Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Konsulārais reģistrs vairāk paredzēts tiem, kas ārzemēs plāno uzturēties neilgu laiku (ceļojumi, komandējumi, ciemošanās), nevis domā tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi.
FOTO: Toms Kalniņš, A.F.I
Konsulārais reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kura darbojas Ārlietu ministrijas gādībā. Tā darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 839 „Noteikumi par kārtību, kādā kārtojams konsulārais reģistrs, reģistrā iekļaujamajām ziņām un to izmantošanu”.
Reģistrēties Konsulārajā reģistrā var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam ir Latvijas pase un kas plāno doties uz ārvalstīm. Ja persona būs reģistrējusies Konsulārajā reģistrā, Ārlietu ministrijas pārstāvji varēs ātrāk sazināties ar šo personu krīzes gadījumā, lai organizētu nepieciešamās palīdzības sniegšanu. Kā stāsta Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa, reģistrs izveidots 2005. gadā, un līdz pat šim gadam to ik gadu izmanto pārsimt cilvēku. No 2009. gada 1. janvāra reģistrācija ir krietni vienkāršāka nekā pirms tam. Iepriekš ceļotājiem bija jānogādā ministrijā aizpildīta anketa, tagad viņi var reģistrēties arī internetā. Līdz ar mūsdienīgo iespēju reģistrēto skaits strauji audzis – šogad reģistrējušies 2000 cilvēku.
Internets vai rakstiska anketa
Reģistrēties iespējams, izveidojot savu profilu mājaslapā. Ja persona reģistrējas internetā, jānorāda derīga e-pasta adrese, uz kuru tiks nosūtīta lietotāja parole.
Reģistrēties var arī jebkurā Latvijas vēstniecībā, ģenerālkonsulātā vai konsulātā, kā arī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, iesniedzot aizpildītu anketu. To var izdarīt personīgi vai nosūtīt anketu pa pastu, elektroniski vai pa faksu. Reģistrēties ministrija aicina īsi pirms brauciena, kad zināma informācija par ceļojumu – datumi, uzturēšanās adreses, apdrošināšanas kompānija.
"Ja persona būs reģistrējusies Konsulārajā reģistrā, Ārlietu ministrijas pārstāvji varēs ātrāk sazināties ar šo personu krīzes gadījumā. "
Reģistrējoties internetā pirmo reizi, persona izveido Konsulārajā reģistrā savu profilu un pievieno datus par savu ceļojumu. Katrā nākamajā reizē atliek vien pievienot aktuālās ziņas. Savukārt iesniedzot anketu, pirms katra ceļojuma tā jāiesniedz no jauna.
Lai krīzes situācijā ārvalstīs saņemtu nepieciešamo palīdzību, Konsulārajā reģistrā jāsniedz informācija par sevi – vārds, uzvārds, personas kods, apdrošināšanas kompānija. Tāpat jāsniedz informācija par ceļojumu – ceļojuma laiks, ārvalsts, apmešanās vietas adrese, tālrunis, e-pasts, pa kuru cilvēks būs sasniedzams ceļojuma laikā. Vēl jānorāda arī personas, kurai paziņot nelaimes gadījumā, vārds, uzvārds, kontakti. Izveidotajam ceļojumam var pievienot līdzbraucējus, piemēram, nepilngadīgas personas, norādot viņu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
"Ja kādā valstī atgadās nelaime, Ārlietu ministrija tūliņ ieskatās Konsulārajā reģistrā, lai noskaidrotu, vai un cik mūsu cilvēki atrodas bīstamajā vietā. "
Personas dati Konsulārajā reģistrā tiek uzglabāti saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu personu datu aizsardzības jomā. Trīs mēnešus pēc tam, kad persona ir atgriezusies no ceļojuma, dati par ceļojumu no datubāzes automātiski tiek dzēsti. Ja persona nelieto savu profilu divus gadus, arī personas profils no datubāzes automātiski tiek dzēsts. Reģistrējoties internetā, persona pati var labot un dzēst datus gan par sevi, gan saviem ceļojumiem.
Reģistrs ir lieti noderējis
Konsulārais reģistrs vairāk paredzēts tiem, kas ārzemēs plāno uzturēties neilgu laiku (ceļojumi, komandējumi, ciemošanās), nevis domā tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Ja kādā valstī atgadās nelaime, Ārlietu ministrija tūliņ ieskatās Konsulārajā reģistrā, lai noskaidrotu, vai un cik mūsu cilvēki atrodas bīstamajā vietā.
"Ziņas par reģistrā iekļautajiem netiek sniegtas trešajām personām."
Cilvēku meklēšana notiek vienkārši: ja reģistra meklētājā norāda vietu, tas automātiski uzrāda, kādi reģistrētie cilvēki tur atrodas un kā ar viņiem sazināties. „Kad vasarā Itālijā notika zemestrīce, tūliņ pēc reģistra datiem noskaidrojām mūsu cilvēku adreses un telefonus, sazinājāmies ar viņiem un noskaidrojām, ka viss kārtībā,” stāsta S. Sīlīte-Galiņa. Latvijas pilsoņi apzināti arī krietni eksotiskākās valstīs – Indonēzijā, kad tur bija cunami, un Gvinejas politisko nemieru laikā. Ministrijas darbiniekiem spilgtā atmiņā pagājušā gada notikumi Gruzijā, kad ar Konsulārā reģistra palīdzību apzināja cilvēkus un no karadarbības zonas ar speciālu reisu uz mājām atgādāja 50 Latvijas pilsoņus.
Ziņas par reģistrā iekļautajiem netiek sniegtas trešajām personām. Ir gadījies tā, ka tuvinieki meklē savējo un lūdz paskatīt reģistru – varbūt viņš aizbraucis uz ārzemēm. Ja tā noticis, tuviniekiem nekādas ziņas gan netiek sniegtas, bet informē pašu meklēto: par jums satraucas un jūs meklē.
