Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Ja ir aizdomas par onkoloģisku slimību, tad pacientam pēc iespējas drīzāk jāveic valsts apmaksātie izmeklējumi, lai uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus. Šādā gadījumā veselības aprūpē darbojas t. s. zaļais koridors. Taču, lai tas būtu efektīvs, pacientam jāzina, pieteikšanās uz ātrāku izmeklējumu kārtību.
Zaļais koridors Latvijā ir ieviests no 2016. gada. Tas dod iespēju saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu neatkarīgi no gaidīšanas rindām un kvotām uz konkrēto pakalpojumu.
Zaļā koridora algoritms attiecas uz pirmreizējiem pacientiem, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Tas strādā no brīža, kad ārsts izsaka aizdomas par slimību, līdz brīdim, kad tiek uzstādīta diagnoze, skaidro Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietniece Simona Daude.
Rindas veidošanās nosacījumus zaļā koridora gadījumā paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Noteikumu 61.3. apakšpunktā noteikts, ka ārstniecības iestādei jānodrošina personai nepieciešamais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā šādos gadījumos un kārtībā:
Tātad noteikumi paredz, ka ārstniecības iestāde nodrošina personai ļaundabīgo audzēju primāro izmeklējumu, piemēram, mamogrāfiju vai ultrasonogrāfiju, ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā.
Pacientu uz ļaundabīga audzēja primārās diagnostikas izmeklējumiem var nosūtīt ģimenes ārsts. Ir būtiski, lai ģimenes ārstam būtu līgums ar Nacionālo veselības dienestu.
Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsts tajā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem. Pierakstoties pacients informē par nosūtījumā norādīto kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu.
Šādos gadījumos pacients var vērsies jebkurā ārstniecības iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Lai noskaidrotu, kur konkrētais pakalpojums tiek sniegts, iedzīvotājs var izmantot vietni www.rindapiearsta.lv vai zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.
Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus un, ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Pats pacients šajos gadījumos neveic pierakstu.
Atsevišķos gadījumos pacientu uz speciālista konsultāciju var pieteikt arī ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darba dienu laikā un tiek apmaksātas ārpus kopējā iestādes finansējuma.
Kā stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis, kopumā zaļā koridora sistēma Latvijā darbojas veiksmīgi. Pēc viņa teiktā, pacienti brīvi tiek pie izmeklējumiem ar datortomogrāfiju un ultraskaņu, bet prakse rādot, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumu kvotu var būt par maz. Tādos gadījumos pacients var tikt ievietots stacionārā. Tāpat ir būtiski, lai pacientu nosūtītu ģimenes ārsts, kas norāda kodu nosūtījumā, atgādina J. Eglītis.
Daži pacienti paši ir pieteikušies izmeklējumiem, un viņiem šāda koda nav, tāpēc var nākties gaidīt rindā divus trīs mēnešus. Šāda situācija novērota krūts pataloģijas gadījumos.
Daži pacienti paši ir pieteikušies izmeklējumiem, un viņiem speciālā koda nav, tāpēc var nākties gaidīt rindā divus trīs mēnešus.
Kā skaidro onkologs, sistēmu varētu uzlabot, arī mazinot slogu ģimenes ārstiem, – šobrīd pacientu var pieteikt tikai telefoniski, ģimenes ārstu savienojot ar atbilstošo speciālistu atkarībā no vēža lokalizācijas. Šāds zvans aizņem laiku, un to varētu daudz ātrāk paveikt, ja ģimenes ārstiem būtu iespēja pacientus pieteikt elektroniski. Pagaidām šādas iespējas nav.
Vēlreiz jāuzsver, ka zaļais koridors pacientam kļūst pieejams tikai tad, ja persona ir nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu. Ja pacients jau ir ārstējies un ir reģistrēts kā vēža slimnieks, tad viņam zaļā koridora priekšrocības nepienākas.
Kā skaidro Nacionālais veselības dienests, pēc ārstu konsilija, kurā tiek pieņemts lēmums par ārstēšanas plānu, zaļais koridors beidzas. Seko ārstēšana – operācija, staru terapija vai ķīmijterapija.
Kad onkoloģiskā slimība ir diagnosticēta, tā turpmāk ir hroniski noritoša slimība, kas regulāri jāuzrauga. Uzraudzība jāveic ar zināmiem intervāliem, kā ir noteicis ārsts. Visbiežāk šie izmeklējumi jāveic jau plānveida kārtībā, un šajā gadījumā uz šiem izmeklējumiem var plānot savlaicīgākus pierakstus.
Uzraudzības intervāli parasti ir ne biežāk kā reizi trijos mēnešos, un šādos intervālos caurmērā veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams saņemt.
