Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Oktobrī valdībā atbalstītais vienoto algu likumprojekts būtiski atšķiras no pavasarī Finanšu ministrijas prezentētā šāda paša nosaukuma dokumenta. Galvenokārt ar to, ka pavasara variantā noteiktie koeficienti algu aprēķināšanai bija divas un pat vairākas reizes lielāki. Dokuments paredz: 2010. gadā nevienam valsts sektorā un pašvaldībā strādājošajam līdzšinējā mēnešalga netiks palielināta.
Algu noteiks likums, valdība, premjers, ministri, iestāžu vadītāji
Finanšu ministrijai (FM) septembrī valdība lika precizēt likumprojektu, lai 2010. gadā nevienam valsts sektorā un pašvaldībā strādājošajam likuma pieņemšanas rezultātā līdzšinējā mēnešalga netiktu palielināta.
Ar šo likumu ieviesīs vienotus algas principus amatu grupām, vispārējām un speciālajām piemaksām, pabalstiem, kompensācijām un citiem labumiem. 2010. gadam mēnešalgu noteikšanai piemēros valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksu 2009. gada pirmajā pusē – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tā ir 471 lats (bruto alga). Augstākā alga valsts sektorā, kam pakārtos visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga. Tai noteiktais koeficients ir 4,05. Tātad premjeram nākamgad mēnesī algai “uz papīra” jābūt 1907,55 latiem (šogad alga ir 1908 lati; FM aprēķinos nākamā gada iespējamā alga ir tāda pati - noapaļojot).
Likumprojekts paredz mēnešalgas noteikšanas divas metodes. Vēlētajām un vēlēto ieceltajām vai apstiprinātajām amatpersonām piemēros koeficientu sistēmu ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai; tiešās pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs Ministru kabineta noteikumi. Atbilstoši likuma nosacījumiem amatpersonas (darbinieka) mēnešalgu noteiks institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas vadītājam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam - Ministru prezidents, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam - ģenerālprokurors.
Pašvaldību darbinieku mēnešalga nedrīkstēs pārsniegt maksimālo, kāda ir noteikta līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs, norādīts likumprojektā.
Neatkarīgo iestāžu vadītāju amatu vērtēšanai izmantota personāla atlases un vadības konsultāciju uzņēmuma “Fontes” amatu vērtēšanas metodika, lai gūtu priekšstatu par šo amatu savstarpējo hierarhiju, norāda FM. Metodika izmantota jau 2004. gadā, veidojot vienoto valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto darba samaksas sistēmu. FM ir apzinājusi arī ārvalstu pieredzi par amatu hierarhiju.
Valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu regulēs MK noteikumi, maksimālo algu nosakot atbilstoši pašreizējam valsts uzņēmumu iedalījumam īpaši lielajos, lielajos, vidējos un mazajos uzņēmumos. Ministriju centrālajā aparātā strādājošajiem tiks samazināts tā paša amata algu diapazons.
Turpmāk vairs netiek paredzēta ne ceļa izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas uz darbavietu un otrādi, ne bērnu piedzimšanas pabalsts, ne pabalsts ģimenes locekļa nāves gadījumā, samazinās mācību maksas kompensāciju un citus pabalstus un kompensācijas.
Kuri būs „zem likuma cepures”
Likumprojekta 2. pants “Likuma darbība” nosaka:
(1) Likums attiecas uz šādām valsts un pašvaldību institūcijām: tiešās pārvaldes iestādēm, Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Saeimu, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesām, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts augstskolām un to izveidotām iestādēm, zinātniskiem institūtiem un to izveidotām iestādēm, Augstākās izglītības padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, plānošanas reģioniem), publiskiem nodibinājumiem, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Likums attiecas arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību meitassabiedrību (valsts, pašvaldības vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir visu kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju turētājs citā kapitālsabiedrībā) valdes un padomes locekļiem, valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem pedagogiem, kā arī ostu valdes locekļiem un ostu pārvaldniekiem.
(2) Par valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir nodarbinātas šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās, pamatojoties uz darba līgumu, pilda valsts dienestu, ir ievēlētas, apstiprinātas vai ieceltas amatā vai citādi pilda noteiktus amata (darba, dienesta) pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā.
Likums neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, ieslodzījuma vietu saimnieciskajā apkalpē nodarbinātajiem notiesātajiem, ostu darbiniekiem, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbiniekiem, izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļus, ostu valdes locekļus un ostu pārvaldniekus, ārstniecības personas.
Atlīdzība, darba samaksa, sociālie maksājumi
Regulāri uzklausot informāciju par valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu atalgojumam, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tiklab uzņēmēju, kā arī arodbiedrību pārstāvjos nereti sašutuma emocijas ir radījusi neizpratne par FM ziņoto, ko tad īsti valsts pārvalde samazina, jo vienubrīd runa ir par algu, citā reizē – par atlīdzību, kura Darba likumā tieši nav definēta.
Jaunais likumprojekts (3. pantā) paskaidro: par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību uzskatāma darba samaksa un sociālās garantijas. Darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas un prēmijas. Savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana.
Ir paredzēts, ka ne koplīgumos, ne darba līgumos nedrīkstēs noteikt citu atlīdzību no budžeta naudas. Pašvaldības, plānošanas reģioni varēs nepiemērot likumā uzskaitītos iespējamos maksājumus, izņemot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu.
"Ministru kabinets varēs iesniegt Saeimā priekšlikumu indeksēt rādītāju, pie kura piesaistīta mēnešalga."
Vēl būtiski, ka likums paredz variācijas atkarībā no ekonomiskās situācijas attīstības, proti, Ministru kabinets varēs iesniegt Saeimā priekšlikumu indeksēt rādītāju, pie kura piesaistīta mēnešalga, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, iekšzemes kopprodukta un produktivitātes izmaiņas, inflāciju vai deflāciju.
Savukārt valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību meitassabiedrību valdes un padomes locekļiem atlīdzību pārskatīs pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā tās darbības rezultātus.
Valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu (datubāzi) noteiks Ministru kabinets.
Mēnešalga
4. pants reglamentē mēnešalgas noteikšanas vispārīgos principus (pašvaldību domes deputātiem, Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām) sadalījumā pa amatu grupām, klasificējot amatus atbilstoši MK noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju katalogam; atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai; kapitālsabiedrības iedalījumam; valdes un padomes locekļiem.
Attiecīgie darbinieki jau var sākt rēķināt savu iztikšanu nākamgad, jo ir savirknēti amati ar attiecīgiem koeficientiem.
Pašvaldību domes deputātiem, kuri ieņem algotu amatu, mēnešalgas noteikšanas kārtību un tās apmēru, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un teritoriālo vienību skaitu, noteiks MK, paredz likumprojekta 5. pants. Mēnešalga nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējā gada valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru, t.i., ņems vērā darba samaksu valstī gadā pirms budžeta projekta sagatavošanas gada, un kuram piemēros šādu koeficientu:
Pašvaldību domes deputāti, kuri neieņem algotu amatu, saņems atlīdzību par pienākumu pildīšanu domes noteiktajā kārtībā un apmērā, ievērojot likuma prasības.
Koeficienti dilstošā hierarhiskā secībā sarindoti arī Saeimas apstiprināto amatpersonu, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, mēnešalgai:
Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku), Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, tiesu un prokuratūras darbinieku, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku), Saeimas, Valsts kontroles, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Tiesībsarga biroja darbinieku mēnešalgas kārtību noteiks Ministru kabinets. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu noteiks, pamatojoties uz amata saimi un līmeni.
Likums reglamentē arī specifiskās profesijas: MK noteiks mēnešalgu un kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, karavīriem, spēka ministriju profesionālajiem sportistiem. MK ziņā būs noteikt zemākās mēnešalgas ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kas noslēgušas līgumu par šo pakalpojumu apmaksu, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, pedagogiem atbilstoši viņa darba slodzei.
Piemaksas, prēmijas, pabalsti, kompensācijas
Likumprojektā paredzētas arī vispārējās un speciālās piemaksas un prēmijas, kā arī ierobežojumi, piemēram, piemaksu par vakanta amata pienākumu pildīšanu varēs noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem. Valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības valdes loceklis varēs saņemt prēmiju, ja nav nodokļu parādu valsts un pašvaldību budžetam un ir bijusi peļņa vai peļņa nav bijusi, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu, un tie nav radušies valdes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ. Prēmiju izmaksās reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tā nedrīkstēs pārsniegt 120% no mēnešalgas. Padomes locekļiem prēmijas nav paredzētas.
Nākamajā gadā vēl nebūs spēkā 20. panta “Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts” nosacījumi, ka pēc darba (dienesta) pārtraukšanas izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu viena, pusotra, divu vai divarpus mēneša vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no tā, cik gadu amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja ir bijis nodarbināts.
Amatpersonai kompensēs mācību maksas izdevumus līdz 30% no gada mācību maksas, ja tā vienlaikus mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta) pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas. Šādā gadījumā pēc mācību beigām attiecīgajā institūcijā būs jānostrādā trīs gadi. Pretējā gadījumā nauda būs jāatmaksā.
Valsts obligāti apdrošinās dzīvību un veselību līdz 15 mēnešalgu apmēram Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī tiesu ekspertiem un Valsts meža dienesta amatpersonām un darbiniekiem, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoriem, tātad personām, kuras darbā ir pakļautas dzīvības un veselības apdraudējuma riskiem.
Krīzes korekcijas un ierobežojumi
Tagad valdībā atbalstītais likumprojekts būtiski atšķiras no pavasarī FM prezentētā šāda paša nosaukuma dokumenta. Galvenokārt ar to, ka pavasara variantā noteiktie koeficienti algu aprēķināšanai bija divas un pat vairākas reizes lielāki. Turklāt mēnešalga ar likumu bija piesieta 2008. gada strādājošo vidējai algai, kas bija 479 lati (tātad lielāka nekā pašreiz likuma Pārejas noteikumos atrunātā piemērojamā 2009. gada pirmā pusgada vidējā alga – 471 lats). Piemēram, ministra algai iepriekš bija paredzēts koeficients 7,7 (alga būtu 3688 lati). Tagad ministra algai piemēros koeficientu 3,648, un alga līdz ar to būs 1718 lati (tikpat cik šogad). Arī valsts kontroliera algai iepriekš bija paredzēts koeficients 7,7 (alga būtu 3688 lati). Tagad valsts kontroliera algai piemēros koeficientu 3,97 (alga 1870 latu). Taču tā atšķirībā no valdības locekļu algām samazināsies, salīdzinot ar šo gadu (2835 lati).
"Amatpersonai, kurai piešķirta mācību maksas kompensācija, pēc mācību perioda beigām attiecīgajā institūcijā, kas segusi mācību maksu, jānostrādā trīs gadi."
Nākamgad algas mazināsies arī citu neatkarīgo institūciju vadītājiem: Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kurš pelna 2557 latus, nākamgad saņems 1908 latus (tikpat cik premjers). Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam turpmāk alga būs tikpat liela kā premjeram, līdzšinējā 2541 lata vietā. Ģenerālprokurors saņems 1870 latu līdzšinējo 2489 latu vietā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs - 1870 latu (tagad 2282 lati). Tiesībsargs 2010. gadā saņems 1455 latus līdzšinējo 2750 latu vietā. Mainīsies pašvaldības domes priekšsēdētāju, viņu vietnieku, komiteju vadītāju un deputātu atalgojums. Pašvaldību vadītāji turpmāk varēs saņemt līdz 1714 latiem (pašlaik no 922 līdz 2448 latiem), vietnieki - līdz 1507 latiem (tagad līdz 2040 latu), komiteju vadītāji - līdz 1201 latam (pašlaik līdz 1496 latiem), deputāti - līdz 565 latiem.
Likumprojekta Pārejas noteikumos vairākas normas īpaši iezīmē 2010. gadu, tostarp tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu. Pabalstu izmaksās gadījumā, ja bērns piedzimis 306 dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās, un tā apmērs būs divas mēnešalgas par katru bērnu, bet ne vairāk kā 1000 latu par katru bērnu.
Nākamgad un arī 2011. gadā, lai ierobežotu izdevumus, var noteikt nepilnu darba laiku, ierosināt institūcijas funkciju pārskatīšanu un citus optimizācijas pasākumus; valsts vai pašvaldību institūcija neizmaksā prēmijas un atvaļinājuma pabalstu. Amatpersonai (darbiniekam) atlaišanas pabalsts ir samazināts: 0,95 mēneša vidējo izpeļņu apmērā (ja pie darba devēja strādāts mazāk nekā piecus gadus); viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā (ja strādāts vairāk nekā piecus gadus).
Pārejas noteikumi arī paredz, ka amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanas gadījumā vai amatpersonas amata likvidēšanas gadījumā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja amatpersonu (darbinieku) darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Domāts, ka dokumentu Saeimā skatīs kopā ar budžeta likumu paketi.
Kopējā algu sistēmā nav iekļauta Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. No vienotās algu sistēmas, salīdzinot ar likuma sākotnējo variantu, ir izņemts Valsts prezidents un Saeimas deputāti. Ir arī izsvītroti tiesnešu un prokuroru amati. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju jāsagatavo izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršot mēnešalgu noteikšanas principu.
Atsevišķi tiek lemts arī par vienotu pieeju pedagogu algas aprēķināšanā. FM sagatavotie grozījumi Izglītības likuma 53. pantā par pedagoga atlīdzību paredzēja, ka pedagogs saņem atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.), kuru nosaka atbilstoši Likumam par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Valdība šos grozījumus Izglītības likumā gan noraidīja. Un no algu "jumta likuma" projekta tiek svītrots arī tajā iekļautais 14. pants "Pedagoga mēnešalga".
xxx
Piemēram publicējam vienu no likumprojekta “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” paskaidrojumos FM sagatavotajām tabulām.
