Skaidro Vides ministrijas (VidM) Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Vija Buša: "Sākām tiešām ar grozījumiem, bet to daudzums bija tik liels, ka Valsts kanceleja ieteica radīt jaunus noteikumus. Tādēļ nosaukums nav mainīts, jo šie noteikumi izriet viens no otra un jaunie noteikumi pilnībā pēc apstiprināšanas aizstās vēl pašlaik spēkā esošos."
Jebkura saskaņošana – tikai DAP
Grozījumus lielā mērā noteica tas, ka VidM sistēmā notikusi reorganizācija. Patlaban Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir vienīgā iestāde, kas saskaņo un atļauj dažādas darbības aizsargājamās teritorijās, izvērtējot tās no dabas aizsardzības prasību viedokļa. DAP, kas pašlaik ir galvenā aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas iestāde, ietver visu Latvijas nacionālo parku, dabas rezervātu un biosfēras rezervāta administrācijas. Līdz ar to DAP funkcijas, salīdzinot ar pirmsreorganizācijas laiku, ir krietni paplašinājušās. Tādēļ – agrāk kā saskaņošanas iestāde aizsargājamās teritorijās figurēja arī Reģionālā vides pārvalde, bet tagad jebkura saskaņošana, kas skar dabas aizsardzības jautājumus (dabas parkos, liegumos u. tml.), jāveic tikai ar DAP.
Citas vides aizsardzības prasības, piemēram, atkritumi, notekūdeņi, troksnis, piesārņojums – tāpat joprojām ir reģionālo vides pārvalžu kompetences jautājums. "Jo ietekmes uz vidi novērtējumu, atkritumu apsaimniekošanu, atjaunojamo energoresursu u. tml. jautājumus nosaka citi normatīvie akti," precizē Vija Buša.
Sugu un biotopu labvēlīgai pastāvēšanai
Pašlaik spēkā esošie noteikumi nespēj pilnībā nodrošināt aizsargājamām sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām. "Eiropas Savienībā mēs iestājāmies 2004. gadā un 2006. gada beigās nosūtījām Eiropas Komisijai atskaiti par to, kāda situācija valstī 2000.–2006. gadā bija sugu un biotopu aizsardzībā," stāsta V. Buša. "Ziņojums liecināja, ka sugu un biotopu aizsardzības jautājumi Latvijā nav pilnībā apmierinoši."
Kā to saprast?
"Nelabvēlīgs aizsardzības statuss nozīmē, ka suga vai biotops nav pietiekami aizsargāts vai nav nodrošināta nepieciešamā apsaimniekošana, vai arī ir konstatēti iespējami apdraudošie faktori. Tātad nav nodrošināta pietiekama aizsardzība, un sugu un biotopu ilgtermiņa pastāvēšana bez steidzamiem pasākumiem ir apdraudēta. Šāds statuss galvenokārt piešķirts pļavu biotopiem, kuri izzūd gan aizaugot, gan arī tos vienkārši iznīcina. Pārskatā secināts, ka 33 biotopiem ir nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 62 – nelabvēlīgs, savukārt 49 sugām nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 30 – nelabvēlīgs," teic nodaļas vadītāja. "Ticami, ka EK prasīs Latvijai stingrākus aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās, un tas arī bija svarīgs iemesls, lai noteikumus pārstrādātu. Prasības jaunajos noteikumos ir precizētas."
Bez ģenētiski pārveidotām kultūrām
Noteikumos ir arī jaunumi. Piemēram, aizsargājamās teritorijās būs aizliegts kultivēt ģenētiski modificētos (ĢM) kultūraugus. Tas pašlaik ir kļuvis populāri, un daudzi novadi – arī tādi, kuri nav nekādā saistībā ar aizsargājamām teritorijām, izvēlas savu novadu veidot par zonu, kas brīva no ģenētiski pārveidotajiem organismiem. "Tas ir ļoti saprātīgi," ir pārliecināta V. Buša. "Pasaulē nav ilgtermiņa pētījumu, kā ģenētiski modificētie organismi iespaido apkārtējo vidi un dzīvās radības. Ir, piemēram, konstatēts, ka kāda tauriņu suga, kas agrāk barojusies ĢM kukurūzas laukos, ir iznīkusi, jo tauriņi vairs nav spējuši vairoties – zudusi reproduktīvā funkcija. Bet metodisku un ilgstošu pētījumu patiesībā nav un, ja vien iespējams, būtu labi no ģenētiski modificētām kultūrām sevi pasargāt."
Noteikumos ieviesti arī mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā, precizēti norādījumi par sausu un vēja gāztu koku izvākšanu, par meža ceļu būvniecību un rekonstrukciju, par vēja elektrostaciju uzstādīšanu, par lauksaimniecības un pārējās zemes sadalīšanu. Ir jaunumi, kas attiecas uz reģionam raksturīgās ainavas saglabāšanu, informācijas izplatīšanu par aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī precizēti noteikumi dižkoku saglabāšanai.
"Pašlaik spēkā esošie noteikumi nespēj pilnībā nodrošināt aizsargājamām sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām."
"Ir vēl viena iedzīvotājiem svarīga izmaiņa. Patlaban dabas parkos aizliegts sadalīt zemi mazākās vienībās par 10 hektāriem. Tas ir ļoti stingrs ierobežojums. Jaunie noteikumi paredzēs, ka šis ierobežojums dabas parkos attieksies tikai uz meža zemi, bet lauksaimniecības zemei šī minimālā vienība būs tikai trīs hektāri. Turklāt dabas liegumos un dabas parkos zemes sadalīšanas ierobežojums neattieksies uz zemes gabalu atdalīšanu infrastruktūras, inženierkomunikāciju būvniecībai un uzturēšanai, un arī uz gadījumiem, kad no īpašuma jāatdala zemes vienība ar dzīvojamo māju un palīgbūvēm, kā arī pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai," skaidro nodaļas vadītāja V. Buša. "Pēdējā minētā situācija nepieciešama tad, ja kāds gados cienījams cilvēks vairs nespēj savus 10 hektārus lauksaimniecības zemes apsaimniekot un viņš arī nevēlas savu zemi ne pārdot, ne dzīvot citur. Šādā situācijā būs atļauta zemes sadalīšana."
Kā uzzināt, ko drīkst un ko – ne
Latvijā ir ļoti daudz un dažādu aizsargājamo dabas teritoriju, kas apvienotas astoņās kategorijās. Kur šo informāciju iegūt un kā cilvēks var zināt, ka, piemēram, viņa nesen iegādātā zeme atrodas kādā liegumā?
V. Buša stāsta: "Ja zemes iegāde notikusi normatīvajos dokumentos paredzētajā kārtībā, tad jau zemesgrāmatā jābūt ierakstītam apgrūtinājumam. Varētu arī būt nosaukta aizsargājamās teritorijas kategorija, ja viss ar zemes iegādi darīts likumīgi."
Bet arī no jauna tiek veidotas aizsargājamas teritorijas. Kur iegūt informāciju par tām?
"Ir populāri, un daudzi novadi – arī tādi, kuri nav nekādā saistībā ar aizsargājamām teritorijām, izvēlas savu novadu veidot par zonu, kas brīva no ģenētiski pārveidotajiem organismiem."
"Jau izsniegtajās zemesgrāmatās tas, protams, netiek ierakstīts, bet īpašniekus informē par to, ka viņiem piederošajā zemē izveidota aizsargājama teritorija," skaidro V. Buša. "Informāciju publicējam oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī zemes īpašnieks savā deklarētajā adresē saņem ierakstītu vēstuli ar informāciju, kādi noteikumi un ierobežojumi uz viņa īpašumu attiecas."
Diemžēl gadās, ka šī svarīgā informācija līdz īpašniekam nenonāk – ja cilvēks nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, ja atrodas ārvalstīs u. tml. Kur to var iegūt?
"Vissvaigākā informācija ir meklējama DAP mājaslapā (www.dap.gov.lv), ar pārvaldi var arī sazināties pa tālruni – šo svarīgo ziņu pārvaldes darbinieki iedzīvotājiem neliedz. Atbilstošai informācijai būtu jābūt arī Valsts zemes dienestā," teic Vija Buša.
Solis pretim uzņēmējiem
Drīzumā arī VidM mājaslapā (www.vidm.gov.lv) būs informācija par to, kāds ceļš ejams, ja pieder zeme un radusies vēlēšanās tajā veikt konkrētu saimniecisko darbību – ar ko sākt, kur iet, ko vaicāt, kādi dokumenti nepieciešami. "Tas tiešām ir ļoti sarežģīts process, īpaši, ja nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums," atzīst nodaļas vadītāja.
Ieteikums: ja uzņēmējam ir nauda zemes iegādei, tad jāatrod arī nauda juristam, kurš visas fineses noskaidro un paskaidro. Vai arī pašam jāsameklē un jāizlasa visi normatīvie akti, kas attiecas uz vides un dabas aizsardzību, ja zemes gabals atrodas aizsargājamā teritorijā. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka vides normatīvie dokumenti ir sarežģīti.
Ilgais ceļš līdz finišam
"Noteikumi tiek gatavoti jau divus gadus – skatīti, apspriesti, meklēti dažādi kompromisi un kompromisu kompromisi, veidotas dažādas darba grupas, sēdēts daudzās labās un arī pavisam bezjēdzīgās apspriedēs. Nu jau ir tikts līdz iesniegšanai valdībā, tātad noteikumi ir pilnīgi gatavi un gana labi apstiprināšanai – arī tiem neapmierinātajiem uzņēmējiem, kuri lika visādus šķēršļus. Un pat visām "zaļajām" organizācijām, ar kurām kompromisu atrast ir pat ļoti sarežģīti," atminas V. Buša. "Ceram, ka beidzot noteikumi ieraudzīs dienasgaismu, jo tie ir precīzāki, detalizētāki un vairāk piemēroti šodienas situācijai nekā noteikumi, kas spēkā ir pašlaik."
Uzziņai: Latvijā ES nozīmes aizsargājamās teritorijas Natura 2000 aizņem 12% no valsts teritorijas, Igaunijā – 18, Lietuvā – 14, Polijā – 17, Slovākijā – 29, Slovēnijā – 36%, ES vidēji – 16,3 procentus. Varam secināt, ka Latvijā relatīvi mazā kopīgajā platībā aizsargājamās teritorijās ir blīvi koncentrētas lielas dabas bagātības, jo Natura 2000 teritorijas veidotas uz jau esošo aizsargājamo teritoriju bāzes.
