Viens no administratora pienākumiem ir arī maksātnespējas procesā sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai.
Kas ir maksātnespējas process?
Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:
Maksātnespējas pazīmes
Kā noteikts Maksātnespējas likuma 50. pantā maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:
Ko darīt ar parādiem
Viens no risinājumiem nodokļu parādu gadījumos ir:
Kas var iesniegt maksātnespējas pieteikumu
Ja citādi nav iespējams atrisināt nodokļu parādu un citu parādu jautājumus, tad jāiesniedz tiesai pieteikums.
Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt:
Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad konstatētas Maksātnespējas likuma 50. panta pazīmes. Īpaši gadījumā, ja parādnieks nav nokārtojis parādsaistības, no kurām nodokļu pamatparāda summa pārsniedz 1500 latus.
"Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienests."
Ne visos gadījumos uzņēmumam nav iespēju savu darbību turpināt. Ja laikus nav samaksāti nodokļi, tad viens no risinājumiem ir sadarboties ar VID un risināt izveidojušos situāciju. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir paredzētas vairākas iespējas termiņu pagarināšanai, nodokļu parādu atlikšanai, sadalīšanai un pat dzēšana. Nodokļu dzēšana gan vairāk attiecas uz situāciju, kad persona uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu.
Pieteikums
Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona. Tomēr parādniekam ir pienākums pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 50. panta 3., 4., 5. un 6. punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm.
Kad uzsāk maksātnespējas procesu
Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Administratora iecelšana
Administratora amata kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija saskaņā ar Ministru kabineta 18.12.2007. noteikumiem Nr. 925 „Kārtība, kādā valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” izvēlas un iesaka tiesai kandidatūru maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanai”. Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu.
Izmaksas
Maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. Juridiskās personas maksātnespējas izdevumi noteikti Maksātnespējas likuma 183. pantā.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:
Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem.
Administratora atlīdzība noteikta Maksātnespējas likuma 182. pantā. Par tās apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šādas proporcionālās takses:
Administrators var saņemt atlīdzību arī pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:
Kā redzams, maksātnespējas procesa izdevumi un administratora atlīdzība nav maza un ne visi uzņēmumi to var atļauties maksāt. Tādējādi nereti rodas situācijas, kad uzņēmuma īpašnieki atstāj uzņēmuma eksistenci pašplūsmā, līdz maksātnespējas procesu ierosina kreditors pats, tai skaitā arī VID.
Atbildība par maksātnespējas neierosināšanu
Sekas un atbildība par maksātnespējas procesa neierosināšanu noteiktas Krimināllikuma 214. pantā. Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Dalībnieku un valdes locekļu pārkāpumi
Viena no biežāk sastopamajām maksātnespējas pazīmēm ir situācija, kad parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus. Šāda situācija var izveidoties šaubīgu debitoru rezultātā, jo uzņēmumam nodokļi jāmaksā, bet nauda par gūtajiem ieņēmumiem nav saņemta.
Tomēr mēdz būt, ka šādā veidā uzņēmums novests līdz maksātnespējai apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ. Piemēram, uzņēmuma vadība (dalībnieks vienlaikus ir valdes loceklis) no uzņēmuma izmaksā sev lielus aizdevumus, nevis izmaksā atlīdzību vai algu. Nolūks – nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kad iestājas nodokļa nomaksas termiņš, to pagarina pēc pamatota iesnieguma VID uz maksimālo laiku, jau sākotnēji apzinoties, ka uzņēmums tiks likvidēts. Iesniedzot gada pārskatu, kurā parādās maksātnespējas pazīmes, uzņēmums piesaka maksātnespēju. Turpmāk parādu no debitoriem – valdes locekļiem (uzņēmuma īpašniekiem) – piedzen maksātnespējas administrators, ja tas ir iespējams. Tādējādi apzināti krāpta tiek valsts.
Jāņem vērā, ka Komerclikuma 182. pants nosaka, ka sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem (ne valdes loceklim) tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem. Citas izmaksas uzskatāmas par nepamatotām. Par sabiedrības līdzekļu nepamatotu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.
Kā noteic Komerclikuma 162. pants: nepamatoti izmaksātās summas ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad personai kļuvis zināms, ka izmaksa nav pamatota. Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums sabiedrībai atdot. Šādā gadījumā dalībniekam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nepamatotās izmaksas rezultātā.
Atbildība
Komerclikums nosaka gan valdes un padomes locekļu, gan trešo personu atbildību. Kā noteic Komerclikuma 169. pants, valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Valdes un padomes loceklis neatbild, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā saskaņā ar dalībnieku sapulces likumīgu lēmumu.
Trešo personu atbildība noteikta Komerclikuma 168. pantā. Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, sabiedrībai atbild par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja gadījumā ir pamats valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi.
"Nepamatoti izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atdot sabiedrībai."
Turklāt Krimināllikuma 197. pants šajā gadījumā nosaka arī atbildību par nolaidību. Par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
Administratora pienākumi
Viens no administratora pienākumiem ir arī maksātnespējas procesā sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Tātad administratoram ir jābūt īpaši piesardzīgam un kompetentam arī dažādās citās finanšu jomās – grāmatvedības, izmeklēšanas un nodokļos. Jo gan jau uzņēmums, kas kopā ar trešajām personām rīkojies ļaunprātīgu nolūku vadīts, sagatavos gada pārskatu ar zvērināta revidenta atzinumu un grāmatvedības dokumentus maksimāli pareizi un nevainojami, lai nekristu ēna uz nodokļu maksātāja patieso nodomu un finansiālajām afērām uzņēmumā.
Kā paredz Krimināllikuma 214. pants, par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process (apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums), - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Krimināllikuma 213. pants nosaka: par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem.
Par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tīšu novešanu līdz maksātnespējai, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.