It īpaši šī ziema ir pierādījusi, ka namu siltināšana atmaksājas. Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksājuši divas un trīs reizes mazāk nekā nesiltināto namu iemītnieki. Tomēr šo procesu cita starpā, kā atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars, kavē iedzīvotāju neticība valstij, bankām, būvniekiem un pat kaimiņiem, kas būtu gatavi kaut ko uzsākt, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus.
Naudas daudz, nosacījumi labvēlīgāki
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 40 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku, kurās mīt 60% valsts iedzīvotāju. Šo namu vidējais vecums svārstās no 30 līdz 40 gadiem. No kopējā skaita apmēram 15 tūkstoši namu var piedalīties ERAF atbalsta programmā. Kā zināms, līdzfinansējums ir 50% no kopējām renovācijas izmaksām.
Savukārt namos, kuros dzīvo vismaz 10% maznodrošinātu iemītnieku, līdzfinansējums sasniedz pat 60 procentus. Kopējais atbalsts krietni pārsniedz 14 milj. latu. Taču šai programmai ir rezervēti vēl 30 milj. latu. Tātad naudas šobrīd ir pietiekami, lai Latvijā turpmāko divu gadu laikā nosiltinātu simtiem daudzdzīvokļu namu.
Šeit jāpiebilst, uzsver A.Kampars, ka Latvijā šī ir vienīgā Eiropas Savienības struktūrfondu programma, kas tiešā veidā finansē privātpersonas. Pārējās programmas sniedz atbalstu valstij, pašvaldībām vai uzņēmējdarbībai.
"Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksājuši divas un trīs reizes mazāk nekā nesiltināto namu iemītnieki."
No šā gada, lai uzsāktu nama renovāciju, nepieciešams puses mājas iedzīvotāju un vēl viena iemītnieka atbalsts. Ir atcelts maksimālais finansējuma ierobežojums, kas bija 100 tūkst. latu, jo lielu dzīvojamo namu renovācijai šī summa bija par mazu. Tas paver lielākas iespējas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Līdzfinansējuma ietvaros tiks segts arī pievienotās vērtības nodoklis. Samazināts arī starpposma maksājums no sešiem uz trim mēnešiem. Labs stimuls siltināšanas pasākumu izvēršanai būs arī EM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas ļaus saņemt līdzfinansējumu arī to māju iedzīvotājiem, kuri namu vēl nav pārņēmuši savā valdījumā.
A.Kampars cer, ka turpmākajos divos gados māju siltināšanā izdosies investēt vairāk nekā 40 milj. latu. Kopumā par šiem līdzekļiem varētu renovēt 1000 māju, kurās dzīvo aptuveni 50 tūkstoši ģimeņu.
Ja šie līdzekļi netiks apgūti, tie tiks novirzīti citām valsts atbalsta programmām.
Vai reāls ieguvums?
Lai arī ko runātu skeptiķi un namu renovācijas pretinieki, neapšaubāms ir fakts, ka siltinātā mājā apkures izmaksas samazinās par 30, 40 un daudzviet pat 50 procentiem.
Piemēram, Ventspilī Brīvības ielas 33/35 nama iedzīvotāji pēc ēkas siltināšanas par apkuri tagad maksā par 30% mazāk nekā pērn, kaut gan pilsētā apkure kopumā sadārdzinājusies par 38 procentiem.
Līdzīga aina vērojama arī Rīgā, vienā no pirmajām renovētajām mājām Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 (abas mājas ir savienotas un veido vienotu kompleksu). Pirms darbu uzsākšanas ēkas enerģijas patēriņš bija 260 kWh/m². Tagad tas samazinājies par 56 procentiem.
"Tātad naudas šobrīd ir pietiekami, lai Latvijā turpmāko divu gadu laikā nosiltinātu simtiem daudzdzīvokļu namu. "
„Abu namu siltināšanai mēs ņēmām 170 tūkstoš latu kredītu uz 15 gadiem,” stāsta Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) „Kurzemes nami 14” valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka. „Diemžēl tobrīd ERAF līdzfinansējums vēl nebija pieejams. Jāuzsver, ka neapšaubāmi iedzīvotājus vispirms interesēja projekta izmaksas, kas veidoja Ls 0,40 (Kurzemes prosp. 14) un Ls 0,42 (Bebru 4) par kvadrātmetru. Kredīta maksājumiem tiek novirzīti no maksājumiem par siltumu ietaupītie līdzekļi.”
Šajā apkures sezonā trīsistabu dzīvokļa izdevumi par apkuri oktobrī, novembrī, decembrī un janvāra pirmajā pusē kopumā nedaudz pārsniedza 50 latu, savukārt divistabu dzīvokļa saimniekam par apkuri šajā laikposmā bija jāšķiras no aptuveni 40 latiem.
Namu renovācija mainījusi ne tikai māju tehniskos parametrus, bet arī gaisotni iedzīvotāju starpā. „Mūsu mājas iemītnieki ir kļuvuši saliedētāki,” atzīst V.Jermaka. „Viņi aktīvāk iesaistās nama ikdienas dzīvē, rūpējas par nama pagalmu. Arī lēmumus par turpmākajiem labiekārtošanas darbiem tagad pieņemt ir daudz vieglāk.”
Renovēto namu iedzīvotāju viedoklis
Lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret māju renovāciju, a/s „SEB banka” sadarbībā ar pētījumu kompāniju „Market” veica iedzīvotāju aptauju. Tajā piedalījās 816 cilvēku no dažādiem Latvijas reģioniem. Sešdesmit procenti no viņiem mitinās daudzdzīvokļu namos, turklāt 79% respondentu namos nav veikta renovācija.
Lielāko daļu no renovētajām mājām pārvalda pašvaldības (36%) un privātie apsaimniekotāji (34%). Visbiežāk renovācijas gaitā remontētas kāpņu telpas un siltinātas ēku gala sienas. Modernizēta apkures sistēma, mainīti arī logi un jumts 36% ēku. Taču mazāka uzmanība pievērsta bēniņu un pagraba siltināšanai.
Kā liecina aptauja, iedzīvotājus uzsākt savas mājas renovāciju visvairāk motivē iespēja veidot savu māju skaistāku un, galvenais, samazināt maksu par siltumu, saka „SEB bankas” finansēšanas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha. Taču diemžēl tikai 9% no aptaujātajiem par labu stimulu uzskata ES struktūrfondu atbalstu. Savukārt 5% respondentu viss ir gluži vienaldzīgs. 80% iedzīvotāju norāda, ka nama renovācijas laikā nebija nekādu sarežģījumu.
Un vēl daži skaitļi: 66% aptaujāto atbalstītu savas mājas renovāciju, ja būtu pārliecināti, ka samazināsies izdevumi par siltumu. No tiem, kuri atbalsta siltināšanu, 41% būtu gatavs izmantot bankas aizdevumu, bet 51% par to negrib ne dzirdēt. Daudzi no viņiem jēdzienu „kredīts nama siltināšanai” jauc ar hipotekāro kredītu, kuru saņemot, piemēram, jāieķīlā dzīvoklis.
Paraksta memorandu
Latvijā mājokļu siltumnoturības uzlabošanas procesu, arī ERAF līdzekļu apsaimniekošanu vada BEMA. Lai to veicinātu, aģentūra sākusi dzīvojamo namu renovācijas veicināšanas starpnozaru kampaņu „Dzīvo silti”, kuras logo ir cimds - dūrainis. Kampaņas mērķis ir veidot plašāku atbalstu ERAF programmai „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kurā svarīga nozīme ir valsts, nevalstiskā un privātā sektora sadarbībai, kas nodrošina iedzīvotājiem iespēju ātri un kvalitatīvi uzlabot savas dzīves standartu un samazināt maksu par siltumenerģiju.
Dzīvojamo māju siltināšanas gaita lēnām uzņem apgriezienus, saka BEMA direktors Valdis Blome. Šobrīd aģentūra ir saņēmusi vairāk nekā 120 projektu pieteikumu, pieaug arī konsultāciju skaits, kas liecina par iedzīvotāju plašāku interesi par sava nama siltināšanu.
Tomēr izcilais grantu līmenis nenodrošina ERAF līdzekļu automātisku apguvi, secina V.Blome. Šai virzībai ir vairāki šķēršļi. Vispirms jāmin psiholoģiskais aspekts: iedzīvotājus nākas pārliecināt, ka namu siltināšana ir ekonomiski izdevīgs pasākums. Diemžēl sabiedrības zināšanu līmenis šajā jomā pašlaik ir visai zems. Negatīva ietekme, protams, ir arī pašreizējai ekonomiskai situācijai. Savukārt administratīvās barjeras lēnām tiek nojauktas.
"Lai uzsāktu nama renovāciju, nepieciešams puses mājas iedzīvotāju un vēl viena iemītnieka atbalsts."
„Pētot Eiropas valstu pieredzi, esam secinājuši, ka ēku renovācijas procesu var sekmēt tikai kompleksa pieeja, kas ietver likumdošanas bāzi, nodokļu politiku un būvniecības normatīvu kopumu. Protams, arī tehniskie risinājumi, kvalitātes kontrole, kas šobrīd pieklibo, un speciālistu apmācība. Taču galvenais ir pozitīvas izglītojošas kampaņas visiem šā procesa dalībniekiem,” uzsver V.Blome.
BEMA ir uzkrājusi labu sadarbības pieredzi ar partneriem – apsaimniekotājiem, būvniekiem, sabiedriskajām organizācijām, mācībspēkiem –, un tās iznākumā tapis Sadarbības memorands.
Par šā dokumenta galveno uzdevumu uzskatāma informācijas pieejamības nodrošināšana par mājokļu renovācijas procesu, kas ietver:
- savstarpējo sadarbību, lai nodrošinātu informācijas apriti par nozares aktualitātēm;
- informācijas pieejamību par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
- informācijas pieejamību dzīvokļu īpašniekiem par finansējuma avotiem mājokļu renovācijai;
- ziņas par māju renovācijas ieguvumiem;
- izglītošanu par kvalitatīvas renovācijas nosacījumiem;
- ziņas par būvmateriālu kvalitātes standartiem un to iestrādes tehnoloģijām;
- kvalitatīvu pakalpojumu pieejamības veicināšanu.
Konferences laikā minēto memorandu parakstīja EM, BEMA, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Tehnisko ekspertu asociācija, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība, Latvijas Energoefektivitātes asociācija, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, reģionālās enerģētikas aģentūras, Rīgas Tehniskā universitāte, a/s „SEB banka”, a/s „DnB NORD Banka” un a/s „Swedbank”.
Visas memorandu parakstījušās puses atzina, ka šā dokumenta nolūks ir panākt, lai tiktu renovēts iespējami lielāks skaits dzīvojamo māju, tādējādi mazinot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas par siltumapgādi, kā arī uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti.
Memoranda parakstītāji aicina šai iniciatīvai pievienoties arī citas nevalstiskās organizācijas, iesniedzot EM pievienošanās vēstuli.
