešams arī būves tehniskās apsekošanas atzinums, kas izstrādāts saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 “Ēku tehniskā apsekošana” (kopija). Atzinumā jābūt aizpildītām sadaļām par būves daļām, inženiertīkliem un iekārtām, kurās tiek veikti būvdarbi iesniegtā projekta iesnieguma ietvaros. Atbilstoši MK noteikumu 9. pielikumam, jāiesniedz arī izstrādāta būvniecības izmaksu tāme (kopija), tajā secīgi norādot visas darbu un materiālu izmaksu pozīcijas, kas ir iekļautas projekta attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās.
Ieteikumi projektu sagatavotājiem
Sadarbības iestādes interneta vietnē (līdz 1. maijam - www.esfondi.bema.gov.lv) ir pieejami dokumenti, kas projekta iesniedzējiem palīdzēs sagatavot projekta iesniegumu - piemēram, kopsapulces protokola paraugs, pilnvarojuma līguma paraugs, ieteikumi projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un projekta iesnieguma paraugs, ieteikumi iepirkuma veikšanai un būvniecības līguma slēgšanai un citi.
Ekonomikas ministrija iesaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola un pilnvarojuma līguma sagatavošanai izmantot piedāvātos paraugus, lai nodrošinātu, ka tajos tiek iekļauta visa nepieciešamā informācija, kas vajadzīga gan atbalsta saņemšanai, gan sekmīgai projekta īstenošanai un projekta uzraudzībai no dzīvokļu īpašnieku puses.
Kopsapulces protokolā jānorāda dzīvojamās mājas renovācijai nepieciešamie pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanā un to izmaksas; dzīvokļu īpašnieku vārdā nepieciešams pilnvarot personu, kas organizēs un nodrošinās renovācijas darbus; jāparedz atlīdzība pilnvarniekam; jāparedz turpmākā kopsapulču sasaukšanas un lēmumu noformēšanas kārtība, kā arī jānorāda dzīvokļu īpašnieku pārstāvis, kas uzglabās dokumentus.
"Lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu, dzīvojamai mājai jābūt nodotai ekspluatācijā no 1944. līdz 1993. gadam. "
Kopsapulcē vienlaikus var tikt izlemti papildu jautājumi, kas var būt nepieciešami kredītiestādei, lemjot par kredīta piešķiršanu energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ja attiecīgie pasākumi mājā tiks finansēti, aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes, t.i., par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izmaiņām vai par ikmēneša papildu maksājumu un tā apmēru; par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas vai pēc kredītiestādes iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai).
Pilnvarojuma līgumā jānorāda arī līguma priekšmets un termiņš, dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka tiesības, pienākumi un atbildība, noteikumi par maksājumiem un projekta īstenošanas finansēm, līguma grozīšanas vai pārtraukšanas nosacījumi, kā arī citi nosacījumi, ko līgumā vēlas atrunāt iesaistītās puses.
ERAF finansējuma vadības grožus pārņem LIAA
Saskaņā ar MK 2009. gada 29. maija rīkojuma Nr. 353 „Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju” 2.3. apakšpunktā noteikto valsts aģentūrai „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) līdz šā gada 1. jūlijam jāpārņem sadarbības iestādes funkcijas 3.4.4.1. aktivitātē. Lai nodrošinātu minētās aktivitātes īstenošanas un projektu iesniegumu pieņemšanas nepārtrauktību, radās nepieciešamība noteikt ātrāku datumu, līdz kuram sadarbības iestādes funkcijas pārņem LIAA. Saskaņā ar ekonomikas ministra rīkojumu šis datums ir 2010. gada 1. maijs.
Tas nozīmē, ka no 1. maija projektus aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" vajadzēs iesniegt LIAA.
