Bet dzīves īstenība nu ir tāda, ka Latvijā katrs lats pirms tērēšanas vairākkārtīgi jāapgroza un no tā gūstamais labums jāapdomā ne tikai spaidīgos apstākļos nonākušām mājsaimniecībām, komersantiem, bet arī iestādēm, kuras rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 2. martā, tiekoties ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, pārrunāja nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai valsts budžeta līdzekļu izlietojumu padarītu efektīvāku un virzītu uz konkrētu rezultātu.
Objektīvā nepieciešamība - saimniekot efektīvi
„Tā ir objektīva nepieciešamība - saimniekot efektīvi,” pēc tikšanās teica G.Daudze. „Pagājušajā nedēļā es saņēmu Sudrabas kundzes rakstītu vēstuli, kurā ir apkopoti revīziju rezultāti un arī paustas pārdomas par to, kas būtu uzlabojams šā brīža normatīvajā regulējumā, lai panāktu maksimāli efektīvu finansējuma izlietojumu un lai tas būtu vērsts uz konkrētu rezultātu. Mēs vienojāmies, ka ir jāizmanto šis brīdis, kad, no vienas puses, tā ir objektīva nepieciešamība, un, no otras puses, no tā, cik pārdomāti un mērķtiecīgi rīkosimies ar valsts naudu, būs atkarīgas mūsu iespējas pārvarēt krīzi.”
I.Sudraba, taujāta, vai Valsts kontrole kaut vai lielos mērogos nav aplēsusi aplam iztērētās naudas summu, portālam LV.LV atbildēja: „Tā neesam skaitījuši, jo nelietderīgi izmantotos valsts budžeta līdzekļus nosakām izlases kārtā un izmantojam kā raksturojumu neefektīvai finanšu politikai. Lai pārbaudītu absolūti visu, būtu jānosaka katrs izdevumu veids, katrs maksājums. Bet, protams, tie ir daudzi miljoni, ko varētu ietaupīt, ja būtu tāds mehānisms, ka nevis līdzekļu apgūšana ir process, kurā jāiztērē visa budžetā atvēlētā nauda, bet pastāvētu atbildība par to, kā šie līdzekļi tiek iztērēti.
"Tā ir objektīva nepieciešamība - saimniekot efektīvi."
Pašlaik finanšu resursi arī netiek piešķirti ar prasību sasniegt konkrētu rezultātu un pēc tam atskaitīties un to vērtēt. Revīzijās analizējot darba plānus, var redzēt, ka tie vērsti uz pieejamās naudas izlietošanu, nevis rezultāta sasniegšanu. Mēs vienmēr, beidzot revīziju, dodam savus ieteikumus, parādot situāciju un norādot uz pastāvošajām problēmām. Tādēļ arī tagad mūsu iniciatīva bija izvērtēt visu sistēmu kopumā, dot savu redzējumu, kas šajā normatīvajā sistēmā ir jāmaina, kāpēc nav šīs atbildības.
Šī ierosme nāca tādēļ, ka redzēju – tāda iniciatīva nerodas Ministru kabinetā un arī parlamentā varbūt nav vēlmes pašiem kaut ko mainīt. Mēs nākam ar saviem priekšlikumiem, un esmu gatava arī palīdzēt un tālāk sadarboties, veidojot konkrētus formulējumus likumu grozījumos.
Es saprotu arī ierēdņus un amatpersonas, kurām pašām iznāk veidot regulējumus sev, zinot, ka konkrētāka atbildība un konkrētāki uzstādījumi par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu būs vēršanās pret viņiem pašiem, jo likumi būs pašiem arī jāīsteno.”
Valsts kontroliere skaidroja, ka tikšanās laikā tika pārrunāti arī iespējamie grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā un likumā „Par budžetu un finanšu vadību”. Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai panāktu politikas plānošanas dokumentu sasaisti ar pieejamajiem finanšu resursiem un tiktu noteikti gan sasniedzamie rezultāti, gan atbildība par iecerētā sasniegšanu.
"Revīzijās analizējot darba plānus, var redzēt, ka tie vērsti uz pieejamās naudas izlietošanu, nevis rezultāta sasniegšanu."
„Šobrīd attīstības politikas plānošana dzīvo savu dzīvi un neviens neatbild par to, kas tālāk notiks; atskaitīšanās sistēma savā ziņā ir formāla, pēc būtības netiek izvērtēts, kādi rezultāti un ar kādiem resursiem sasniegti. Budžets būtu jāplāno nevis vienam gadam, bet vismaz trim, varbūt arī pieciem gadiem, jo visa politikas plānošana ir vidējā vai pat ilgākā termiņā. Budžetu veidojot vienam gadam, nav pēctecības un skatījuma uz priekšu. Šajā brīdī esmu gandarīta, jo redzu, ka mūsu iniciatīvām būs tālāks turpinājums.”
Lai sīkāk apspriestu izmaiņas konkrētajos normatīvajos aktos, Saeimas priekšsēdētājs ar I.Sudrabu vienojās tikties pēc divām nedēļām, pieaicinot atbildīgo komisiju vadītājus. „Plānojam jautājumu pārrunāt ar to komisiju vadītājiem, kuru darbības jomas vistiešākajā mērā saistītas ar valsts budžeta līdzekļu izlietojuma plānošanu un uzraudzību,” informēja G.Daudze.
Kā smilts caur pirkstiem
LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis intervijā laikrakstam „Diena” gan saka – nav taisnība, ka pēc Valsts kontroles atzinumiem netiktu sākti kriminālprocesi vai nebūtu notiesājošu spriedumu. „Ir atzinumi, par kuriem ir sākti kriminālprocesi, un ir tādi, kur nepieciešamas vēl papildu pārbaudes, jo pats atzinums var būt tikai pirmais signāls, ka kaut kur ir problēmas un varētu būt pamats runāt par noziedzīgiem nodarījumiem. Jēdziens „nelietderīgi” vēl nenozīmē, ka kaut kas noticis noziedzīgi.”
Prokurors arī norāda: „Lai sauktu kādu pie kriminālatbildības, ir nepieciešams, lai valstij būtu nodarīti zaudējumi, lai būtu pārkāpts kāds likums, lai kāda amatpersona būtu atbildīga par tīšu pārkāpumu vai nolaidību.” Tad atliek vien cerēt, ka, nosakot mērķtiecīgāku un stingrāku finanšu vadību, arī likums kļūtu stingrāks.
Pagaidām, pārlūkojot kaut vai pēdējos Valsts kontroles revīzijas ziņojumus, redzam, ka nauda vienkārši iztecējusi kā smilts caur pirkstiem.
No Valsts kontroles revīzijas ziņojuma „Rīgas pilsētas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas sabiedriskajā transportā efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām”.
Pieņemot lēmumu par kopīga uzņēmuma SIA „Rīgas karte” dibināšanu elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanai, RP SIA „Rīgas satiksme” nav noteikusi sasniedzamos rezultātus un nav izvērtējusi sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas attiecībā pret sistēmas funkcionālajiem ieguvumiem sabiedriskā transporta lietotājiem un pakalpojuma sniedzējam, lai gan šīs izmaksas 13 gados būs vismaz par Ls 100 milj. lielākas, nekā turpinot lietot līdzšinējo (kompostrētāju) norēķinu sistēmu ar līdzvērtīgu funkcionalitāti. Tā kā pasažieriem nav nodrošināta iespēja iegādāties vienu vienreizējo braukšanas biļeti, neveicot depozīta samaksu Ls 2 apmērā par nepersonalizēto viedkarti, izņemot piecus RP SIA „Rīgas satiksme” apkalpošanas centrus, kuros iespējams saņemt personalizētās viedkartes, laika posmā no 01.05.2009. līdz 31.07.2009. no pasažieriem ir nepamatoti iekasēti Ls 594 221,11.
"Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas sistēma nenodrošina, ka līdzekļi pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi un tiek izlietoti ekonomiski un efektīvi, kā to nosaka normatīvo aktu prasības."
No revīzijas ziņojuma „Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Izglītības un zinātnes ministrijā”.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas „Sports” administrēšanā konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām un nepilnības iekšējās kontroles sistēmās visās pārbaudītajās jomās, kā rezultātā ministrijas izveidotā valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas sistēma nenodrošina, ka līdzekļi pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi un tiek izlietoti ekonomiski un efektīvi, kā to nosaka normatīvo aktu prasības.
Revidenti konstatēja, ka daļa Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbinieku, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem, papildus darbam LOK saņem atalgojumu citās sporta organizācijās.
Piemēram, 2009. gada aprīlī LOK darbinieks par četru stundu darba dienu mēnesī saņēma atalgojumu (bruto) Ls 612 apmērā, tajā pašā laikā minētā persona pildīja arī darba pienākumus nodibinājumā „Olimpisko sacensību aģentūra” (OSA) un par vienas stundas darba dienu mēnesī saņēma atalgojumu (bruto) Ls 918 apmērā, kā arī pildīja darba pienākumus SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (LOV) un par astoņu stundu darba
dienu mēnesī saņēma atalgojumu (bruto) Ls 1683. Kopumā minētā persona no valsts budžeta līdzekļiem 2009. gada aprīlī saņēma atalgojumu (bruto) Ls 3213.
No revīzijas ziņojuma „Kultūras ministrijas un valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” rīcības atbilstība normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu”.
Aģentūra, noslēdzot Būvniecības līgumu par Ls 135,3 milj. (ar PVN 18%), nav nodrošinājusi LNB būvniecības īstenošanu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3. panta 2. punktam, jo Būvniecības līgums saskaņā ar būveksperta atzinumā izteikto viedokli vērtējams kā ekonomiski neizdevīgs Ls 18,8 milj. apmērā. Atzinumā norādīts, ka finanšu piedāvājumos iekļautajās tāmēs uzrādītās būvniecības izmaksas vērtējamas kā daļēji noteiktas, virsizdevumi un peļņa vērtējami kā „virs vidējā līmeņa”, sarunu procedūras dalībnieku piedāvājumi ir koriģējami atbilstoši pastāvošiem tirgus ekonomiskajiem nosacījumiem.
Būvniecības līgums neparedz iespēju KM un būvuzraugam iepazīties ar pilnsabiedrības „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” līgumiem ar apakšuzņēmējiem un apakšuzņēmēju sagatavotajiem aktiem par izpildītajiem darbiem, kā rezultātā nav iespējams nodrošināt efektīvu kontroli pār izpildītajiem darbiem un veiktajiem maksājumiem.
Šeit minēta tikai daļa no nesaimnieciskajām rīcībām saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību.
Valsts kontrole revīzijā par Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas sistēmas izmaksu efektivitāti konstatējusi, ka ES fondu pārvaldīšana ir pārmēru dārga, sadrumstalota, neefektīva un visu procesu smagnējībā velkoša.
Lai gan ES fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm ir veicamas vienādas funkcijas, izdevumi šo funkciju nodrošināšanai ir atšķirīgi. Anketēšanas rezultātā noskaidrots, ka administrēšanas aptuvenās izmaksas uz 1 no Eiropas Komisijas atgūto latu, pēc Valsts kontroles aprēķiniem, ir vismaz Ls 0,068. Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā „Par priekšlikumiem ES fondu apguves vienkāršošanai” esošās ES fondu administrēšanas sistēmas izmaksas viena lata apgūšanai ir norādītas Ls 0,025, savukārt, lai sasniegtu ES fondu optimizācijas modelī noteikto mērķi, pēc FM aplēsēm, administrēšanas izmaksas ir jāsamazina vismaz līdz Ls 0,0226.
Turklāt, salīdzinot 2008. un 2009. gada pirmajā pusgadā patērētās kopējās darba stundas ar kopējiem izdevumiem atlīdzībai, vērojams darba stundu pieaugums par 32%, savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums ir straujāks – 57%.
Žēlojamies par naudas trūkumu veselības aprūpē, bet tajā pašā laikā Valsts kontrole secina:
- SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” revidējamā laika posmā (01.01.2008. - 30.04.2009.) finanšu līdzekļus Ls 211 943 apmērā ir izlietojusi neefektīvi, neekonomiski, kā arī rīkojusies ar finanšu līdzekļiem un mantu nelietderīgi.
- SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” revidējamā laika posmā (01.01.2008. - 30.04.2009.) finanšu līdzekļus Ls 2 418 878 apmērā ir izlietojusi neefektīvi, neekonomiski, kā arī rīkojusies ar finanšu līdzekļiem un mantu nelietderīgi. (http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=1759)
Tā varētu turpināt un turpināt, jo revīziju ir simtiem, un stāsts tātad nebeidzams. Sīkāk par Valsts kontroles revīziju rezultātiem lasāms iestādes interneta vietnē http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=1759.
Tostarp Valsts kase ziņo, ka šā gada pirmajos divos mēnešos valsts budžetā izveidojies deficīts 52,7 milj. latu apmērā.
