Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Unikālo pacientu skaits, kurus ģimenes ārsti nosūtījuši uz konsultāciju pie speciālista, jo tikusi konstatēta atradne.
Lai gan zaļais koridors – sistēma, kas paredzēta, lai pamatotu aizdomu gadījumā pēc iespējas ātrāk diagnosticētu onkoloģisku slimību un uzsāktu ārstēšanu, – praksē darbojas labi, joprojām problēmas var sagādāt komunikācijas trūkums starp ārstu un pacientu. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka daļa pacientu neinteresējas par savu analīžu rezultātiem vai veic izmeklējumus paši, nezinot, kā darbojas zaļā koridora princips. Neatrisināts ir arī jautājums, kas notiek pēc tam, kad diagnoze tiek apstiprināta.
“Ziemā mana meita vērsās pie savas ginekoloģes ar sūdzībām par iekaisušu krūti. Daktere uztaisīja meitai ultrasonogrāfiju, bet, neko neatrazdama, izrakstīja viņai medikamentus un rekomendēja atrādīties pēc gada. Meitas veselības stāvoklis neuzlabojās. Ģimenes ārste ieteica vērsties pie mamologa, kas, saskatot situācijas nopietnību, nozīmēja dažādus izmeklējums, tika veikta arī biopsija, un beigās meitai tika diagnosticēts vēzis trešajā stadijā. Šobrīd viņai priekšā ļoti smaga ārstēšanās.”
Lasītāja iesūtītā satraucošā vēstule pamudināja LV portālu vēlreiz apkopot būtiskākos faktus par zaļā koridora darbības principiem un pievērsties jautājumam par pacienta un ārsta komunikāciju.
Pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek veikti iespējami ātri – ārpus kopējās iedzīvotāju gaidīšanas rindas –, lai tad, ja tas būs vajadzīgs, uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus, vēsta Nacionālais veselības dienests (NVD). Šādu paātrinātu pakalpojumu saņemšanu sauc par onkoloģijas zaļo koridoru.
To, cik ilgi jāgaida līdz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Noteikumu 61.3. apakšpunkts paredz, ka ārstniecības iestādei ir jānodrošina personai nepieciešamais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā šādos gadījumos un kārtībā:
Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas jeb 10 darba dienu laikā, kā to nosaka iepriekšminētie MK noteikumi, izsniedzot nosūtījumu, ārsts tajā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem.
Pierakstoties uz izmeklējumu, pacientam noteikti jāinformē ārstniecības iestāde par nosūtījumā norādīto kodu.
Svarīgi – gan ārstam, kurš nosūta uz papildu izmeklējumiem, gan ārstniecības iestādei, uz kuru pacients plāno doties, jābūt līgumattiecībās ar NVD.
Ja tad, kad veikti papildu izmeklējumi, onkoloģiskā diagnoze apstiprinās vai arī ārstam joprojām saglabājas aizdomas par to, ārsts pacientam izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām.
Būtiski – pats pacients šajā gadījumā pierakstu neveic, uzsver NVD.
|
Vairāk par tēmu >> |
Lai labāk izprastu ģimenes ārstu ikdienas darbu, kurā viens no uzdevumiem ir nosūtīt pacientu uz zaļo koridoru, ja radušās aizdomas par onkoloģisku slimību, sazinājāmies ar Dinu Puharti-Zicmani – ģimenes ārsti, kura pozitīvā ziņā izceļas ar pacientiem laikus atklātām onkoloģiskām slimībām. NVD dati liecina, ka pērn viņas vadītajā praksē tika atklāti 12 agrīnu onkoloģisku slimību gadījumi, kas ir otrs lielākais laikus atklāto gadījumu skaits Latvijas ģimenes ārstu praksēs 2022. gadā.
“Ja mums ir izmeklējums un aizdomas par ļaundabīgu audzēju, tad mēs zvanām uz zaļo koridoru ar [noteiktiem] kodiem un nosūtām pacientu,” tāda īsumā ir kārtība, kā ģimenes ārsts palīdz pacientam nonākt pie izmeklējumiem paātrinātā kārtībā. “Bieži vien pamatojums ir atradnes, piemēram, analīzēs vīrietim uzrāda PSA [prostatas specifisko antigēnu – red.] bez simptomiem. Bieži vien tie ir mamogrāfijās atrasti veidojumi, ginekologu apmeklējumi, zarnu skrīnings, arī sonoskopija, datortomogrāfija. Jo vairāk mums ir pieejami šie izmeklējumi, analīžu kvotas, jo vairāk mēs varam atklāt. Ja trūkst analīžu kvotu, nav pieejas izmeklējumiem, īpaši parastajiem, piemēram, sonoskopijai, tad slimība var “aiziet savu ceļu”. Līdz ar to arī pieaug izmaksas onkoloģijai – tāds apburtais loks,” stāsta ģimenes ārste D. Puharte-Zicmane.
Ar zaļā koridora darbu ārste ir apmierināta – vienmēr izdodas sazvanīt, personāls ir atsaucīgs, laipns, arī gaidīšanas laiks līdz vizītei pie speciālista parasti nepārsniedz 10 dienas.
Taču, kad diagnoze tiek apstiprināta, zaļais koridors beidzas.
NVD paskaidro: “Zaļais koridors darbojas no brīža, kad ārsts izsaka aizdomas par slimību, līdz brīdim, kad tiek uzstādīta diagnoze.”
Šis nereti, kā savā praksē novērojusi ģimenes ārste, ir arī kritiskais punkts turpmākajā pacienta aprūpē – pacients iekļūst kopējā rindā, kur gaidīšanas laiks nu jau var krietni pārsniegt minētās 10 dienas.
Sarunā ar LV portālu D. Puharte-Zicmane neslēpj, ka ārstam ne vienmēr ir viegli “pamanīt” onkoloģiskas slimības pazīmes savam pacientam.
“Reizēm mēdz būt tā, ka audzējam nav specifisku pazīmju. Manā praksē bija gadījums, kad atnāca pacients ar sāpēm ribās. Protams, pirmā doma, ka tā ir ribstarpu neiralģija – nekas sevišķs. Uztaisīja rentgenu – plaušu vēzis, ceturtā stadija. Pacients tagad saņem ķīmijas terapiju,” stāsta ģimenes ārste.
Šogad viņas praksē tika diagnosticēts arī krūts vēzis, lai gan sākumā veidojums uzskatīts par fibrozi.
“Tendence diemžēl ar katru gadu ir augoša. Ir bijis tā, ka dienā man ir četri zaļā koridora pacienti,” stāsta D. Puharte-Zicmane.
Vēl viena problēma ir pacienta iniciatīvas trūkums. Pirmām kārtām jau būtu svarīgi panākt, ka pacients pats kaut reizi gadā atnāk pie ģimenes ārsta un veic analīzes.
Taču gadās arī tā, ka pacients nodod analīzes un tikai pēc pusgada painteresējas par rezultātiem, stāsta ģimenes ārste.
Ikdienā gan pacienti, kuru analīžu rezultāti rada bažas, tiekot apzvanīti, taču ģimenes ārsta praksē atzinīgi novērtētu, ja arī paši pacienti aktīvāk interesētos par savu analīžu rezultātiem, nevis visu atbildību atstātu ārsta rokās.
“Tas, protams, ir komandas darbs, bet mums ir diezgan liela prakse un darba ir daudz,” uzsver ārste, vēlreiz aicinot pacientus izrādīt lielāku iniciatīvu.
Līdzīgi kā lasītāja iesūtītājā vēstulē, pacienta komunikācija ar ārstu var nesekmēties, ārstam šķietami nepietiekami novērtējot pacienta sūdzības.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” pārstāves Ieva Pleša un Jūlija Dmitrijeva iesaka pacientam nepadoties, ja rodas šaubas, bet gan vērsties pie cita speciālista, lai saņemtu otru viedokli par savām veselības stāvokļa sūdzībām.
“Ja pacientu ļoti satrauc viņa simptomi, bet ārsts nesūta uz izmeklējumiem, tad ieteikums būtu nekavējoties nomainīt ārstu, ja vien tas ir iespējams. Kaut vai aiziet pie onkologa uz vienu maksas vizīti. Parasti visi onkologi un arī citi speciālisti strādā gan valsts apmaksātajā medicīnā, gan privātklīnikās. Ja onkologs redzēs, ka pacientam tiešām jāveic pārbaudes un ir aizdomas par vēzi, tad viņš noteikti ieteiks ceļu, kā vislabāk un ātrāk veikt vajadzīgās pārbaudes. Onkologs arī var sagatavot dokumentu ģimenes ārstam, kas apliecinās nepieciešamību veikt pārbaudes, un ģimenes ārsts būs spiests izrakstīt nosūtījumus,” skaidro I. Pleša.
J. Dmitrijeva papildina: “Ir pilnīgi pieņemami lūgt otru viedokli no cita kvalificēta veselības aprūpes speciālista. Jauns skatījums var sniegt jaunu ieskatu un palīdzēt pieņemt apzinātus lēmumus par jūsu veselības aprūpi.”
Biedrības “Dzīvības koks” pārstāve J. Dmitrijeva ar LV portālu dalās ieteikumu plānā, kā sagatavoties vizītei pie ārsta, ja pacientam ir aizdomas par onkoloģisku slimību.
Esiet gatavs: pirms tikšanās savāciet atbilstošu informāciju par simptomiem, slimības vēsturi un jebkādām bažām. Izveidojiet sarakstu ar jautājumiem, kurus vēlaties uzdot.
Uzdodiet jautājumus: jautājiet par onkoloģiskās slimības iespējamību un ārsta sākotnējā vērtējuma pamatojumu. Ja kaut ko nesaprotat, tad meklējiet skaidrojumu. Tas parāda jūsu aktīvo iesaistīšanos savas veselības aprūpē un to, ka novērtējat ārsta kompetenci.
Pieprasiet izmeklējumus: pamatojoties uz saviem simptomiem, jautājiet ārstam par konkrētiem izmeklējumiem, kas, jūsuprāt, varētu būt piemēroti. Pastāstiet par iemesliem, kāpēc pieprasāt šīs pārbaudes, piemēram, ģimenes anamnēzi vai pastāvīgiem simptomiem, kas jums rada bažas.
Klausieties ārstu: lai gan ir svarīgi aizstāvēt sevi, atcerieties, ka ārsti ir kompetenti profesionāļi. Uzmanīgi klausieties viņu skaidrojumus un ieteikumus. Ārsts, pamatojoties uz savu pieredzi, var ieteikt alternatīvus izmeklējumus vai procedūras, kas ir piemērotākas.
Lai arī cik satraucoši būtu nokļūt situācijā, kad ārsts šķietami pārāk pavirši novērtē pacienta sūdzības, biedrības “Dzīvības koks” pārstāves iesaka komunikācijas kļūmes nerisināt, patstāvīgi uzņemoties veikt izmeklējumus diagnozes noskaidrošanai.
“Ja pacients nolemj apiet zaļo koridoru un meklēt palīdzību, piemēram, tikai privātklīnikās, tad ir jārēķinās ar ievērojamu finansiālo slogu, jo izmeklējumi nav lēti. Tieši tāpat ir ar ārstēšanu pat tad, ja ir veselības apdrošināšana. Tajā pašā laikā, ja ir iespējams, var aiziet vismaz uz vienu maksas konsultāciju, un tad jau pavērsies vairāk iespēju. Pacientam ir jābūt maksimāli aktīvam, jākonsultējas ar draugiem, paziņām, radiem, lai cik tas varbūt kādam šķiet nepatīkami. Bet, ja runa ir par veselību un dzīvību, tad viss pārējais kļūst mazsvarīgs. Tāpat, dodoties pie jebkura ārsta, ir ļoti labi ņemt līdzi kādu tuvinieku, uzticamu cilvēku, kurš palīdzēs uzdot ārstam vajadzīgos jautājumus, palīdzēs atcerēties ārsta teikto, atbalstīs pacientu morāli utt.,” iesaka I. Pleša.
Arī biedrības pārstāve J. Dmitrijeva uzskata, ka risinājums būtu jāmeklē citā veidā.
Patstāvīga izmeklēšanās, ja ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ir ne vien dārga, bet var arī nesasniegt cerēto rezultātu.
“Lai veiktu dažus izmeklējumus, var būt vajadzīgas speciālistu zināšanas precīzai rezultātu interpretēšanai. Apejot zaļo koridoru un parasto nosūtīšanas procesu, var palaist garām iespēju saņemt specializētu onkologu vai citu atbilstošu speciālistu norādījumus. Tāpat, veicot pārbaudes neatkarīgi, ir svarīgi nodrošināt, ka rezultāti tiek pareizi paziņoti jūsu ģimenes ārstam. Koordinācijas trūkums var izraisīt sadrumstalotu medicīnisko ierakstu un iespējamās nepilnības jūsu vispārējā veselības stāvokļa izpratnē.
Lai gan neatkarīga izmeklējumu veikšana var ļaut jums vairāk kontrolēt savu veselības aprūpi, ir svarīgi atzīt, ka medicīnas speciālistiem ir zināšanas, kas vajadzīgas, lai pareizi interpretētu un analizētu izmeklējumu rezultātus. Viņu norādījumi var palīdzēt jums pieņemt apzinātus lēmumus par savu veselību,” pauž J. Dmitrijeva.
