Juristi iesaka: lēnām pār tiltu!
Darbiniekiem ir taisnība – uz tiesu var doties. Tomēr juristi brīdina: ja tiesa uzņēmuma maksātnespēju neatzīs, prasības iesniedzējam nāksies maksāt ne vien tiesas izdevumus, bet arī apmaksāt administratora darbu, un summa var būt apmēram tūkstoš lati.
Kā skaidro Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andrejs Mihaļčenko, darbiniekam ir tiesības iesniegt uzņēmuma maksātnespējas procesu, ja viņam divus mēnešus nav izmaksāta darba alga.
„Maksātnespējas likuma” 50. pantā ir norādītas juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes. Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no tām, un likuma pantā kā trešā ir minēta pazīme, ko var izmantot darbinieks: parādnieks (tātad – darba devējs) nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.
Tātad – darba ņēmējs, nesaņemot nopelnīto un apsolīto darba algu, ir kļuvis par kreditoru, jo darba devējs viņam ir parādā, un ceļš uz tiesu ir vaļā. Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 50. panta 3. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei (divus mēnešus neizmaksātai darba algai) var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa vai kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru.
Ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā. Darbinieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums, parādnieka uzņēmumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.
"Iespēja darbiniekam ierosināt sava darba devēja maksātnespēju ir kā siers peļu slazdā – ja arī darbinieks apķersies, ka prasību tiesā ir iesniedzis pārsteidzīgi, nekas vairs nebūs maināms."
Vēl iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Kā skaidro A. Mihaļčenko, pašlaik valsts nodeva par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir 100 lati, to plānots paaugstināt līdz 250 latiem. Vairākos citos tiesāšanās gadījumos darbinieks kā prasības pieteicējs no valsts nodevas ir atbrīvots, bet šajā gadījumā tas tā nav.
Līdzko maksātnespējas prasījumu tiesa ir saņēmusi, sākas process: tiesa sāk darbu, uzņēmumam ieceļ administratoru utt. Tomēr maksātnespējas procesa uzsākšana nenozīmē, ka maksātnespēja tiks apstiprināta. Ja uzņēmums patiesībā nav maksātnespējīgs un alga aizkavēta kāda cita iemesla dēļ (piemēram, darba devējs negodprātīgi taupa naudu uz darbinieku rēķina un iegulda to citur), maksātnespēju tiesa neatzīs. Tad darbinieks šajā procesā būs zaudējis.
„Uzņēmuma maksātnespēja NAV darbinieka interesēs,” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Daina Ose. Viņa skaidro: „Maksātnespējas process tiks atzīts, ja darba devēja pasīvi pārsniedz aktīvus, t.i., redzams, ka parādsaistības ir lielākas par darba devējam piederošo mantu. Darbinieks ne vienmēr var šo faktu zināt, jo viņam nav piekļuves grāmatvedības datiem. Bīstamību rada fakts, ka darba devējam var būt pārejošas īslaicīgas grūtības, lai norēķinātos ar parādsaistībām. Kā saka, manta ir, bet naudas līdzekļu tai brīdī nav.
Darbinieks var riskēt un iesniegt maksātnespējas pieteikumu, bet, ja tiesa konstatēs īslaicīgu finanšu līdzekļu trūkumu, darbinieks cietīs, jo no viņa piedzīs visas sākumprocesa izmaksas. Darbinieka interesēs ir nevis pašam iesniegt maksātnespējas pieteikumu, bet gan gaidīt, kad darba devējs izpildīs savu pienākumu un iesniegs šādu pieteikumu pats, ja būs tiešām iestājušās maksātnespējas pazīmes. Darba devēja valdes locekļiem var iestāties kriminālatbildība pēc KL 214.p., ja šāds pieteikums netiks iesniegts laikus.”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs ir pārliecināts: “Ja administratori daudz lielāku vērību pievērstu tieši tiem apstākļiem, kādēļ uzņēmums ir novests līdz maksātnespējai, atklātos pietiekami daudz gadījumu, kad uzņēmuma valdes rīcība būtu krimināli sodāma. Šobrīd darba devēji var diezgan brīvi izveidot paralēlu uzņēmumu un turpināt strādāt tālāk, jo jūtas droši par nesodāmību.”
Advokāts Mārcis Krūmiņš saka: „Iespēja darbiniekam ierosināt sava darba devēja maksātnespēju ir kā siers peļu slazdā.” Tiesnesis A. Mihaļčenko atceras konkrētu gadījumu, kad māte un dēls iesniedza prasību atzīt viņu darba devēju par maksātnespējīgu, bet tiesa prasību atzina par nepamatotu, un iesniedzējiem nācās šķirties no prāvas naudas summas.
Ja arī darbinieks apķersies, ka prasību tiesā ir iesniedzis pārsteidzīgi, nekas vairs nebūs maināms. Maksātnespējas likumā ir paredzēts aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs šo pieteikumu atsaukt. Tādēļ darbiniekiem jāsaprot – maksātnespējas procesa ierosināšana ir ļoti nopietns lēmums.
Saņemt varēs tikai minimālo algu
Protams, darbiniekam no uzņēmuma maksātnespējas procesa var būt arī ieguvums. Ja uzņēmumu par maksātnespējīgu tomēr atzīs un naudas, ko no tā darbinieku labā piedzīt, nav – viņi varēs saņemt atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda.
Kā skaidro valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktora vietniece Inese Aleksejuka, maksimālā summa, ko darbinieks var saņemt no darbinieku prasījumu garantiju fonda, ir summa, kas nepārsniedz četras maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā spēkā esošās valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Piemēram, ja darba devēja maksātnespējas process ir pasludināts (sprieduma datums) 2009. gadā, šī maksimālā summa būs 720 latu bruto (180 x 4).
"Ja tiesa uzņēmuma maksātnespēju neatzīs, prasības iesniedzējam nāksies maksāt ne vien tiesas izdevumus, bet arī apmaksāt administratora darbu. Summa var būt apmēram tūkstoš latu."
Šo summu veido darbiniekam izmaksājamā daļa (neto) + valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa + iedzīvotāju ienākuma nodoklis – likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" Pārejas noteikumu 7. punkts. Šis ierobežojums stājās spēkā 2009. gada 10. jūlijā.
Vienlaikus jānorāda, ka katrs prasījums aprēķināms, darbinieka ienākumus mēnesī pielīdzinot minimālajai mēneša darba algai. Piemērs. Ja darbiniekam alga saskaņā ar darba līgumu bija 300 lati un alga nav izmaksāta divus mēnešus (kopā 600 lati), tad no garantiju fonda sedzamais maksimālais apmērs par šo periodu ir 360 lati (180 x 2) - likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" Pārejas noteikumu 6. punkts.
Tātad - likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 5. pants, kurā noteikti periodi, par kādiem prasījumi tiek segti, kopš 2009. gada 10. jūlija jāskata kopsakarā ar šā likuma Pārejas noteikumu 6. un 7. punktu, kur noteikts no garantiju fonda sedzamo prasījumu apmērs (precīzāk - ierobežojums).
LBAS jurists K. Rācenājs norāda: gadījumā, ja rodas starpība starp to summu, ko darba devējs ir parādā, un to, ko darbinieks reāli saņem no garantiju fonda, darbiniekiem vajadzētu vērsties tiesā ar prasību pret uzņēmuma valdi, kas novedusi uzņēmumu līdz maksātnespējai.
