FOTO: Ieva Čīka, LETA.
No 1. augusta stājas spēkā norma par aizliegumu tirgot tabakas izstrādājumus, kuru sastāvā ir mentols, tā analogi un geraniols. Tāpat uz karsējamiem augu smēķēšanas produktiem turpmāk attieksies augu smēķēšanas produktu regulējums. Stājas spēkā arī citas informatīvas un produktu atbilstību kontrolējošas prasības. Jāpiebilst, ka šī gada jūlijā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par aromatizētāju aizliegumu.
Jaunās normas tika ietvertas Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma pārejas noteikumos ar 2024. gada 11. janvāra grozījumiem, kas paredz pakāpeniski ieviest arī citus smēķēšanu ierobežojošus pasākumus.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
No 1. augusta stājas spēkā aizliegums laist tirgū smēķēšanai paredzētus tabakas izstrādājumus, tai skaitā jaunieviestus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, tostarp mentols, tā analogi un geraniols.
Tāpat no 1. augusta tiek papildināts augu smēķēšanas produktu skaidrojums. Noteikts, ka augu smēķēšanas produkts ir izstrādājums, kura pamatā ir augi, garšaugi vai augļi un kurš nesatur tabaku, un kuru var lietot, izmantojot degšanas vai karsēšanas procesu.
Tādējādi arī uz karsējamiem augu smēķēšanas produktiem turpmāk attieksies likumā noteiktie aromāta, vizuālā izskata, tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi.
Līdz ar pārejas noteikumu stāšanos spēkā Tabakas aprites likuma 6. pants, kas nosaka prasības tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu noformējumam, iepakojuma vienību izskatam un saturam, papildināts ar 6.1 daļu, kurā paredzēts, ka turpmāk arī katrai tabakas aizstājējproduktu iepakojuma vienībai jāpievieno informatīvā lapiņa (līdz šim prasība par informatīvo lapiņu attiecās tikai uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un uzpildes tvertnēm).
Likumā skaidrots: informatīvajā lapiņā jānorāda produkta lietošanas un glabāšanas nosacījumi, tai skaitā jābūt norādei, ka produktu nav ieteicams lietot jauniešiem un nesmēķētājiem. Tāpat jāiekļauj norāde, ka produktu nav ieteicams lietot vienlaikus ar citiem nikotīnu saturošiem produktiem, informācija par kontrindikācijām, brīdinājumi īpašām riska grupām, ziņas par iespējamu nevēlamu iedarbību, pieraduma izraisīšanu un toksiskumu, kā arī ražotāja vai importētāja un juridisko vai fizisko personu kontaktinformācija Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.
No 1. augusta stājas spēkā nosacījums, ka mazumtirdzniecības vietās, informācijas lapā, kurā norādīts mazumtirdzniecības vietā tirgoto tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu nosaukums, cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā, papildus jānorāda brīdinājuma teksts par ietekmi uz veselību atbilstoši izstrādājuma veidam, kas tiek pārdots.
Līdz šim minētos brīdinājuma tekstus bija pienākums izvietot tikai uz produktu iepakojumiem.
Savukārt prasība par brīdinājuma izvietošanu uz tabakas aizstājējproduktu iepakojumiem stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
No 1. augusta stājas spēkā grozījumi likuma 3. panta sestajā daļā, kas noteic, ka arī tabakas aizstājējproduktiem un elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem tiek pārbaudīta aizliegto piedevu un aromatizētāju klātbūtne, kā arī tas, vai sastāvā esošās piedevas ievērojami vai izmērāmi nepalielina produkta toksisko vai atkarību izraisošo ietekmi un vai produktam nepiemīt kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas īpašības.
Izmaksas par novērtējumu sedz ražotāji un importētāji saskaņā ar Veselības inspekcijas (VI) maksas pakalpojumu cenrādi.
Līdz šim likums noteica konkrēto piedevu klātbūtni vērtēt tikai tabakas izstrādājumiem.
Likums papildināts ar jaunu 5.1 pantu, kas regulē nosacījumus ziņošanai par tabakas aizstājējproduktiem. Paredzēts, ka ražotāji un importētāji sniedz Veselības inspekcijai informāciju par tabakas aizstājējproduktiem, kuri jau laisti tirgū, un tabakas aizstājējproduktiem, kurus plānots laist tirgū vai kuriem tiek mainīts sastāvs, kā arī tad, ja ir jauna vai tiek aktualizēta iesniegtā informācija.
Līdz šim ziņošana attiecās uz tabakas izstrādājumiem, elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem, kas jau laisti tirgū, un tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām cigaretēm, uzpildes flakoniem un jaunieviestiem tabakas izstrādājumiem, kurus plānots laist tirgū vai kuriem tiek mainīts sastāvs.
Vienlaikus 1. augustā stājas spēkā arī saistītie grozījumi:
Jaunā regulējuma ieviešana nenorit bez domstarpībām. Satversmes tiesā šī gada jūlijā ierosināta lieta par aromatizētāju aizliegumu. Pieteikumu lietas ierosināšanai iesniedzis kāds uzņēmums, kas uzskata: līdz ar izmaiņām tiek apdraudēta tā turpmākā uzņēmējdarbība, tādējādi aizskartas Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Kā vēsta Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lieta ierosināta par grozījumiem Tabakas aprites likumā, kas paredz no 2024. gada 1. augusta aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuru sastāvā ir tādas piedevas kā mentols, tā analogi un geraniols, kā arī par aizliegumu laist tirgū minētos produktus, kas satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kuri rada tabakas smaržu vai garšu, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Satversmes tiesa norāda, ka pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras saimnieciskā darbība ir elektronisko smēķēšanas ierīču, to uzpildes tvertņu un šķidrumu, kā arī tabakas aizstājējproduktu, tai skaitā nikotīna spilventiņu, ražošana un izplatīšana.
Pieteikumā akcentēts, ka tā iesniedzējai nepieciešami vairāki mēneši jaunu produktu saskaņošanai un laišanai tirgū, tādēļ apstrīdētās normas jau tagad tai liekot pieņemt lēmumus par turpmāko saimniecisko darbību. Tādējādi ar apstrīdētajām normām esot aizskartas Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu. Tāpat ar apstrīdētajām normām esot pārkāpts Satversmes 1. pantā iekļautais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka pirms apstrīdēto normu stāšanās spēkā likums neparedzēja aromatizētāju ierobežojumus attiecībā uz tās ražotajiem produktiem, tādēļ tai bija radusies tiesiskā paļāvība, ka piedevu ierobežojums netiks ieviests pēkšņi un bez tiesiskā pamata. Turklāt tā esot paļāvusies, ka grozījumi normatīvajā regulējumā būs samērīgi un nenoteiks pēc būtības pilnīgu piedevu aizliegumu bez samērīgāku risinājumu izvērtēšanas. Tāpat pieteikuma iesniedzēja esot paļāvusies, ka uz tās ražotajiem produktiem, kuru sastāvā neesot tabakas, netiks attiecināts tiesiskais regulējums, kas paredzēts tabakas produktiem, norādīts Satversmes tiesas lēmumā par lietas ierosināšanu.
Vienlaikus Satversmes tiesas lēmumā uzsvērts, ka pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums tam, vai pieteikuma iesniedzējas paļaušanās uz iepriekš spēkā esošajām likuma normām, kas nenoteica aromatizētāju ierobežojumus attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem, ir bijusi pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties. Turklāt pieteikumā nav sniegts juridiskais pamatojums, kāpēc konkrētajā situācijā nav ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu.
Lēmumā norādīts, ka Satversmes tiesa, ierosinot lietu, uzaicina Saeimu līdz 2024. gada 2. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
