Statistika liecina, ka visā pasaulē ir 650 miljoni cilvēku ar invaliditāti. Tā ir vislielākā sociāli mazaizsargātākā iedzīvotāju grupa, jo viņiem liegta iespēja būt neatkarīgiem, proti, iespēja iegūt izglītību, būt nodarbinātiem, veidot ģimeni, iekļauties sabiedrības kultūras dzīvē, liegta pieeja precēm, pakalpojumiem, kā arī informācijai. Lai to novērstu, starptautiskā sabiedrība ir izstrādājusi Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (Konvencija).
Kas ir ANO Konvencija
Konvencija faktiski ir visaptverošs dokuments cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzībai, atzīst S.Baltiņa. Konvencijas mērķis ir panākt esošo tiesību mehānismu efektīvu izmantošanu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībai un īstenošanai, nevis meklēt jaunas tiesības. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās – izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, kā arī piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Kopumā Konvencija aptver daudzas sfēras, kurās personas ar invaliditāti diskriminē, t.sk. taisnīgumu, dalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, izglītību, nodarbinātību, aizsardzību pret spīdzināšanu, ekspluatāciju un vardarbību, kā arī pārvietošanās brīvību. Konvencija nosaka sfēras, kur nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti varētu realizēt savas tiesības, kā arī jomas, kurās ir jāstiprina viņu tiesību aizsardzība. Tāpat tā paredz minimālās prasības, kas attiecas uz ikvienu cilvēku.
ANO Konvencijas izstrādes nepieciešamība
Konvencija izstrādāta trīs gadu ilgā sarunu rezultātā, lai sagatavotu jaunu starptautisku līgumu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībai. Šajās sarunās iesaistījās pilsoniskā sabiedrība, valdības, nacionālās cilvēktiesību institūcijas un starptautiskās organizācijas, atgādina Labklājības ministrijas (LM) pārstāve S.Baltiņa. Tā ir likumsakarīga starptautiskās sabiedrības atbilde uz daudzus gadus ilgušo cilvēku ar invaliditāti diskrimināciju un atstumtību.
"Vispirms ir jāpanāk stereotipu maiņa sabiedrībā, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesību un cieņas ievērošanu un pašapziņas celšanu."
Konvencija iezīmē pāreju no politikas, kas koncentrēta uz personām ar invaliditāti kā uz līdzjūtības, medicīniskās aprūpes un sociālās aizsardzības „objektu”, uz politiku jaunā kvalitātē. Tas nozīmē - visu veidu šķēršļu novēršana šo personu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā, apzinoties viņu patieso vērtību un tiesības. Vienlaikus tās ir minēto cilvēku iespējas pieprasīt šīs tiesības un pašiem pieņemt lēmumus, kuri balstīti uz viņu informētību un piekrišanu līdzdarboties savā un sabiedrības interešu labā.
LM pārstāve uzskata, ka tas ir milzīgs solis pretī tam, lai mainītu uzskatus un stereotipus par invaliditāti un veicinātu sabiedrības izpratni par to, ka ikvienam ir tiesības pilnībā īstenot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Ko nozīmē ANO Konvencijas ratifikācija
Konvencijas un tās Fakultatīvā protokola ratifikācija nav tikai formāla starptautiska līguma noslēgšana, uzsver S.Baltiņa. Dalībvalstīm, kuras ratificējušas Konvenciju, regulāri jāgatavo tās īstenošanas progresa ziņojumi, kas jāiesniedz ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai. Tāpat par veiktajiem pasākumiem regulāri jāatskaitās arī Eiropas Komisijai.
Savukārt Latvijas valdība 2009. gada 12. oktobrī apstiprinājusi plānu Konvencijas īstenošanai 2010.-2012. gadā. Par tā izpildi LM būs jāgatavo un jāiesniedz ziņojumi arī Ministru kabinetam. Līdzās pasākumiem, kas prasa ievērojamas finanšu izmaksas, nepieciešama plaša konvencijas mērķa, principu un personu ar invaliditāti tiesību skaidrošana. Tas ir neatliekams darbs, kas ar nevalstisko organizāciju atbalstu uzsākams jau šobrīd.
Vispirms ir jāpanāk stereotipu maiņa sabiedrībā, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesību un cieņas ievērošanu un pašapziņas celšanu. Tas ir darbs mums visiem – gan politikas izstrādātājiem un lēmējiem, gan izpildītājiem visos valsts un pašvaldību līmeņos, gan nevalstiskajām organizācijām, gan sabiedrībai kopumā.
ANO Konvencijas ratifikācija
Pēc ANO datiem, Konvenciju uz šo brīdi kopumā ir parakstījušas 144 valstis, tai skaitā visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Konvenciju ratificējušas pagaidām tikai 79 valstis. No 27 ES dalībvalstīm tās ir 12 valstis: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. Tagad tām pievienojusies arī Latvija. Ratificētā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām Latvijā stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad Latvija iesniegs savu ratifikācijas dokumentu ANO Ģenerālajā asamblejā.
"Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir gandrīz neiespējami iegūt papildu finanšu avotus valsts un pašvaldību budžetos. Tādējādi pirmajos gados īstenot Konvencijā noteiktās saistības pilnībā nebūs iespējams."
S.Baltiņa atgādina, ka šā gada 22. janvārī ANO Ģenerālās asamblejas galvenajā mītnē Ņujorkā Latvijas Republikas vārdā tika parakstīts arī Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvais protokols. Tā ir iespēja personām ar invaliditāti, kuras uzskata, ka Konvencijas dalībvalsts pārkāpj dokumentā noteiktās tiesības, iesniegt paziņojumus ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai.
Likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” šobrīd ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. Kopumā uz šo brīdi protokolu ir ratificējušas 50 valstis, t.sk. 10 ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Vācija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.
ANO Konvencijas īstenošanas pasākumi
Saskaņā ar Konvenciju katrai dalībvalstij ir jānosaka pasākumi, lai pakāpeniski īstenotu personu ar invaliditāti ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, šim mērķim maksimāli izmantojot pieejamo resursu iespējas. S.Baltiņa atzīst, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir gandrīz neiespējami iegūt papildus finanšu avotus valsts un pašvaldību budžetos. Tādējādi pirmajos gados pilnībā īstenot Konvencijā noteiktās saistības nebūs iespējams. Turklāt daudzas no tām, it īpaši jautājums par vides pielāgošanu, ņemot vērā ievērojamās izmaksas, ir sasniedzamas vienīgi vairāku gadu perspektīvā.
"Konvencija iezīmē pāreju no politikas, kas koncentrēta uz personām ar invaliditāti kā uz līdzjūtības, medicīniskās aprūpes un sociālās aizsardzības „objektu”, uz politiku jaunā kvalitātē."
Lai sasniegtu Konvencijā noteikto mērķi, pašreiz tiek veikti pasākumi atbilstoši Pasākumu plānam Konvencijas īstenošanai 2010.-2012. gadam. Proti, šogad darbu uzsāks vairākas LM izveidotās darba grupas. Tajās paredzēts lemt par vairākiem ar Konvencijas ieviešanu saistītiem jautājumiem. Piemēram, nepieciešamību veikt grozījumus tiesību aktos, kas saistīti ar rīcībspējas institūtu, izvērtēt nepieciešamību izstrādāt visaptverošu likumprojektu, kurā tiktu noteikts visu veidu diskriminācijas aizliegums (invaliditāte, reliģija, pārliecība, vecums vai dzimumorientācija), risināt pieejamības jautājumus, kā arī uzsākt pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai 2013.-2019. gadam projekta izstrādi.
Ar Pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai 2013.-2019. gadam palīdzību, pēc LM pārstāves domām, būs iespējams patiešām konstruktīvi risināt personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas jautājumus.
Informācijai
Latvija ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām parakstījusi 2008. gada 18. jūlijā.
Likums „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” paredz, ka Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Labklājības ministrija un pārraudzību nodrošinās Latvijas Republikas Tiesībsargs. Konvencija paredz arī pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši personu ar invaliditāti un to pārstāvošo organizāciju, iesaistīšanos un piedalīšanos Konvencijas īstenošanas pārraudzības procesā.
