Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirmām kārtām grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā nosaka stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai un nēsāšanai.
FOTO: Agnese Gulbe/ LETA
Šis gadījums līdztekus citām dzīves norisēm rosināja gan likumsargus, gan likumdevēju vēl reizi izvērtēt, vai spēkā esošais tiesiskais regulējums nav pilnveidojams un padarāms stingrāks, lai pašaizsardzības ieročus nevarētu iegādāties, glabāt un nēsāt garīgi nelīdzsvarotas personas, lai, piemēram, gāzes revolverus nevarētu ļoti vienkārši un, nesaņemot par to pienācīgu sodu, pārveidot par dzīvībai bīstamiem ieročiem.
Tā tapa grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, ko Saeima 13.jūnijā atbalstīja galīgajā lasījumā un kas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Pirmām kārtām ir noteiktas stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai un ieroču nēsāšanai.
Latvijā kopumā ir reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši šaujamieroču un vairāk nekā pieci tūkstoši gāzes pistoļu un revolveru.
Jaunumi saistībā ar veselības pārbaudēm
Izstrādājot jaunu normatīvo aktu vai tā grozījumus, allaž pastāv izvēle – vai ieviest detalizētāku regulējumu un bargākas prasības, vai sabiedrībai uzticēties vairāk, atvieglinot birokrātiskās prasības un cilvēku dzīvi padarot vienkāršāku. Zināmā mērā tā noticis arī ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu, kas faktiski ir jauns, jo stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī. Šajā likumā bija mīkstinātas dažas normas saistībā ar veselības pārbaudi, lai saņemtu atļauju ieroču glabāšanai un nēsāšanai, kā arī saistībā ar šo atļauju derīguma termiņu. Tagad prasības atkal pastiprinātas, tiesa, ievērojot zināmu kompromisu starp iepriekš minētajiem diviem apsvērumiem.
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums ir papildināts ar jaunu 18.1pantu "Veselības pārbaudes personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem", kas nosaka, kādos gadījumos personas nosūta uz pirmreizējo, kārtējo un pirmstermiņa veselības pārbaudi. Piemēram, kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroču atļaujas, veiks ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa. Veselības pārbaudi, tāpat kā līdz šim, veiks ārstniecības iestādē izveidota speciāla komisija vai ģimenes ārsts ar psihiatru un narkologu, ko likumā dēvē par ārstniecības personu.
"Likumā tika mainītas normas, kas noteic, kādām personām ir aizliegts izsniegt ieroču atļaujas attiecībā uz medicīniskajām pretindikācijām, un ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes," skaidro Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Andris Sudārs. "Regulējums par pārbaužu periodiskumu ir saglabāts iepriekšējais. Likumā ieļauts jauns uzstādījums, ka ārstniecības personai (acīmredzot psihiatram), ja tā konstatēs, ka pilnvērtīgam novērtējumam nepieciešams papildu izmeklējums, būs tiesības nosūtīt cilvēku arī uz psiholoģisko īpašību pārbaudi, un formulējums izvērsts nedaudz plašāks: ieroča atļauja būs liegta ne vien tad, ja cilvēkam ir konstatēti psihiskie, bet arī uzvedības traucējumi."
"Ārstniecības persona vai Valsts policija varēs personu nosūtīt uz pirmstermiņa veselības pārbaudi."
Tādējādi ārstiem būs plašākas iespējas šaubu gadījumā sniegt negatīvu atzinumu. "Paredzēts arī, ka persona varēs šo atzinumu apstrīdēt," piebilst A.Sudārs. Likumā ir teikts: "Persona lēmumu par medicīnisko pretindikāciju esamību var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijai. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."
Un vēl – 18.1panta 4.daļā ir iekļauta norma, ka ārstam vai Valsts policijai, ja radušās aizdomas, ka konkrētai personai ir medicīniska rakstura pazīmes, kas varētu būt nesavienojamas ar ieroču glabāšanu, nēsāšanu vai darbu ar ieročiem un tamlīdzīgi (piemēram, agresīva uzvedība sabiedrībā, transportlīdzekļa vadīšana reibumā), ir tiesības cilvēku, kas jau saņēmis attiecīgo atļauju, nosūtīt uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. Bet, kā jau minēts, visas šīs darbības un medicīniskās pretindikācijas reglamentēs Ministru kabineta noteikumi, kurus izstrādā Veselības ministrija.
A.Sudārs uzsver: "Ir nepieciešams, lai, piemēram, psihiatrs vai narkologs ne tikai pats izvērtē personas veselības stāvokli, bet arī pārbauda arhīva ziņas pēc pieejamiem reģistriem."
Jaunums ir tas, ka ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievadīs Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā. Tas nozīmē, ka medicīniskā izziņa cilvēkam uz policiju vairs nebūs jānes, jo šie dati būs pieejami reģistrā.
Ieroču atļauju izsniegšana un derīguma termiņš
Likuma grozījumi paredz, ka ieroču nēsāšanas atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu – 10 gadiem. Pašlaik Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums noteic, ka visu veidu (ieroču kolekcijas, glabāšanas, kā arī nēsāšanas) atļaujas izsniedz uz nenoteiktu laiku, tātad tās ir beztermiņa.
A.Sudārs stāsta, ka senāk, pirms Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma spēkā stāšanās, ieroču atļauju derīguma termiņš bija noteikts no viena līdz pieciem gadiem. Ar likuma grozījumiem noteikts tāds kā kompromisa variants. "Ideja, kāpēc tas tiek darīts, ir tāda: lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju, cilvēkam ir jāpamato, kāpēc viņam ierocis ir nepieciešams, tātad – ir jābūt motivētam iesniegumam. Iespējams, ar laiku šī motivācija var zust vai nebūt pietiekama. Tādēļ pēc 10 gadiem cilvēkam būs jāpagarina atļaujas termiņš un no jauna jāapliecina, ka ieroča klātbūtne tik tiešām ir nepieciešama, ka tam ir loģisks un saprotams izskaidrojums.
Turklāt ieroču nēsātājiem, kuriem ir pašaizsardzībai reģistrēti ieroči, atkal (tāpat kā agrāk) būs jāizdara kontrolšāvieni reizi piecos gados (likuma 44.pants). Respektīvi, jāierodas policijā, Kriminālistikas pārvaldē, jāiesniedz savs ierocis un trīs patronas, un no šā ieroča tiek izdarīti kontrolšāvieni šai ložu un čaulu kontrolkolekcijai, pēc kuras var identificēt ieroci kartotēkai. Tagad ir tā, ka ieroči tiek atšauti vienreiz, bet turpmāk ieroču nēsātājiem ir uzlikta stingrāka prasība; tas, protams, būs zināms apgrūtinājums, taču valstī ir nepieciešami efektīvāki drošības mehānismi."
"Ārstiem būs plašākas iespējas šaubu gadījumā sniegt negatīvu atzinumu."
Likuma grozījumi ievieš izmaiņas arī ieroču atļaujas izsniegšanas aizliegumā, piemēram, atļauju nedrīkstēs izsniegt ne tikai personām, kuras tiek turētas aizdomās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, bet arī par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu (17.panta 6.punkts). Tas saistīts ar Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1.aprīlī un saskaņā ar kuriem daudzi smagi noziegumi tika klasificēti kā mazāk smagi. A.Sudārs informē, ka tiek domāts par ieroču atļaujas apturēšanu, kamēr tā īpašniekam ir aizdomās turamā vai apsūdzētā statuss, un tālāk atļaujas atstāšanu vai anulēšanu vērtēt atkarībā no lietas virzības.
Vēl jāuzsver tas, ka stingrākas prasības būs arī eksāmenos ieroču atļaujas iegūšanai. Grozījumi arī paredz, ka ziņas par personām, kuras nokārtojušas ieroču eksāmenu, ir jāreģistrē licenču un sertifikātu reģistrā.
Likuma grozījumu ieviestie aizliegumi
Cilvēku drošībai draudus var radīt tas, ka nereti gāzes pistoles vai gāzes revolveri tiek pārveidoti šaušanai ar traumatisko šaujamieroču munīciju un tiek izmantoti laupīšanās vai citu noziegumu izdarīšanā. Atsevišķās valstīs, piemēram, Turcijā, ražotas gāzes pistoles un revolveri ir šādi viegli pārveidojami, jo tiem konstruktīvi paredzēta iespēja izskrūvēt no stobra ierobežotāju, kas neļauj izšaut citu šāviņu, kā vien gāzi. Lai izvairītos no tiesību normu dažādas interpretācijas par šādu rīcību, ar likuma grozījumiem (8.pants) ieroču pārveide ir aizliegta.
"Daudziem ieročiem var konstruktīvi izskrūvēt stobra ierobežotāju un izšaut ar patronu, kurai ir gumijas lode, tā saucamo traumatisko patronu. Ne šādas patronas, ne ieroči mūsu valstī nav atļauti, un par to Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta administratīvā atbildība. Šādu ieroci mēs uzreiz varam konfiscēt un uzlikt naudas sodu cilvēkam, ja tas tiek darīts. Taču līdz šim nācās uzklausīt dažādas atrunas: ierocis tāds jau rūpnieciski izgatavots, es neko patvaļīgi neesmu izdarījis... Patiešām, nevarēja pateikt, ka cilvēks kaut ko ir izgatavojis, jo vienkārši bija izskrūvējis vienu detaļu. Tagad ir skaidri noteikts aizliegums, lai varētu vieglāk piemērot šo administratīvo atbildību," komentē A.Sudārs.
"Ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai ievadīs Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā."
"Protams, ja gāzes pistoli pārveido šaušanai ar šaujamieroču munīciju, nevis vienkārši izņem ierobežotāju, par to jau ir paredzēta kriminālatbildība - tas tiek kvalificēts kā nelikumīga šaujamieroča izgatavošana."
Tādējādi likumā ir papildināti vispārīgie aizliegumi, nosakot, ka Latvijā ir aizliegta pašizgatavotu gāzes pistoļu un to munīcijas aprite, kā arī gāzes pistoļu pielāgošana vai citāda pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču patronām un cita veida munīciju, kas nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm.
Lai novērstu situācijas, kad šaujamieroču īpašnieki pašrocīgi padara ieroci nederīgu šaušanai, likuma grozījumi noteic, ka ierocis dezaktivizācijai jānodod licencētam komersantam, kas nodarbojas ar ieroču remontu vai izgatavošanu.
Likuma grozījumi arī noteic, ka fiziskajām un juridiskajām personām aizliegts glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus bez Valsts policijas izziņas, ka ierocis dezaktivizēts.
Normatīvajā aktā iekļautas arī izmaiņas attiecībā uz ieroču kolekcijām. Savukārt grozījumi likuma 27.pantā vērsti uz to, lai precizētu rīcību ne tikai ar šaujamieročiem, bet arī cita veida ieročiem un speciālajiem līdzekļiem mantojuma un dāvinājuma gadījumā.
Tāpat likumprojekts precizē vairākas likuma normas attiecībā uz ārvalstu medniekiem un sportistiem, nosakot, ka ieroča glabāšanas atļauja ir izsniedzama uz noteiktu termiņu.
