Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Valsts apmaksāta vēža skrīninga programma Latvijā tiek organizēta jau no 2009. gada, tomēr dati rāda, ka joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāju neizmanto iespēju veikt profilaktisko pārbaudi. LV portāls atgādina, kādus vēža skrīninga veidus apmaksā valsts, kam un kad tie pienākas, kā arī skaidro, kāpēc esam tik nevērīgi pret savu veselību un ko darīt, lai situāciju uzlabotu.
Šobrīd valsts organizē četrus vēža skrīningus:
Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudei sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules. Zarnu vēža pārbaudi sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīningu vīriešiem organizē ģimenes ārstu prakses.
Ja uzaicinājums kādu iemeslu dēļ nav saņemts vai ir nozaudēts, dati par nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejami elektroniski, tādēļ visa nepieciešamā informācija valsts apmaksātas pārbaudes veikšanai ir pakalpojuma saņemšanas vietā, vēsta NVD.
Ir iespējams saņemt papīra formātā izsūtītās uzaicinājuma vēstules kopiju. Vēstules un skrīningtestēšanas kartes kopiju var iegūt:
Ir gadījumi, kad valsts organizētais skrīnings, kaut arī pastāv atbilstība konkrētajai vecuma grupai, nepienākas. Izņēmumi ir paredzēti Ministru kabineta noteikumos Nr. 555.
Valsts apmaksāts dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu vēža skrīnings tiek veikts jau no 2009. gada.
NVD apkopotie dati par atsaucību skrīningiem rāda, ka atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam kopš 2009. gada bijusi mainīga, ar mērenu augšupejošu tendenci un nelielu kritumu Covid-19 pandēmijas laikā, taču ne reizi nav sasniegusi pat pusi no mērķgrupas.
LV portāla infografika.
Vēl mazāks kāpums ir atsaucībai krūts vēža skrīningam, turklāt iepriekšējā gadā tā saglabājusies tikpat zema kā pandēmijas gados.
LV portāla infografika.
Viszemākā atsaucība, ņemot vērā datus, ir zarnu vēža skrīningam. Lai gan pozitīva tendence pieaug, rezultāti ne reizi nav sasnieguši pat 20% no mērķgrupas.
LV portāla infografika.
Prostatas vēža skrīnings valsts apmaksāto skrīningu sarakstā iekļauts no 2021. gada 1. maija. Dati par atsaucību šim skrīningam ir pieejami par 2022. gadu, un tie rāda, ka pērn skrīningu veikuši 79% no mērķgrupas, kas ir visaugstākais atsaucības skrīningam rādītājs.
LV portāla infografika.
Starptautiskā projekta “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā” preses konferencē 9. martā Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un profesors Mārcis Leja, vērtējot atsaucības skrīningiem datus, sacīja: “Nav noslēpums, ka organizētais vēža skrīnings Latvijā ir pieejams no 2009. gada, taču līdz pat šim brīdim mēs ar saviem rezultātiem nesasniedzam kritērijus, kas Eiropā noteikti kā minimums, un diezgan tālu no tiem atpaliekam.”
Lai noskaidrotu iespējamos iemeslus zemajiem atsaucības rādītājiem, vērsāmies pie Latvijas Veselības asociācijas valdes priekšsēdētājas, Rīgas Stradiņa universitātes doktorantes un lektora p. i. Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā, Mg. psych. Zanes Gulbes un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātājas Olgas Valciņas.
“Pamatemocijas ir bailes no diagnozes uzzināšanas, kā arī turpmākās ārstēšanas. Rīcību kavējoša un nemobilizējoša trauksmainība un bažas par savu veselības stāvokli ir tik lielas, ka kavē spēju un vēlmi veikt skrīningu,” skaidro Z. Gulbe. Speciāliste uzskata, ka, iespējams, var būt arī nevēlēšanās apstiprināt sev pašam un atklāt ārstam dzīvesveida negatīvos faktorus, respektīvi, sākas sevis vainošana, attaisnošana, nožēla un dusmas.
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja O. Valciņa norāda, ka mūsu domas un rīcību ietekmē arī politiski vēsturiskie faktori, proti, esam viena no postpadomju valstīm, kur pozitīva attieksme pret savu veselību jau vēsturiski nav lielā cieņā.
Z. Gulbe uzsver, ka atsaucību būtiski ietekmē personas attiecības ar ģimenes ārstu un līdzcilvēku iedrošinājums, kas ir netiešs kontroles mehānisms. “Tādēļ ir svarīgi aicināt ne vien sabiedrību rūpēties par veselību, bet arī līdzcilvēkus būt vērīgiem un iedrošināt pārbaudīt veselības stāvokli,” mudina speciāliste. Pēc viņas domām, būtiska loma ir arī reklāmai plašsaziņas līdzekļos, digitālajiem bukletiem un informatīvajiem materiāliem ar aicinošu, vienlaikus arī iedrošinošu, atbalstošu un attiecīgajam izmeklējumam sagatavojošu vēstījumu.
Reklāmas nozīmi atsaucības rādītāju paaugstināšanā uzsver arī O. Valciņa. Viņa skaidro: “Mums jādomā par reklāmu. Nepietiek, ka pasakām: “Lūdzu, aizej uz skrīningu!” Jāstāsta, cik cilvēku iepriekš aizgāja, cik daudziem skrīningā tika atklāts vēzis, turklāt tas tika diagnosticēts agrīnā stadijā, kad bieži vien pietiek ar operāciju un kad nav starošanas, matu izkrišanas. Jācenšas iedrošināt.”
Piemēri atsaucības veicināšanai nav jāizdomā no jauna, tos var aizgūt no citu valstu pieredzes. LV portālam O. Valciņa stāsta: “Mēs esam runājuši ar pacientiem vairākās valstīs. Tajās, kurās pēc vēstules nosūtīšanas personai tiek piezvanīts, atsaucība ir lielāka. Sagaidām, ka trešais cilvēks ģimenes ārsta praksē varēs nodarboties ar profilaksi.”
Cits piemērs: “Kolēģis, kurš strādā Vācijā, pastāstīja, ka pie viņiem ģimenes ārsts izveido plānu, kas jāizpilda. Kad esi visu izdarījis, saņem bonusu. Tās ir, piemēram, bezmaksas masāžas, apmaksātas protēzes vai citi maksas pakalpojumi, kas šajā gadījumā pienākas par velti. Tam var pieiet radoši.” Sarunas izskaņā O. Valciņa secina, ka Latvijā šajā aspektā pārāk maz tiek iesaistīti zinātnieki, kuri varētu rast radošu un saistošu pieeju problēmu risinājumam.
|
MK noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 3.7. punktā ir paredzēts, ka personai, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, saskaņā ar šiem noteikumiem tiek sniegti valsts organizētā vēža skrīninga pakalpojumi.
Valsts apmaksātais medicīniskās palīdzības minimums pienākas Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bēgļiem vai personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, aizturētajiem, patvēruma meklētājiem un citām personām saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 9. pantu.
Par valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu ir atbildīgs NVD. Tas ir paredzēts MK noteikumos Nr. 850. NVD vēža skrīninga īstenošanu regulē jau iepriekš minētie MK noteikumi Nr. 555. Noteikumu 71. punktā norādīts, ka NVD organizē un pārrauga valsts apmaksāto skrīningu, kas ir uz Fizisko personu reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu un pastāvīgu rezultātu monitorēšanu.
Lai izpildītu funkciju, dienests slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ārstniecības iestāžu saraksts, ar kurām noslēgts līgums un kurās var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pieejams NVD mājaslapā.
