Paši nezina, ko parakstījuši
Latvijas un Eiropas likumdošana labi aizsargā patērētāju, cilvēkiem jāzina, ka, piemēram, netaisnīgs līguma noteikums nav spēkā, pat ja līgums jau parakstīts, uzsver kampaņas “Runā droši!” pārstāve Latvijā Sanita Gertmane.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji nepārzina savus patērētāja līgumus – piektā daļa no viņiem nespēj nosaukt pat aptuvenu pašu noslēgto līgumu skaitu. Šis fakts rosinājis kampaņas “Runā droši!” ietvaros izsludināt “Līgumu profilakses mēnesi”, kura laikā iedzīvotāji tiek aicināti īpašu uzmanību pievērst tam, kādus līgumus viņi ir noslēguši, un pārliecināties, vai viņiem ir skaidri to nosacījumi, bet neskaidrību gadījumā izmantot Eiropas Savienības (ES) apmaksātas jurista konsultācijas.
Pētījums atklājis, ka vienam Latvijas iedzīvotājam vienlaikus ir 6–7 spēkā esoši patērētāja līgumi, no kuriem visizplatītākie ir elektronisko sakaru pakalpojumu un apsaimniekošanas līgumi, kā arī līgumi par finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņi pilnīgi vai vismaz daļēji lasa savus līgumus. Tikai aptuveni viena desmitā daļa aptaujāto, kuriem ir spēkā esoši patērētāja līgumi, atzina, ka līgumus parasti nelasa vai lasa tikai tad, ja rodas problēmas. Savukārt apmēram četras piektdaļas pētījuma dalībnieku norādīja, ka ir saskārušies ar grūtībām saprast līgumu nosacījumus. Vairāk nekā puse – 66% – aptaujāto neslēpa, ka ir saskārušies ar negodīgiem nosacījumiem savos vai pazīstamu cilvēku līgumos.
Lasa, kad rodas problēmas
Netaisnīgi līguma noteikumi pēdējos gados ir viena no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aktualitātēm, kam tas cenšas veltīt visvairāk uzmanības, atzīst PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Prakse rāda, ka cilvēki līgumus nelasa un sāk to darīt tikai tad, kad rodas problēmas vai nu ar līguma nosacījumu izpildi, vai samaksu par pakalpojumu, bet tas bieži vien ir par vēlu. Tādēļ ir ļoti svarīgi lasīt līgumu, lai zinātu savus pienākumus un tos nejauši nepārkāptu.
"Netaisnīgs līguma noteikums nav spēkā, pat ja līgums jau parakstīts."
Šogad saņemts divreiz vairāk sūdzību nekā iepriekšējos gados, bet liela daļa no tām saistīta ar faktu, ka šobrīd patērētāji nav spējīgi samaksāt par dažādiem pakalpojumiem. Vairāki uzņēmēji pēdējā laikā izrāda ieinteresētību sadarbībā ar PTAC, jo sapratuši, ka klients ir tas, kas uztur viņu biznesu. Centrs daudzkārt panācis, ka uzņēmēji paši brīvprātīgi maina līgumu nosacījumus.
Visvairāk problēmu Latvijas iedzīvotājiem sagādā īres līgumi, banku un līzinga pakalpojumu līgumi, kā arī zemes nomas līgumi, novērojusi juriste Dace Grinberga, kas sniedz konsultācijas iedzīvotājiem ES finansētas programmas ietvaros.
Līguma nosacījumus drīkst mainīt
Līdz šim cilvēkiem radās problēmas tāpēc, ka viņi vieglprātīgi izturējās pret juridiskajiem dokumentiem – neizlasot tos un turoties pie pārliecības, ka standarta līgumos neko mainīt nedrīkst. Tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti gan ar sadzīves pakalpojumu sniedzējiem, gan komerciestādēm. Ja līgumā ietverti nosacījumi, kas neatbilst konkrētā pakalpojuma saņēmēja interesēm, tos drīkst mainīt.
Kad sākās denacionalizācijas vilnis, cilvēki, kas dzīvoja mājās, kuras tika atdotas to likumīgajiem īpašniekiem, bieži vien tika maldināti un viņus piespieda parakstīt neizdevīgus līgumus. Sekas šobrīd ir dārga tiesāšanās. Tādēļ D. Grinberga iesaka, slēdzot darījumu, vispirms noskaidrot, par ko ir runa, kas ir līguma priekšmets. Uzmanība jāpievērš vēl vairākiem svarīgiem aspektiem – tam, cik maksā prece vai pakalpojums; kad ir jāmaksā un kādā laika posmā līgums tiek izpildīts; kādas sankcijas tiek piemērotas, ja netiek samaksāts laikus vai netiek izpildīts kāds no līguma punktiem; ko darīt, ja prece vai pakalpojums nav kvalitatīvs vai netiek saņemts vispār. „Gadās, īrniekam iestāsta, ka pietiek ar to, ka īres līgumu noslēdz uz gadu, bet pēc tam tas automātiski tiks pagarināts. Dzīvē diemžēl ir tā, ka šos līgumus nepagarina, seko tiesāšanās un patērētājs ne vienmēr var realizēt savas tiesības.”
"Prakse rāda, ka cilvēki līgumus nelasa un sāk to darīt tikai tad, kad rodas problēmas vai nu ar līguma nosacījumu izpildi, vai samaksu par pakalpojumu."
Ļoti bieži cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, nesaprot līguma jēgu un paļaujas uz pretējās puses aktīvu rīcību, uz to, ka līgumā tiks ierakstīts tieši tas, ko viņi vēlējušies. Tādēļ D. Grinberga iesaka pirms līguma parakstīšanas iedot to izlasīt cilvēkam, kurš nav emocionāli ieinteresēts līguma rezultātā un spētu to objektīvi novērtēt.
Negodīgi nosacījumi
Eiropas Savienībā ir izstrādāta negodīgu līguma noteikumu direktīva, kuras pielikumā minēti visi potenciāli negodīgie noteikumi, stāsta Lielbritānijas „Office of Fair Trading” eksperts Džeisons Frīmens. Tādi, piemēram, ir noteikumi, kas atļauj tirgotājam piegādāt citu preci vai pakalpojumu, nevis to, ko pircējs ir pasūtījis, un mainīt līguma nosacījumus pēc saviem ieskatiem; ierobežo tirgotāja atbildību gadījumā, ja patērētājam radušies kādi zaudējumi; liedz patērētājam sūdzēties par saņemto preci vai pakalpojumu; liek patērētājam griezties nevis tiesā, bet šķīrējtiesā. Mēdz būt arī noteikumi, kas paredz, ka patērētājam jāmaksā liels līgumsods, ja līgums tiek lauzts.
Attiecīgo ES likumdošanas normu mērķis ir izskaust netaisnīgus līgumus. „Likums pieprasa, lai tirgotāji neiedzīvotos uz patērētāju pieredzes trūkuma vai nezināšanas rēķina vai tāpēc, ka patērētājs nav bijis spējīgs cīnīties pret netaisnīgu līguma noteikumu,” uzsver Dž. Frīmens. Ļoti svarīgi, lai līgums patērētājam būtu viegli saprotams. Tajā nevajadzētu būt frāzēm, kurām patērētājs nespēj izsekot līdzi. Jo sarežģītāks ir līgums, jo vairāk tirgotāja pienākums ir parūpēties par to, lai tas kļūtu saprotamāks. Līgumā nedrīkst būt normas, kas patērētāju nostāda nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tirgotāju. Turklāt tirgotājam nevajadzētu būtiskus noteikumus slēpt, iespiežot tos sīkā drukā. Ja noteikums patērētājam nav bijis saprotams, tas uzskatāms par negodīgu.
Ko darīt, ja parakstīts negodīgs līgums
Pat tad, ja patērētājs līgumu ir parakstījis, negodīgi tā nosacījumi viņam nav saistoši. Patērētājam ir tiesības griezties tiesā un apstrīdēt tos. Eiropas Kopienu tiesa nosaka, ka arī valsts tiesnešiem jāaizstāv patērētāju tiesības.
Ja līgumsods pārsniedz paša pakalpojuma vērtību, Latvijā tas parasti tiek uzskatīts par negodīgu, stāsta D. Grinberga. Kavējuma procentu maksājums nedrīkst būt lielāks par pamatsummu. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka pakalpojuma sniedzējs iedzīvojas uz līgumsodu rēķina. Svarīgi, lai soda maksas tiktu iekļautas jau pašā līgumā – pat ja tirgotājs var vienkārši pamatot, kā līgumsods veidojas, uzsver Dž. Frīmens. Turklāt tas nedrīkst būt norādīts sīkā drukā.
"Ja noteikums nav bijis patērētājam saprotams, tas uzskatāms par negodīgu."
Kā stāsta B. Vītoliņa, PTAC saņem sūdzības par pilnīgi visām bankām, īpaši kreditēšanas jomā. Vairākās lietās PTAC piemērojis administratīvos sodus par tā lēmumu nepildīšanu.
Ja cilvēks ar banku parakstījis līgumu, kas viņu neapmierina, D. Grinberga iesaka griezties kredītiestādē un lūgt mainīt līguma nosacījumus. Galvenais ir rūpīgi izvērtēt piedāvājumu un nepiekrist sliktākiem nosacījumiem, nekā tie jau ir: “Patērētājam ir tiesības prasīt, lai banka nosaka viņam labvēlīgākus nosacījumus. Var vienoties par grafiku, kā kredītu atmaksāt. Var arī lūgt banku, lai pārformē esošo kredītu citā kredītā, kuram būtu elastīgāki termiņi. Ja tas ir bijis patēriņa kredīts, to var refinansēt citā kredīta veidā, kas būtu patērētājam pieņemamāks. Bankās ir speciālisti, kam jāsniedz konsultācijas un klientam viss jāizskaidro. Nevajag piekrist neizdevīgiem nosacījumiem, neko nevajag parakstīt steigā, bet lūgt, lai banka rakstveidā izskaidro līguma nosacījumus un rakstveidā sniedz priekšlikumus. Pēc tam ar šiem nosacījumiem var doties uz PTAC vai „Eirojus”, kas arī sniedz bezmaksas konsultācijas, un lūgt tos izvērtēt.”
