Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā liecina skaitļi, mūsu valstī no pāridarījumiem joprojām cieš ļoti daudz nepilngadīgo.
FOTO: SXC
Minētās konvencijas 34.pants paredz, ka dalībvalstis apņemas aizsargāt bērnu pret seksuālo ekspluatāciju un seksuālo pavešanu netiklībā. Lai to īstenotu, ir ieviestas atbilstošas izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15.panta otrā daļa nosaka – bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskās un garīgās ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt. Savukārt šā likuma 20.pantā paredzēts, ka bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.
Rīcības plāns vienotai darbībai
Taču bērnu pasargāt un aizstāvēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus minētajā jomā nav vienkārši. Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), ne visi noziedzīgie nodarījumi tiek atklāti un vainīgās personas sodītas. Tās nereti nodara atkārtotus noziegumus tieši tāpēc, ka upuris vai nu neapzinās, ka pret viņu šāds noziegums tiek pastrādāts, vai arī ir iebaidīts un jūtas atkarīgs no pāridarītāja. Šeit ārkārtīgi svarīga ir apkārtējo cilvēku – skolotāju, pašvaldības sociālo darbinieku un daudzu citu – prasme un zināšanas pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā un nekavējoties reaģēt, jo novēlota palīdzības sniegšana ievērojami samazina iespējas efektīvi palīdzēt šādu noziedzīgu nodarījumu upuriem.
Īpaša vērība pievēršama arī noziedzniekiem, kas nereti ir personas, kuru pašu iekļaušanās sabiedrībā ir bijusi neveiksmīga vai kaut kādu iemeslu dēļ vispār nav iespējama. Viņi valsts uzmanības lokā parasti nonāk tikai pēc tam, kad noziegums jau izdarīts, un tad ir jautājums par to, kas notiek tālāk – ko brīvības atņemšanas iestādē dara, lai maksimāli ietekmētu notiesāto uzvedību un domāšanu, lai viņi līdzīgus noziegumus vairs neatkārtotu.
"Ne visi noziedzīgie nodarījumi tiek atklāti, un vainīgās personas sodītas."
Uzdevumi ir ļoti plaši, un to risināšanā iesaistīta TM un tās pakļautības iestādes – Valsts probācijas dienests (VPD), Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP), Iekšlietu ministrija (IeM) un Valsts policija (VP), arī Ģenerālprokuratūra un tiesas, protams, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Labklājības ministrija (LM) un Veselības ministrija (VM), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), vairākas nevalstiskās organizācijas.
Taču jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs - katra institūcija it kā dara savu darāmo, bet vienota, efektīva politika, lai aizsargātu bērnus, neveidojas un situācija kļūst arvien nelabvēlīgāka. Turklāt Latvijai bija jāpilda arī saistošajos starptautiskajos aktos noteiktās prasības šajā jomā, un tādēļ TM 2007.gadā uzņēmās iniciatīvu ar visām iepriekš minētajām institūcijām, piesaistot arī zinātniekus un Saeimas atbildīgo komisiju deputātus, uzsākt diskusijas par saskaņotu un mērķtiecīgu darbību turpmākajos gados.
Rīcības plāna virzieni
Tā tapa Rīcības plāns nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Plāna īstenošanu gan ietekmēja ekonomiskā situācija valstī: 2009.gadā tas tika pārstrādāts, nosakot turpmāko tā īstenošanas termiņu no 2010.gada līdz 2013.gadam.
Rīcības plānā ir ietverti četri galvenie virzieni, kas jāattīsta kompleksi:
Rīcības plāna termiņš šogad arī beidzas, un tādēļ komisijas sēdē atbildīgās iestādes sniedza pārskatu par pēdējos trijos gados padarīto. Koordinējošās institūcijas - TM Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna sacīja: "Plāna izpildes gaita gan ministrijā, gan pārējās iestādēs kopumā norisinās veiksmīgi. Nākamā gada pirmajā pusē ministrija ir paredzējusi analizēt Rīcības plāna ieviešanas rezultātus. Lielākā daļa pasākumu līdz šā gada beigām tiks izpildīti, bet jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķi no tiem visā pilnībā pabeigti nebūs. Tāpat ministrija ir sākusi izvērtēt iestāžu kompetencē esošos pasākumus, kurus varētu turpināt vai arī uzsākt gluži jaunus. Nākamā gada vidū varētu izdarīt secinājumus – vai nepieciešams izstrādāt nākamo rīcības plānu, vai katra šajā jomā iesaistītā institūcija aprobežojas ar savas kompetences ietvaros apstiprinātiem plāniem."
Pirmām kārtām – darbinieku izglītošana
IZM uzsver, ka bērnu tiesību jautājumi, tai skaitā par nepilngadīgo aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir ieļauti vispārējās izglītības mācību saturā jau sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm, un Valsts izglītības satura centrs izstrādājis arī informatīvos atbalsta materiālus. Piemēram, metodiskajā līdzeklī "Klases stundu programmas paraugs 1.-12.klasei" ir ietverti jautājumi par bērnu drošību un vēlamo rīcību dažādās situācijās, kā arī par vardarbības (seksuālās vardarbības, nelegālās cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas) riskiem.
LM ziņojums izvērsts 13 lappusēs, padarīts tiešām ir daudz, un ilustrācijai var uzsvērt vienīgi to, ka Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros trīs gados apmācīti gandrīz divarpus tūkstoši izglītības iestāžu, policijas, bāriņtiesu, sociālo dienestu un citu iestāžu speciālistu.
Lielu ieguldījumu izglītības un informēšanas darbā ir devusi VBTAI – rīkojot seminārus ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem, bāriņtiesu vadītājiem un darbiniekiem, veicot pārbaudes cietumos, uzticības tālruņa akcijas un simtiem citu pasākumu.
Savukārt IeM ziņo, ka pēdējos trijos gados Valsts policijas koledžā speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvušas 362 VP amatpersonas, savukārt aptuveni 60 policijas darbinieku centrā "Dardedze" pabeidza kursus "Nepilngadīgo kā cietušo un liecinieku nopratināšana".
Darbā ar dzimumnoziedzniekiem papildu zināšanas pastāvīgi apgūst VPD un IeVP speciālisti.
Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Irina Pūrīte atzina, ka rīcības plāns tiek īstenots sekmīgi. "Šā plāna ietvaros esam apmācījuši vairāk nekā 60 darbinieku (mācības turpināsies šā gada nogalē) jaunu, specializētu recidīva riska un kriminogēno vajadzību instrumentu izmantošanā – tos pielietojam visiem notiesātajiem, kuri izdarījuši dzimumnoziegumus vai noziegumus pret tikumību. Šo metožu ticamība notiesāto novērtēšanā sasniedz 80% un dod reālu ieguldījumu, organizējot turpmāko darbu," viņa minēja tikai vienu no vairākiem jaunumiem darbā ar dzimumnoziedzniekiem.
"Rehabilitācijas pakalpojumus ik gadu saņem vairāk nekā 2000 no vardarbības cietušu bērnu."
LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens uzsvēra, ka svarīgi ir šogad pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, precīzāk definējot, tieši kuriem speciālistiem ir nepieciešamas speciālās zināšanas, lai viņi varētu strādāt ar bērniem, un termiņš šo zināšanu apguvei ir 2015.gads. Patlaban ministrija izstrādā jaunus MK noteikumus "Noteikumi par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves kārtību, šo zināšanu saturu un apjomu", kas paredz, ka prokuroriem, tiesnešiem, zvērinātiem advokātiem un Valsts policijas amatpersonām, kuras strādā ar bērniem, izglītības programmā ne mazāk kā puse no kopējā mācību apjoma ir tēmas par saskarsmi ar nepilngadīgo, tostarp ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Vienlaikus ministrija izstrādā arī jaunus programmu paraugus apmācībām par nepilngadīgo tiesībām, kuros pastiprināta vērība pievērsta tam, kā atpazīt dažādu veidu vardarbību pret bērnu.
Cietušo bērnu joprojām daudz
Tomēr, kā liecina skaitļi, mūsu valstī no pāridarījumiem joprojām cieš ļoti daudz nepilngadīgo. L.Neikens stāstīja, ka rehabilitācijas pakalpojumus ik gadu saņem vairāk nekā 2000 no vardarbības cietušu bērnu. "Aptuveni 80% bērnu ir cietuši no vardarbības tieši ģimenes vidē, un no tiem 40% savukārt ir kombinētā vardarbība, kur var būt gan fiziskā, gan emocionālā, gan seksuālā vardarbība. Tātad iesāktais darbs katrā ziņā ir jāturpina, un līdzīgu plānu veidošana var būt svarīgs uzdevums."
To, ka par spīti ieguldītajiem pūliņiem cietušo bērnu skaits nav samazinājies, viņš skaidro tādējādi, ka situācija kopumā visticamāk sliktāka nekļūst, bet, paaugstinoties speciālistu izglītības līmenim, tiek atklāts arvien vairāk pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu un arī cietušo, kam sniedzama palīdzība.
Taču, protams, Rīcības plāna īstenošana nav burvju nūjiņa, kas dažos gados kliedētu visas problēmas, kas uzkrājušās šajā jomā. Kā liecina biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vērojumi, ne visi skolēni ir informēti par cilvēktirdzniecības, tostarp seksuālās ekspluatācijas veidiem, tātad tas, kas rakstīts plānā, ne vienmēr tiek īstenots dzīvē. Savukārt I.Pūrīte Saeimas komisijas sēdē cita starpā minēja, ka, taisot spriedumus, tiesneši ne vienmēr pietiekami ņem vērā VPD ieteikumus. "Bija kliedzošs gadījums, kad VPD, izvērtējot nosacīti pirms termiņa atbrīvojamās personas iepriekš pastrādāto noziedzīgo nodarījumu un tiesības atbrīvoties ātrāk, ieteica konkrētus pienākumus, kas tai būtu jāizpilda. Tiesa to neņēma vērā, personu atbrīvoja, un pēc nedēļas šis cilvēks izdarīja tieši tādu pašu noziedzīgu nodarījumu kā iepriekš. Tas ir jautājums par tiesnešu izpratni, un to nevar noregulēt ne ar vienu normatīvo aktu."
Rīcības plāna pasākumu dzinējspēks ir bijušas vērienīgās tiesību normu izmaiņas jau līdz šim – gan Krimināllikumā (KL) un ar to saistītajos likumos, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju, un šobrīd tiek izstrādāts arī attiecīgs likumprojekts.
"Rīcības plāna īstenošana nav burvju nūjiņa, kas dažos gados kliedētu visas problēmas."
Lai stingrāk vērstos pret bērnu pornogrāfiju un novērstu bērnu seksuālo izmantošanu un vardarbību, kā arī lai noteiktu bargākas sankcijas gadījumos, ja noziegums izdarīts pret bērnu, kurš nav sasniedzis dzimumbrieduma vecumu – 16 gadus, Saeima 17.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus virknē likumu.
Piemēram, grozījumi KL paredz atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli faktu, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi dzimumbrieduma vecumu - 16 gadus. Patlaban vainu pastiprinošs apstāklis ir dzimumnozieguma izdarīšana pret bērnu, kurš nav sasniedzis 14 gadus.
Tāpat atbildību pastiprinošs apstāklis būs tas, ka noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību veikusī persona ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē ar cietušo. Sodāma būs jebkāda seksuāla darbība, arī vardarbība ģimenē, tostarp tāda, kas izdarīta, vardarbības upurim neizrādot fizisku pretestību.
Ar izmaiņām KL paredzēts arī noteikt, ka seksuālas darbības, kas izpaužas fiziskā kontaktā ar cietušo, tiks pilnībā nošķirtas no seksuālām darbībām bez fiziska kontakta, tādējādi tiks mainīta vispārējā pieeja pret seksuāla rakstura darbībām, īpaši pavešanu netiklībā.
Savukārt par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas vai citu intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu vai par pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu varēs saukt pie administratīvās atbildības, paredzot naudas sodu un attiecīgo materiālu konfiskāciju.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz noteikt pienākumu valstij nodrošināt vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju.
Tāpat būs aizliegts izplatīt ne vien tādu informāciju, kas ļauj identificēt cietuša bērna personību, kā tas ir pašreiz, bet arī jebkādu informāciju, kas var būt par pamatu cietušā bērna interešu, piemēram, privātuma, identitātes un reputācijas apdraudējumam, paredz grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".
Savukārt ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā plānots paplašināt to personu loku, kuri drīkst izskatīt ar bērnu tiesību aizsardzību saistītās lietas un kuriem nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Pornogrāfijas ierobežošanas likumu paredzēts papildināt ar terminu "pornogrāfisks priekšnesums" un precizēt bērnu pornogrāfijas un pornogrāfisku materiālu aprites definīciju. Savukārt KL paredzēts papildināt ar tādiem nodarījumiem kā ekshibicionisms, bērna prostitūcijas izmantošana un bērna iesaistīšana pornogrāfiskā priekšnesumā. Par šādiem nodarījumiem papildu brīvības atņemšanai kā obligāta plānota probācijas uzraudzība.
Minētie likumu grozījumi ir ne vien dzīves diktēti, bet nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.
