Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Informācija par darba algu
Darba devējam, izmaksājot darba algu, ir pienākums darbiniekam rakstveidā izsniegt darba samaksas aprēķinu, tā saukto algas lapiņu – skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse. Ja darbiniekam nav saprotama tajā iekļautā informācija, pēc viņa pieprasījuma darba devējam ir pienākums to izskaidrot. Šādu kārtību nosaka Darba likuma 71. pants.
Diemžēl likums neparedz, kāda informācija jāiekļauj darba samaksas aprēķinā. Tas ir darba devēja ziņā. Lielākoties algu lapiņās ietver datus par nostrādāto dienu un stundu skaitu, svētku un atvaļinājuma, t.sk. gan kārtējā, gan bezalgas, dienām, slimības dienām. Respektīvi, visu, kas parāda, kā veidojas darba līgumā darbiniekam nolīgtā darba samaksa – strādājošajam ir jāredz, cik dienas vai stundas viņš ir nostrādājis, cik nopelnījis, cik un kādi nodokļi nomaksāti.
Valsts darba inspekcijas (VDI) direktores vietniece Mārīte Noriņa uzsver, „būtiskākais nav tas, ka darba samaksas aprēķins tiek izsniegts, bet gan, kāda informācija tajā ir iekļauta. Ir uzņēmumi, kuru algas aprēķinā viss ir skaidri norādīts – nostrādātās stundas, aprēķinātā alga, nodokļi u.c. Tādējādi cilvēks pats var pārbaudīt, kā veidojas viņa nopelnītā nauda. Tajā pašā laikā ir arī tādi darba devēji, kuri darba samaksas aprēķinā norāda tikai, piemēram, nostrādātās stundas un aprēķināto algu, kaut gan, iespējams, darbinieks ir strādājis arī virsstundas”.
"Darba samaksas aprēķins jāsaņem ikvienam darbiniekam. Īpaši nozīmīgs tas ir darbiniekiem, kuriem ir summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs."
Lai gan VDI pārstāve atzīst, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos darbiniekiem svarīgāk ir saņemt darba algu, nevis algas lapiņu, viņa atgādina – darba samaksas aprēķins jāsaņem ikvienam darbiniekam. Īpaši nozīmīgi tas ir darbiniekiem, kuriem ir summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs. Tas nozīmē, ka minētajā aprēķinā visam ir jābūt precīzi uzskaitītam un norādītam, lai darbiniekam veidotos izpratne par nopelnīto. Savukārt tiem, kuriem ir noteikta konkrēta mēneša alga, pēc aprēķina ir vieglāk sekot līdzi visām izmaiņām.
Kā izsniegt
Darba likums neparedz, kurā brīdī tieši darbiniekam jāsaņem viņa darba samaksas aprēķins. Darba devējs to var darīt pirms vai pēc algas izmaksas. Parasti darba samaksas aprēķinu cilvēks saņem nedaudz ātrāk vai vienā dienā ar algu. Galvenais ir to izsniegt, uzsver I. Vjakse. To var veikt rakstveidā, nosūtīt katram darbiniekam individuāli pa e-pastu vai, piemēram, nodrošināt piekļuvi kādai speciāli izveidotai datubāzei.
Ja darba samaksas aprēķinu nesaņem
Darbiniekiem ir tiesības informēt VDI, ja darba devējs darba samaksas aprēķinu neizsniedz. M. Noriņa skaidro, ka visbiežākās sūdzības ir situācijās, kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, jo saskaņā ar likumu darbiniekam pēdējā darba dienā ir jāsaņem visa viņam aprēķinātā nauda.
Šādās reizēs darbinieki parasti sūdzas par neizmaksāto darba algu, kurā nereti ietilpst arī nostrādātās, bet neapmaksātās virsstundas. Turklāt bieži vien darbiniekiem nav skaidrs, kā veidojas viņa darba samaksa, jo ne visi nodarbinātie paši uzskaita savas nostrādātās darba stundas.
Piemēram, darbinieka darba alga ir 200 lati. Viņš attiecīgi ir strādājis pusmēnesi, turklāt viņam pienākas arī kompensācija par neizmantotā atvaļinājuma 2-3 dienām. Darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, saņemot galīgo aprēķinu bez algas lapiņas, darbinieks var nesaprast, vai viņam ir izmaksāta visa nopelnītā summa vai ne. Pēc M. Noriņas domām, šāda situācija neveidotos, ja darbinieks saņemtu algas lapiņu, kurā būtu ietverta visa ar darba samaksas aprēķinu saistītā informācija.
"Darba devēji, neizsniedzot darba samaksas aprēķinu, vēlas noslēpt darbinieku nostrādātās virsstundas."
Veicot pārbaudes, VDI ir konstatējusi, ka vairumā gadījumu šie aprēķini tiek gatavoti. Lielajos uzņēmumos pārsvarā šādas problēmas nepastāv, bet mazajos algas lapiņu nav, kas tiek pamatots ar lielu laika patēriņu to sagatavošanai. Ir uzņēmumi, kuros izveidota speciāla informatīvā sistēma un grāmatvedība elektroniski izsūta katram darbiniekam darba samaksas aprēķinu, kuru pats darbinieks nepieciešamības gadījumā var izdrukāt. Ir darbavietas, kurās algas lapiņas izsniedz darbiniekam uz rokas.
Kopumā no VDI saņemtajām sūdzībām aptuveni 70% ir par darba samaksu, no tām apmēram 20% ir par nesaņemtajiem darba samaksas aprēķiniem. Visbiežāk konstatēts, ka darba devēji tādējādi vēlas noslēpt darbinieku nostrādātās virsstundas. „Lai izvairītos no darba strīdiem un nepatīkamām savstarpējām sarunām, gudrs darba devējs izsniegtu algas lapiņu ikvienam darbiniekam, turklāt par tās saņemšanu prasītu darbinieka parakstu. Diemžēl manā praksē tāds gadījums nav piedzīvots,” atzīst M. Noriņa.
Plāno izmaiņas saturā
Ņemot vērā praksē nereti sastopamās darba devēju interpretācijas par darba samaksas aprēķinā iekļaujamo informāciju, Labklājības ministrijā sagatavoti grozījumi Darba likumā. Tie paredz, ka darba samaksas aprēķinā darba devējam būs jāiekļauj informācija par darba samaksu, veiktajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, nostrādātajām stundām, t.sk. virsstundām dienā un nakts laikā, skaidro I. Vjakse. Grozījumus likumā tuvākajā laikā paredzēts izskatīt Saeimā 2. lasījumā.
UZZIŅAI
Algas lapiņā būtu jāietver informācija par
