Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Finanšu ministrija jau publicē mēnešalgas sadalījumā pa amatu grupām saskaņā ar MK 2010. gada 24. augusta ieteikumiem Nr.1.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ar šo dokumentu valdība iesaka vienotu atalgojuma informācijas publicēšanas veidu. Ieteikumi informācijas publiskošanai adresēti valsts un pašvaldības institūcijām, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, kuri pilda valsts pasūtījumu un saņem arī valsts budžeta naudu, ostas pārvaldēm, Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Valsts kontrolei, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai.
Ieteikumiem ir arī pielikumi ar konkrētām tabulām, kas iestādēm jāaizpilda un jāievieto mājaslapās, LV.LV paskaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.) pārejas noteikumi paredzēja, ka Ministru kabinetam līdz 2010. gada 1. septembrim jāizdod ieteikumi, kā valsts vai pašvaldības institūcijas mājaslapā internetā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.
LDDK aizrāda par papildu izdevumiem uzņēmējiem un bīstas skaudības
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šīs informācijas apkopošana un publicēšana palielinās kapitālsabiedrību izmaksas. Vai tas nozīmē, ka šo darbu – datu ievadīšanai, aktualizācijai – izpildei valsts un pašvaldību iestādēs varētu būt nepieciešama speciāla štata vieta? B. Melnace norāda, ka viss notiek esošā budžeta un esošo štata vietu ietvaros. Cik viņai zināms, lielākā daļa ministriju, tai skaitā FM, jau līdz šim informāciju mājaslapās ir ievietojušas bez jebkādiem papildu izdevumiem, tas vienkārši esot vēl viens darba uzdevums.
"Pēc labākās prakses principiem informācija jāievieto iespējami ātrāk."
LDDK ieteikumu projekta (Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts 17. jūnijā) saskaņošanas procesā minējusi vēl virkni iebildumu, kas zināmā mērā raksturo arī attiecības Latvijas darba tirgū. Konfederācija vērsa uzmanību, ka ieteikumu projekta esošā redakcija ir pārāk detalizēta attiecībā uz amatu nosaukumu uzrādīšanu, kur kapitālsabiedrībās var būt tikai viens darbinieks. Apmēram 15% no visiem amatiem ir unikāli, un informācija par noteikta amata darbinieka pamatalgu ir pieejama trešajām personām (ne tikai darba devējam un darba ņēmējam), līdz ar to šādi publiskota informācija varot nelabvēlīgi ietekmēt darba tirgu un palielināt valsts kapitālsabiedrību kā darba devēja izmaksas, pieņemot jaunu darbinieku attiecīgajā amatā, norādīja LDDK. Savukārt tas, ka informācija būs pieejama arī citiem darbiniekiem, varot izraisīt negatīvu iekšējo komunikāciju, jo līdzšinējā prakse kapitālsabiedrībā neparedz, ka darba samaksas apmērs ir publiski pieejams, bijās darba devēji. Un brīdināja arī no tā, ka informācija par pamatalgas apmēru pa amatu grupām mazinās darba devēja konkurētspēju, jo kapitālsabiedrības konkurē darba tirgū, tajā skaitā ar darba samaksu.
Darba devējiem piebalsoja arī Satiksmes ministrija, MK ieteikuma projekta vērtējumā norādot, ka publiskojamā informācija ir pārāk detalizēta un atsevišķos gadījumos tā var skart ar komercnoslēpumiem saistītus aspektus, īpaši kapitālsabiedrībās, kuras konkurē tirgū.
Piemaksas un kritēriji
Atlīdzība, protams, nav tikai bruto alga. Likums paredz un atļauj arī citus maksājumus par darbu, tostarp piemaksas. Dokumenta sākotnējais projekts pēc LDDK ierosinājuma ir pārveidots. Valdības 24. augustā apstiprināto un 1. septembrī spēkā stājušos ieteikumu 1. pielikumā divas tabulas paredzētas informācijai par piemaksām un prēmijām, kā arī ziņām par sociālajām garantijām. Piemaksu un prēmiju tabulā paredzēts atspoguļot tikai to veidu, amatu skaitu, kuriem tās noteiktas, apmēru latos vai procentos un piešķiršanas kritēriju. Savukārt sociālo garantiju tabulā nekādas naudas summas nav paredzēts atspoguļot, bet tiks parādīti tikai piešķiršanas kritēriji.
B. Melnace izklāstīja, kāda informācija par piemaksām un to noteikšanas kritērijiem būs Finanšu ministrijas mājaslapā. Finanšu ministrijā maksā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās piemaksas: ja papildus tiešajiem pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus – ne vairāk kā 20% no noteiktās mēnešalgas, izvērtējot darba sarežģītības pakāpi, apjomu un atbildības līmeni, kā arī par virsstundu darbu (saskaņā ar darba laika uzskaites datiem). Tātad saskaņā ar ieteikumu 1. pielikuma 1. tabulā prasīto tiks norādīts, kāda veida piemaksa un attiecīgi arī kritērijs, par ko piemaksa piešķirta.
Laba prakse – izdarīt ātri
MK ieteikumos nav minēti konkrēti informācijas publiskošanas un atjaunošanas termiņi. Vaicāta, kad ieteikumi varētu sākt tikt ieviesti, proti, vai ir kādi termiņi – sākotnējais, varbūt pēdējais, B. Melnace skaidro, ka likuma norma ir spēkā kopš šā gada 28. aprīļa, ieteikumi stājās spēkā 1. septembrī. Pēc labākās prakses principiem informācija jāievieto iespējami ātrāk, piebilst FM pārstāve.
Jaunā informācija – papildus un plašākam lokam
Jau līdz šim ministriju interneta vietnēs ir pieejama informācija par atalgojumu, arī pati Finanšu ministrija regulāri publicē pārskatus par amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēra sadalījumu pa amatu grupām. B. Melnace piekrīt, ka jaunā (MK ieteiktā) kārtība būs līdzīga, piemēram, Valsts kanceleja jau kopš maija savā mājaslapā ievietojusi pēc FM neformāliem priekšlikumiem veidotu informāciju par atalgojumu sadalījumā pa amatu grupām, un arī nupat pieņemtie MK ieteikumi atbilst šai informācijai, papildus ir tikai viena ailīte – amatu skaits.
"Ir divas likumu normas, kas pieprasa atalgojuma publiskošanu."
B. Melnace atgādina, ka ir divas likumu normas, kas pieprasa atalgojuma publiskošanu. Viena ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā (92. panta otrā daļa), kas prasa ievietot mājaslapā tā saucamo algu sarakstu – informāciju ar uzvārdiem, amatiem un iepriekšējā mēnesī saņemto atalgojumu. Otrs ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (3. panta devītā daļa), kas prasa publiskot informāciju par atalgojumu sadalījumā pa amatu grupām, un kura izpildei ir izdoti šie MK ieteikumi.
Tiesu vara iebilst
Ieteikumu forma nav bieži izmantots MK instruments. Un dokumenta saskaņošanas procesā gan Satversmes tiesa, gan Augstākā tiesa norādīja, ka ieteikumus nevar attiecināt uz tiesu varas pārstāvjiem. Tostarp Valsts kontrole, arī neatkarīga iestāde, atzinumu ir parakstījusi bez iebildumiem un ieteikumiem. Kāds tad ir MK ieteikumu juridiskais spēks? „Ieteikumi, protams, nav tik „stipri” kā noteikumi, tiem tiešām ir ieteikuma raksturs. Taču tiesām jebkurā gadījumā ir saistošs likums un likumā (vienotajā atalgojumu likumā) noteiktās atalgojuma publiskošanas prasības. Ja tās nevēlas izmantot tieši ieteikumu tabulas un formas, tās var likumā noteikto informāciju darīt pieejamu sabiedrībai arī citā formā,” paskaidro B. Melnace.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2009. gadā rezolūcijā noteica: „Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par valsts budžeta izdevumiem, ietaupījumiem un budžeta veidošanas laikā pieņemtajiem lēmumiem, nodrošināt, ka ministriju un padotības iestāžu mājaslapā viegli pieejamā veidā tiek publicēta informācija par budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu.”
Ieteikumi paredz, ka izmaiņas mājaslapā publicētajā informācijā aktualizē mēneša laikā.
