Maksātnespēja un tās sekas

Kas ir maksātnespējas process?

Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1. atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;
2. aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

Maksātnespējas pazīmes

Kā noteikts Maksātnespējas likuma 50. pantā maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1. piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
2.  parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
3. parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;
4. parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;
5. saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
6. parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
7. ir iestājies kāds no Maksātnespējas likuma 45. panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

Ko darīt ar parādiem

Viens no risinājumiem nodokļu parādu gadījumos ir:

1. lūgt Valsts ieņēmumu dienestam pagarināt nodokļu maksājumu termiņus, atlikt maksājumu uz vēlāku laiku vai sadalīt pēc grafika noteiktos termiņos;
2. var uzsākt arī tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst aptuveni 2 gadus, bet šajā periodā jāmaksā atlīdzība administratoram.

Kas var iesniegt maksātnespējas pieteikumu

Ja citādi nav iespējams atrisināt nodokļu parādu un citu parādu jautājumus, tad jāiesniedz tiesai pieteikums.

Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt:

• kreditors vai kreditori;
• parādnieks;
• EP Regulas Nr. 1346/2000 29. panta “a” punktā norādītā persona;
• administrators tiesiskās aizsardzības procesā.

Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad konstatētas Maksātnespējas likuma 50. panta pazīmes. Īpaši gadījumā, ja parādnieks nav nokārtojis parādsaistības, no kurām nodokļu pamatparāda summa pārsniedz 1500 latus.

"Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienests."

Ne visos gadījumos uzņēmumam nav iespēju savu darbību turpināt. Ja laikus nav samaksāti nodokļi, tad viens no risinājumiem ir sadarboties ar VID un risināt izveidojušos situāciju. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir paredzētas vairākas iespējas termiņu pagarināšanai, nodokļu parādu atlikšanai, sadalīšanai un pat dzēšana. Nodokļu dzēšana gan vairāk attiecas uz situāciju, kad persona uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu.

Pieteikums

Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona. Tomēr parādniekam ir pienākums pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 50. panta 3., 4., 5. un 6. punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm.

Kad uzsāk maksātnespējas procesu

Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Administratora iecelšana

Administratora amata kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija saskaņā ar Ministru kabineta 18.12.2007. noteikumiem Nr. 925 „Kārtība, kādā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” izvēlas un iesaka tiesai kandidatūru maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanai”. Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu.

Izmaksas

Maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. Juridiskās personas maksātnespējas izdevumi noteikti Maksātnespējas likuma 183. pantā.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1. atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzību par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;
2. izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;
3. izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;
4.  izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;
5. komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;
6.  izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;
7. izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kas nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus maksātnespējas procesā administrators noslēdzis ar trešajām personām;
8. izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;
9. kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;
10. izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;
11. izdevumus, kas noteikti Maksātnespējas likuma 122. panta trešajā daļā;
12. izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.

Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem.

Administratora atlīdzība noteikta Maksātnespējas likuma 182. pantā. Par tās apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šādas proporcionālās takses:

1. 15% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu;
2. ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 3000 latu, - 15% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu;
3. ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 10 000 latu, - 15% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus 5% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu;
4. ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 100 000 latu, - 15% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus 5% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu, plus 3% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nav lielāka par 1 000 000 latu, plus 1% no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1 000 000 latu.

Administrators var saņemt atlīdzību arī pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1. no iecelšanas dienas līdz maksātne­spējas lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;
2.  līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;
3. pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā izlīguma gadījumā - vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;
4. sanācijas gadījumā - mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā redzams, maksātnespējas procesa izdevumi un administratora atlīdzība nav maza un ne visi uzņēmumi to var atļauties maksāt. Tādējādi nereti rodas situācijas, kad uzņēmuma īpašnieki atstāj uzņēmuma eksistenci pašplūsmā, līdz maksātnespējas procesu ierosina kreditors pats, tai skaitā arī VID.

Atbildība par maksātnespējas neierosināšanu

Sekas un atbildība par maksātnespējas procesa neierosināšanu noteiktas Krimināllikuma 214. pantā. Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Dalībnieku un valdes locekļu pārkāpumi

Viena no biežāk sastopamajām maksātnespējas pazīmēm ir situācija, kad parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus. Šāda situācija var izveidoties šaubīgu debitoru rezultātā, jo uzņēmumam nodokļi jāmaksā, bet nauda par gūtajiem ieņēmumiem nav saņemta.

Tomēr mēdz būt, ka šādā veidā uzņēmums novests līdz maksātnespējai apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ. Piemēram, uzņēmuma vadība (dalībnieks vienlaikus ir valdes loceklis) no uzņēmuma izmaksā sev lielus aizdevumus, nevis izmaksā atlīdzību vai algu. Nolūks – nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kad iestājas nodokļa nomaksas termiņš, to pagarina pēc pamatota iesnieguma VID uz maksimālo laiku, jau sākotnēji apzinoties, ka uzņēmums tiks likvidēts. Iesniedzot gada pārskatu, kurā parādās maksātnespējas pazīmes, uzņēmums piesaka maksātnespēju. Turpmāk parādu no debitoriem – valdes locekļiem (uzņēmuma īpašniekiem) – piedzen maksātnespējas administrators, ja tas ir iespējams. Tādējādi apzināti krāpta tiek valsts.

Jāņem vērā, ka Komerclikuma 182. pants nosaka, ka sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem (ne valdes loceklim) tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem. Citas izmaksas uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

Kā noteic Komerclikuma 162. pants: nepamatoti izmaksātās summas ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad personai kļuvis zināms, ka izmaksa nav pamatota. Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums sabiedrībai atdot. Šādā gadījumā dalībniekam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nepamatotās izmaksas rezultātā.

Atbildība

Komerclikums nosaka gan valdes un padomes locekļu, gan trešo personu atbildību. Kā noteic Komerclikuma 169. pants, valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Valdes un padomes loceklis neatbild, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā saskaņā ar dalībnieku sapulces likumīgu lēmumu.

Trešo personu atbildība noteikta Komerclikuma 168. pantā. Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, sabiedrībai atbild par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja gadījumā ir pamats valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi.

"Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atdot sabiedrībai."

Turklāt Krimināllikuma 197. pants šajā gadījumā nosaka arī atbildību par nolaidību. Par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.

Administratora pienākumi

Viens no administratora pienākumiem ir arī maksātnespējas procesā sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Tātad administratoram ir jābūt īpaši piesardzīgam un kompetentam arī dažādās citās finanšu jomās – grāmatvedības, izmeklēšanas un nodokļos. Jo gan jau uzņēmums, kas kopā ar trešajām personām rīkojies ļaunprātīgu nolūku vadīts, sagatavos gada pārskatu ar zvērināta revidenta atzinumu un grāmatvedības dokumentus maksimāli pareizi un nevainojami, lai nekristu ēna uz nodokļu maksātāja patieso nodomu un finansiālajām afērām uzņēmumā.

Kā paredz Krimināllikuma 214. pants, par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process (apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums), - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Krimināllikuma 213. pants nosaka: par juridiskās personas maksātne­spējas procesa subjekta novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem.

Par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tīšu novešanu līdz maksātnespējai, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.