Veselības ministrijas ziņojumā norādīts, ka valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū un par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc Latvijas Kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti vairāki medikamenti, kas pacientiem Igaunijā un Lietuvā ir pieejami.
FOTO: Ieva Makare, LETA.
Nesen publicētajā Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību ne tikai definētas šībrīža problēmas, bet arī piedāvāti risinājumi. Lai gan nozares pārstāvji ir vienisprātis par reformas nepieciešamību, pēc viņu domām, ministrijas priekšlikumi zāļu cenu būtiski nemazinās, turklāt līdz ar to ieviešanu tiks apgrūtināts aptieku darbs, daļu no tām pat pakļaujot bankrota riskam.
Mājsaimniecību budžetu analīzes dati liecina, ka personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un tie katru gadu pieaug.
2019. gadā veiktajā socioloģiskajā aptaujā tika konstatēts, ka 28,4% Latvijas iedzīvotāju pēdējo gadu laikā ir izjutuši finansiālas grūtības iegādāties ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus, savukārt 45,8% iedzīvotāji atzinuši, ka bijuši spiesti nopirkt tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājuma summa bijusi pārāk augsta.
Zāļu patēriņa dati liecina, ka biežāk sastopamās zāles Latvijā tiek patērētas mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, bet izdevumi par tām ir lielāki, kas norāda uz vidēji augstākām zāļu cenām.
Zāļu finansiālo pieejamību ietekmē to cenas veidošanas faktori (ražotāja noteiktā cena, vairumtirgotāja un mazumtirgotāja uzcenojums, PVN, ražotāju, vairumtirgotāju un aptieku noteiktās atlaides tirdzniecības ķēdē) un zāļu iegādes kompensācijas faktori (zāļu iegādes kompensācijas sistēma un cita veida trešo pušu kompensācija atsevišķām iedzīvotāju grupām vai indivīdiem).
VESELĪBAS MINISTRIJAS ierosinājumi ZĀĻU PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANAI
Nesen publicētajā Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā aplūkoti iespējamie risinājumi zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai. Zāļu cenu veidošanas jomā Līdz 2024. gada 1. aprīlim paredzēts izvērtēt aizliegumu piemērot atlaidi recepšu zālēm un nosacījumu par vienādu recepšu zāļu cenu visās aptiekās, kā arī izstrādāt normatīvo aktu projektus, ja tas būs nepieciešams. Līdz 2024. gada 1. jūlijam plānots izstrādāt vajadzīgo normatīvo aktu projektus, nosakot, ka:
Līdz 1. jūlijam sadarbībā ar Finanšu ministriju paredzēts arī izvērtēt iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes procesā samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi recepšu zālēm. Zāļu cenu kompensācijas jomā Līdz 2024. gada 1. aprīlim plānots:
Līdz 2024. gada 1. jūlijam plānots izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka:
Savukārt līdz 2025. gada 1. janvārim plānots sagatavot priekšlikumus par iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo pacienta līdzmaksājuma apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārajā gadā. Vienlīdzīgas zāļu pieejamības un informācijas jomā Līdz 2024. gada 1. jūlijam paredzēts izvērtēt iespēju zāļu lieltirgotavas iedalīt pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās, nosakot pienākumu zāļu ražotājam noslēgt līgumu ar visām pilna sortimenta zāļu lieltirgotavām par zāļu piegādi un krājumu veidošanu. Nepieciešamības gadījumā tiks sagatavots normatīvā akta projekts. Līdz 2025. gada 1. janvārim plānots izstrādāt ieviešanai vajadzīgos normatīvo aktu projektus, nosakot:
|
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča LV portālam norāda, ka VM plāns samazināt zāļu cenas ir atbalstāms, taču tas jāpanāk ar citiem līdzekļiem – samazinot PVN, kas joprojām pie mums tirgotajiem medikamentiem ir augstākais Baltijas valstīs. Taču, pēc ziņojumā norādītā, nodokļa samazinājumu ir plānots tikai apspriest, neiezīmējot konkrētu rīcību par tā īstenošanu.
Šobrīd aptieku uzcenojums zālēm ir proporcionāls – jo dārgāks medikaments, jo zemāks uzcenojums –, taču PVN tiek piemērots tādā pašā apmērā kā visām pārējām zālēm un dārgo medikamentu cenu lielā mērā veido tieši šis nodoklis, norāda LFAA izpilddirektore.
Asociācija kopumā atbalsta ideju kompensēt visus recepšu medikamentus, taču, kā uzsver K. Jučkoviča, lai komensācija iegūtu jēgu, medikamentiem jāiziet konkrēts cikls, kā gaitā tie iegūst gan valstij, gan pircējam izdevīgu cenu.
“Šobrīd viens no punktiem paredz iekļaut visas recepšu zāles kompensējamo medikamentu klāstā. Es apzināti nesaku “sarakstā”, jo tādas domas tur nav, bet ir doma visus medikamentus, kuri līdz šim nebija kompensējami, nosaukt par kompensējamiem. Kāpēc “nosaukt”? Tāpēc, ka šiem medikamentiem nav plānots piemērot normālo kompensācijas ciklu, kurā tiek samazināta cena, nav diskusijas ar ražotājiem par references cenu. Ja virsmērķis ir padarīt iedzīvotājiem pieejamākus medikamentus, samazinot cenu, tad tas netiks sasniegts. Piešķirot 5% atlaidi medikamentam, kurš maksā 35 eiro, neiegūsim īpaši mazāku summu,” pauž K. Jučkoviča.
Latvijas Farmācijas arodbiedrības (LFA) priekšsēdētāja Jana Namniece norāda uz vēl vienu problēmu, ko plānotās izmaiņas neparedz risināt, proti, farmaceits nevar izsniegt pacientam citas zāles, ja aptiekā nav pieejams lētākais analogs.
“Šobrīd farmaceitam ir “sasietas rokas” – ja aptiekā nav pieejams lētākais medikaments, tad viņš nedrīkst izsniegt nākamo medikamentu, kas Kompensējamo zāļu sarakstā ir norādīts kā lētākais analogs un ir pieejams. Ideja “uz papīra” nav slikta, taču praksē farmaceits kļūst par situācijas ķīlnieku un, kas vēl būtiskāk, tiek apdraudēta pacienta veselība, jo ir ierobežota iespēja saņemt zāles. Medikamentu piegādes pārtraukumu dēļ šādu gadījumu aptiekās ir bijis ne mazums, un visvairāk ir cietuši lauku apvidus iedzīvotāji, kuri paliek bez medikamentiem arī ilgstoši,” stāsta J. Namniece.
Tāpat viņa uzskata, ka pacientu līdzmaksājuma griestu noteikšana medikamentus nepadarīs pieejamākus, bet palielinās aptieku un ārstu birokrātisko slogu, radot risku pacientiem nesaņemt vajadzīgās zāles.
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene LV portālam skaidro, ka aptiekai Latvijā ir divējāds statuss – atbilstoši Farmācijas likumam aptieka licencē farmaceitisko darbību un tās speciālisti – farmaceiti un farmaceita asistenti – sniedz farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu (piemēram, apkalpo kompensējamo zāļu receptes), kas ir būtiska daļa no valsts veselības aprūpes sistēmas. Vienlaikus juridiski aptieka ir zāļu mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram jāievēro normatīvie akti, kas nosaka uzņēmuma darbību valstī.
A. Ritene norāda, ka aptiekas uzņēmums ir atkarīgs no zāļu piegādātāju un ražotāju piešķirtajām atlaidēm. Pēdējo piecu gadu laikā, pieaugot aptieku izmaksām par telpu īri, komunālajiem pakalpojumiem un arī algām, šī atkarība neizbēgami ir padziļinājusies. Lai arī biedrība vienprātīgi atbalsta VM plānu mazināt aptieku atkarību no piegādātājiem, vienlaikus ir jāparedz, ka aptieku ienākumi mazināsies vēl vairāk.
“Pēc mūsu biedrības aprēķiniem, aptiekas uzņēmuma problēma ir tā, ka ar pašreizējo zāļu uzcenojuma veidošanas mehānismu tā nav spējīga segt savas pamatdarbības,” LV portālam norāda A. Ritene.
VM iesniegtajā atzinumā biedrība skaidro, ka aptiekas uzņēmuma ienākums veidojas tikai no zāļu un citu preču pārdošanas uzcenojuma, ko regulē Ministru kabineta noteikumi. Biedrība aplēsusi, ka zāļu uzcenojums Latvijā ir vidēji 20%, valsts kompensējamām zālēm – vidēji 16–17%. Tas pamatā veido samaksu par farmaceitisko aprūpi, jo aptuveni 70–90% no ienākuma tiek tērēti par darba samaksu farmaceitiem un farmaceita asistentiem un ar to saistītajiem nodokļiem. Par telpu īri un uzturēšanu, komunālajiem pakalpojumiem un kancelejas precēm tiek izdoti apmēram 10–15% no ienākumiem, IT, datorprogrammu uzturēšana (kases sistēma, noliktavas programma, datortehnika, iekārtu apkalpošana) un transporta izmaksas prasa vēl vidēji 19%. Pēc biedrības aprēķiniem, no pamatdarbības aptiekai jau šobrīd ir zaudējumi vidēji 2% (neieskaitot pamatlīdzekļu amortizāciju).
Līdzīgi situāciju raksturo arī Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA). “Zāļu uzcenojuma apmērs nav mainīts kopš 2005. gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir ievērojami pieauguši. Laikā, kad tika veidots uzcenojuma modelis, vidējā alga valstī nepārsniedza 580 eiro, bet šobrīd vidējais atalgojums jau pārsniedz 1550 eiro. Ir ievērojami pieaugušas arī energoresursu, komunālo pakalpojumu, transporta, īres un citas izmaksas. Sākot no 2021. gada, esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, taču zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena, aptuveni 6% apmērā, kamēr citās nozarēs cenas pieaugušas pat par 40%. Tas nozīmē, ka straujais energoresursu un citu izmaksu pieaugums ticis kompensēts uz nozares rēķina.”
Uz to, ka nākotne šobrīd neiezīmējas gaišās krāsās, jo ziņojumā minētajā plānā netiek paredzēts finansiāls atbalsts nozarei, norāda arī K. Jučkoviča.
“Lielo aptieku uzņēmumi tiks galā, bet mazajiem aptieku uzņēmumiem vai individuālajām aptiekām šīs izmaiņas nesīs ļoti konkrētas sekas, tāpēc arī atļaujamies aplēst, ka pēc izmaiņu ieviešanas 128–150 aptiekas varētu pārtraukt savu darbību. Jau tagad esam aprēķinājuši, ka aptiekām kompensējamo medikamentu sistēmas apkalpošana, kas ir veselības aprūpes daļa, nav rentabla. Savukārt, darbojoties saskaņā ar Komerclikumu, ir jāgūst peļņa. Šādā veidā, gūstot peļņu no citiem aptiekas produktiem, aptiekas sabalansē savu uzņēmējdarbību un tad var izdzīvot. Taču, piemēram, Igaunijā par kompensējamās receptes apkalpošanu katra aptieka saņem 2,50 eiro, kas tiešām paliek aptiekā, nevis aiziet valstij.”
LFAA izpilddirektore norāda arī uz, viņasprāt, galveno problēmu, kas pašlaik nozarei traucē attīstīties un just drošību par savu nākotni: “Mums nav nacionālās farmācijas politikas. Visu laiku tiek mestas idejas, kas varbūt nav sliktas, bet stāsts ir par to, ka mēs nozarē neredzam visu laukumu. Ja mums norāda, ka šodien jāizdara šādi un rīt mums izdarīs tā, lai mūsu šodienas solis mums slikti nebeigtos, tad jāsaka – mēs tam neticam. Mēs neredzam visu šo secīgo darbu klāstu – kas mainīsies, ko un kā ietekmēs. Mums katrs klucītis balstās uz citu klucīti. Ja viens klucītis tiks izņemts ārā, tad radīsies problēmas.”
Tikmēr Veselības ministrija saziņā ar LV portālu nenoliedz, ka visu minēto pasākumu kopums mazinās lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus par medikamentu izplatīšanu, taču ministrija kopīgi ar nozari plāno izstrādāt priekšlikumus kompensējošiem mehānismiem, lai atbalstītu aptiekas reģionos, kur tās pilda ļoti nozīmīgu sociālu funkciju.
