Iesūtītie jautājumi ir daudzpusīgi un aptver dažādas dzīves jomas, sākot ar to, kā juridiski risināt ģimenes strīdus, ko darīt, ja kaimiņš regulāri filmē blakus mājas pagalmu, vai žoga būvniecība ir jāsaskaņo būvvaldē, līdz pat gadījumam, kur sūdzēties, ja neapmierina dziednieka pakalpojums, un vai internetā no ārzemēm drīkst pasūtīt halucinogēnās sēnes.
“Savulaik, izveidojot šo satura kanālu un aicinot sadarboties atbilžu sagatavošanā, mēs saskārāmies ar pretestību no valsts pārvaldes un juridisko profesiju pārstāvjiem. Valstī ir pieejami gan brīvi praktizējoši juristi, gan zvērināti advokāti –, ja ir neskaidrības, esot jāvēršas pie kompetentiem profesionāļiem vai tiesā.
Tomēr, ikdienā sekojot normatīvā regulējuma aktualitātēm, mēs LV portāla redakcijā bijām pārliecināti, ka likumi un noteikumi nav grāmata vai avīze, ko spēj lasīt katrs, kurš pazīst burtus. Saprast likumdevēja gribu, kas ietverta pantos vai punktos nevar, tikai to izlasot. Turklāt ne vienmēr ir pamats doties pie jurista vai advokāta, lai saprastu, piemēram, kādas ir personas tiesības un pienākumi, ja strīda nav.
Ar gadiem, pieaugot interneta lomai cilvēku dzīvē, mēs pārliecinājāmies, ka e-konsultācijas, kam ir tikai informatīvs raksturs, ir vērtīgs palīgs cilvēkiem. Daudzi profesionāļi, tostarp juristi, ir atzinuši, ka meklē atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem un nereti arī viņiem ir bijis noderīgs e-konsultācijās izlasītais,” stāsta LV portāla direktore Zaida Kalniņa.
“Reizēm mums prasa, kā mēs spējam izdomāt tādus jautājumus. Taču nekas netiek izdomāts! Jautājumus iesūta iedzīvotāji, mūsu redaktori pirms atbildes publicēšanas vien izlabo gramatikas kļūdas, ja tādas ir. Dzīve pati piedāvā visneticamākās situācijas, kurās cilvēki meklē atbildes, ko paredz likums, kādas ir viņu tiesības. Turklāt jautājumu ir tik daudz, ka esam spiesti ierobežot to skaitu. LV portāla redakcija paralēli ikdienas satura plūsmas nodrošināšanai ik mēnesi strādā ar 250 iesūtītajām e-konsultācijām,” norāda LV portāla galvenā redaktore Edīte Brikmane.
Iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi
Visvairāk iesūtīto jautājumu ir par darba tiesībām (~ 15%), nodokļiem (~ 10%), īpašumtiesībām (~ 9%) un mājokli un tā apsaimniekošanu (~ 7%). Daudz jautājumu ir arī par uzturlīdzekļiem, parādu piedziņu, pabalstu piešķiršanu, personas datiem, ģimenes tiesībām, piemēram, saskarsmi ar bērnu, laulības šķiršanu, mantojumu u. tml. Vairākos jautājumos pārklājas dažādas jomas, tāpēc vienā no populārākajām tēmām – “Tieslietas” – var atrast jautājumus gan par sodiem un sodāmību, gan kriminālprocesu, administratīvo procesu un civilprocesu, gan līgumiem un dokumentiem u. c.
Vai ir tendences, kas cilvēkiem ar laiku kļuvis aktuālāks? LV portāla galvenā redaktore ir novērojusi, ka lielie jautājumu “bloki” – darba tiesības, nodokļi, pabalsti, ģimenes tiesības – ir nemainīgi aktuāli, tomēr ir tēmas, kas populārākas kļūst sezonāli. Piemēram, tuvojoties svētkiem un garākām brīvdienām, vasarai, pieaug jautājumu skaits par atvaļinājumiem, to pārcelšanu. Ja gadu mijā mainās minimālās algas apmērs, vienmēr būs ļoti daudz jautājumu par dzīves jomām, kuras tas ietekmē, piemēram, uzturlīdzekļu apmēru un izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
“Pēdējā laikā palielinājies jautājumu skaits par sodiem, vadot transportlīdzekli alkohola vai narkotisko vielu reibumā vai bez tiesībām. Jautājumu tēmas, protams, ietekmē politiskās aktualitātes, kā, piemēram, valsts aizsardzības dienesta ieviešana. Vēl pēdējos gados ir pieaugusi cilvēku interese par Satversmi, īpaši cilvēka pamattiesībām, ko, iespējams, vairoja smēķēšanas un pandēmijas laika ierobežojumi. Redzam, ka nav viegli izprast personas brīvību ierobežojošos faktorus, kad tie nonāk pretrunā sabiedrības kopējām interesēm,” secina E. Brikmane.
“Iedzīvotāju iesūtītie jautājumi zināmā mērā ir mūsu sabiedrības tiesiskuma izpratnes spogulis. Tie norāda uz vajadzībām, interesēm, problēmām. Tomēr labā ziņa ir tā, ka cilvēki meklē atbildes, savukārt tas nozīmē, ka viņi tieši vai netieši palielina savu kompetenci,” akcentē Z. Kalniņa.
Precīza atbilde vienmēr nebūs iespējama
Vissarežģītāk ir sniegt atbildes uz jautājumiem par tēmām, kur arī regulējums ir neskaidrs. Viens no piemēriem ir pacientu tiesības, īpaši, ja tas ir saistīts ar nepilngadīgas personas tiesībām pieņemt lēmumus. Neviens tiesību akts skaidri nepateiks, kā pareizi rīkoties vecākiem un zobārstam, pie kura atvests bērns, kurš kategoriski atsakās atvērt muti. Smagās situācijās nonāk ģimenes, kur kopjams un pieskatāms vecāka gadagājuma tuvinieks kategoriski atsakās no ārstēšanas vai ievietošanas pansionātā.
Nav iespējams atbildēt arī uz tādiem jautājumiem, kāpēc kāda iestāde mēneša laikā nav sniegusi atbildi uz iesniegumu. “Šādās situācijās varam vien norādīt, kādos likumā noteiktos gadījumos atbilde var aizkavēties un kādas ir iesnieguma iesniedzēja tiesības, piemēram, vērsties tiesā, ja atbilde netiek saņemta,” stāsta E. Brikmane.
Uz vairākiem jautājumiem nav iespējams precīzi atbildēt arī tāpēc, ka regulējumā bieži ir paredzēti desmitiem izņēmumu, piemēram, ienākumu nodokļa jomā, kas var būtiski mainīt tiesisko situāciju.
“Cilvēks pat iedomāties nevar, ka izšķiroša nozīme varētu būt apstāklim, kas problēmas izklāstā nav pieminēts. Tad sniedzam informāciju, kāds likums vai Ministru kabineta noteikumi jāņem vērā konkrētajā gadījumā, vienlaikus aicinām konsultēties ar kompetento institūciju, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, norādām kontaktinformāciju. Vienmēr cenšamies paskaidrot, kāpēc, jo mums nav un arī nedrīkst būt pieejas dažādām datubāzēm, informācijai par personu, kur ir redzami visi nepieciešamie dati, lai aptvertu kopainu.”
“Arī iestādes nereti atbild formāli, ka tas ir noteikts attiecīgajā likuma pantā, bet ir nepieciešams personiski konsultēties. Tā tiešām ir, tomēr atbildes saņēmēju tas var sarūgtināt, jo cilvēks nesaprot, kāpēc nevar “normāli” atbildēt. Mūsu skatījumā, arī tas cilvēkam būtu jāpaskaidro,” uzsver LV portāla galvenā redaktore.
Likumiem nav jābūt džungļiem
Saprotams, ka cilvēkam bez juridiskām priekšzināšanām ir grūti orientēties likumos. Vienlaikus reizēm jābrīnās, ko likumdevējs dara, vai vienmēr saprot, kā pieņemtie lēmumi saskan ar citiem saistītajiem tiesību aktiem, kā tas ietekmēs cilvēka ikdienu.
Esam saskārušies ar situāciju, kad pat kompetentā iestāde nevar atbildēt un “atrakstās”.
Piemēram, kāds cilvēks bija pareizi rīkojies un sazinājies ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai noskaidrotu, vai un cik liels nodoklis būtu jāmaksā nestandarta situācijā. Atbildē bija norādīts, ka atbrīvojumi no IIN esot uzskaitīti likuma pantā. Cilvēks neko nebija sapratis, iesūtīja e-konsultāciju. Sagatavojot atbildi un atverot attiecīgo likuma pantu, apzinājāmies, ka esam nonākuši mūsu likumdošanas džungļos, – viens pants uz desmit lappusēm! Izlasījām, bet arī mēs nesapratām, vai konkrētajā gadījumā nodoklis bija jāmaksā. Cik zinām, cilvēks tā arī nesamaksāja, lai gan bija gatavs to darīt.
“Tas ir viens piemērs, ka pārāk sarežģīts, detalizēts regulējums reizēm nesasniedz mērķi, gluži pretēji – tas vairo neuzticību valsts pārvaldei, rada nevēlēšanos sadarboties. Turklāt, atvainojiet, neviens virtuālais asistents šādā situācijā nepalīdzēs,” tā E. Brikmane.
Tiem, kuri pieņem lēmumus, būtu ieteicams palasīt, kādās situācijās nonāk, piemēram, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un pamazām atgriežas darba tirgū. Kāpēc tik mazā valstī kā Latvija katrā pašvaldībā ir atšķirīgs regulējums attiecībā uz pašvaldības bērnudārza nodrošināšanu? Ko darīt jaunajai mammai, kurai vecāku pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst būt ienākumu, bet kurai tiek ieskaitīta autoratlīdzība par pirms vairākiem mēnešiem pabeigtu radošu darbu, samaksājot nodokļus?
“Mūsuprāt, regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam un saprotamam. Ja cilvēki sapratīs, ko un kāpēc no viņiem prasa, absolūtais vairums to arī ievēros un būs apmierinātāki ar valsts pakalpojumiem,” pārliecināta ir LV portāla galvenā redaktore.
Ja cilvēki sapratīs, ko un kāpēc no viņiem prasa, absolūtais vairums to arī ievēros un būs apmierinātāki ar valsts pakalpojumiem.
Pēc juridiskas konsultācijas jāvēršas pie profesionāla juridisko pakalpojumu sniedzēja
LV portāls nesniedz juridiskas konsultācijas, bet palīdz orientēties, kādas tiesības un pienākumi ir paredzēti noteiktās dzīves situācijās, kuri tiesību akti to nosaka. Cilvēkam vispirms vajadzētu iepazīties ar regulējumu, apdomāt savu situāciju un, ja nepieciešams, ar visiem dokumentiem doties pie profesionāla zvērināta advokāta vai jurista, kurš izvērtēs konkrēto gadījumu un sniegs padomu, kā rīkoties.
“Piemēram, mums bieži jautā, cik lielus uzturlīdzekļus var prasīt no bērna tēva. Tad arī skaidrojam, ko paredz likums, – kāds ir noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kā saprast likumdevēja noteikto, ka bērns jāuztur “samērā ar [..] spējām un mantas stāvokli”. Ja vecākiem neizdodas saprasties, uzturlīdzekļu apmēru noteiks tiesa, nevis “atbilde internetā”. Šeit arī būtiski uzsvērt, ka tiesa nepiedzīs uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā tiek prasīts, būs nepieciešams pamatot savus prasījumus, atrast pareizās veidlapas utt. Ir dažādas nianses, kuras cilvēks, kurš nav ar to saskāries, nevar zināt. Tāpēc vienmēr aicinām konsultēties ar pieredzējušu juristu,” stāsta E. Brikmane.
“Lai gan esam saņēmuši atgriezenisko saiti, ka ar e-konsultācijas atbildēm kā argumentu cilvēki pat vērsušies tiesā, aicinām jautājumu iesniedzējus apzināties, ka atbildes uz viņu jautājumiem ir uztveramas tikai kā padoms, paskaidrojums, ceļš tālākai rīcībai. Sagatavojot atbildi, mums nav ne dokumentu, ne citu klasisku apliecinājumu iesniegtajam situācijas aprakstam, turklāt tas ir tikai jautājuma iesniedzēja redzējums. E-konsultācijām ir tikai izglītojošs un informatīvs raksturs,” atgādina LV portāla direktore.
Ir jautājumi, kurus LV portāls dzēš
Tā notiek salīdzinoši reti, tomēr reizēm kāds jautājums tiek dzēsts, piemēram, ja tas ir rupjš, atklāj sensitīvu informāciju, nav saprotama jautājuma būtība un faktiski ir adresēts citai institūcijai.
“Neatbildam uz jautājumiem, kuros tiek lūgts padoms par konkrētiem juridiskiem risinājumiem, piemēram, sastādot līgumu vai rakstot prasības pieteikumu tiesā. Dzēšam jautājumus, kuros tiek lūgts atrisināt sarežģītus rēķinus uzņēmuma grāmatvedībā u. tml. Tam domāti profesionāli pakalpojumu sniedzēji konkrētajā jomā. Ja jautājums tiek dzēsts, tā iesniedzējam e-pastā tiek nosūtīts paskaidrojums, kāpēc tas tika izdarīts. Dzēšam skolēnu, studentu mācību vajadzībām iesniegtos jautājumus, tāpat dzēšam profesionālu juristu iesniegtos jautājumus ar mērķi palīdzēt risināt neviennozīmīgu juridisko situāciju,” skaidro Z. Kalniņa.
Nenovērtējamie palīgi orientēties likumos
Vai vienmēr zinām, ko atbildēt? Protams, ne, tas nemaz nebūtu iespējams. Tāpēc, sagatavojot atbildes, LV portāla redakcija sadarbojas ar vairākām valsts iestādēm – ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Izglītības kvalitātes dienesta u. c. institūciju speciālistiem.
Tāpat atbilžu sniegšanā izveidojusies cieša sadarbība ar brīvo juridisko profesiju pārstāvju organizācijām, piemēram, Latvijas Zvērinātu notāru padomi, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi u. c.
Esam ļoti pateicīgi visiem sadarbības partneriem, tostarp brīvi praktizējošiem juristiem, kuri iesaistījušies atbilžu sagatavošanā un palīdz iedzīvotājiem orientēties tiesību aktu pasaulē. Domājam, ka pateicīgi par sniegtajām atbildēm ir arī jautājumu iesniedzēji.
