NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
21. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
3
3

Līgosim droši un atbildīgi

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Zane Bitere, LETA

Jau šonedēļ visā Latvijā svinēsim Jāņus. Protams, svētkos neiztikt bez jautras līgošanas, ugunskura kurināšanas, naksnīgām peldēm un atpūtas dabā. LV portāls ir apkopojis svarīgāko informāciju par drošības noteikumiem, kurus nepieciešams rūpīgi un atbildīgi ievērot, lai nerastos potenciāli bīstamas situācijas un svētku līksmību neaizēnotu traģiski nelaimes gadījumi.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) aizvadīto gadu statistika, Jāņu svinēšana vairākām ģimenēm ir noslēgusies traģiski. Pērn ugunsgrēkos gājuši bojā četri cilvēki, savukārt no ūdenstilpnēm tika izcelti astoņi bojāgājuši cilvēki. 2020. gada svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, un no ūdenstilpnēm tika izcelti seši bojāgājušie. Tāpēc VUGD mudina atcerēties, ka jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina svētkus pavadīt droši, jo, kā liecina dienesta dati, Jāņos traumu un nelaimes gadījumu skaits pieaug pat divkārt un ik gadu divu svētku dienu laikā vairāk nekā 600 cilvēku gūst nopietnas traumas, kad ir nepieciešama NMPD mediķu palīdzība. Turklāt katrs otrais negadījums notiek reibumā. 

Jautra svētku svinēšana nav tas pats, kas neapdomīga un pārdroša rīcība.

VUGD ir sagatavojis 10 padomus, kurus līgotājiem būtu vērtīgi iegaumēt, lai svētki tiktu sagaidīti un aizvadīti droši un atbildīgi.

  • Pirms dodies līgot, parūpējies par savu mājokli!

Ikviens svinētājs zina, ka svētkiem ir laicīgi un rūpīgi jāgatavojas, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskākās lietas. Ticējumos ir teikts, ka labklājība visu gadu pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Jāņu svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai mājoklī ir aizgriezti visi ūdens krāni un ir izslēgts gludeklis. Tāpat VUGD aicina no elektrotīkla atslēgt visas elektroierīces – mobilo telefonu lādētājus, datorus, televizorus u. c. Svarīgi pārbaudīt arī apkures ierīces.

Savukārt AS “Sadales tīkls” mudina atcerēties par rīcību pērkona negaisa laikā, kad no rozetes jāatvieno visas elektroierīces. Ja ēka nav aprīkota ar zibens un pārsprieguma aizsardzības sistēmām, negaisa laikā ir bīstami darbināt elektroierīces. Tas ir būtiski, jo nav prognozējama zibensizlādes vieta – tā var skart arī dzīvojamās vai biroju ēkas, radot krasu sprieguma paaugstināšanos nama elektrotīklos, un šis pārspriegums var būt pat 20 reižu augstāks par īpašumā esošo iekārtu darba spriegumu. No zibens radīta pārsprieguma nereti tiek bojāti televizori, TV dekoderi, datori, apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas iekārtas, veļas un trauku mazgājamās mašīnas, kopētāji un cita sadzīves tehnika.

Tāpat ir svarīgi nepārslogot mājokļa iekšējo elektrotīklu. Kamēr elektriskajā cepeškrāsnī lēni tiek gatavoti speķa pīrādziņi, paralēli jāgatavo mīkla kūkai, talkā ņemot blenderi, atpūtas nav arī trauku mazgājamai mašīnai, kas ir neatsverams palīgs svētku rosībā. Jāatceras, ka, vienlaikus lietojot vairākas ierīces, īpaši, ja tās ir ar lielu jaudu, var pārslogot mājokļa iekšējo elektrotīklu, kas labākajā gadījumā beigsies ar “izšautiem korķiem”, proti, nostrādās elektrības drošības slēdži, un mājoklī tiks pārtraukta elektrības padeve. Tomēr arī tas var bojāt izmantotās elektroierīces, tāpēc labāk darboties elektrodroši un sekot līdzi elektroierīču izmantojumam, tās vienlaicīgi nedarbinot.

  • Zini, kur līgosi!

Daudzi iedzīvotāji Jāņus dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ir ļoti būtiski iegaumēt svinību vietas adresi un apkārtni, lai, nepieciešamības gadījumā zvanot uz tālruņa numuru 112, bez minstināšanās varētu nosaukt savu atrašanās vietu, tādējādi atvieglojot mediķu, ugunsdzēsēju glābēju un policistu darbu.

Arī NMPD norāda, ka precīzas adreses vai orientieru nosaukšana ir ļoti svarīga, lai mediķiem nenāktos maldīties, pa mežiem un laukiem meklējot cietušo, un netiktu zaudētas vērtīgās minūtes dzīvību glābšanā.

NMPD mudina jau iepriekš tālrunī atrast iespēju noteikt savas atrašanās vietas koordinātas vai lejupielādēt kādu no pieejamajām mobilajām lietotnēm, kas ļauj nosūtīt koordinātas, – tās ļoti palīdzēs, ja nebūs iespējams nosaukt tuvumā esošos orientierus.

  • Jāņuzāles dodies meklēt kompānijā un ar uzlādētu mobilo telefonu!

Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām jau uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem veiksmīgi aizbrauktu mājās. Ticējumi vēsta, ja, dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, līdzi tiks ņemts uzlādēts mobilais telefons, ūdens un kāds līdzgaitnieks, tad būs iespējams neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās jāņuzāles un nenokavēt svinības.

  • Ugunskura vietu izvēlies pārdomāti, izveidojot drošu gan lieliem, gan maziem!

Jāņu naktī Latvijā tiek kurināti neskaitāmi ugunskuri, lai svētku svinētājiem no saules rieta līdz lēktam būtu gaisma. Kādā Jāņu ticējumā teikts, ka visu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri mācēs sagatavot Jāņu ugunskura vietu, ievērojot sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijas. VUGD skaidro, ka galvenais ir ugunskuram atrast pareizo vietu, – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet nekas netiktu nodedzināts. Jāņu ugunskurs jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā. Jāatceras, ka mežs ugunskuram nav piemērota vieta.

AS “Sadales tīkls” uzsver, ka ugunskuru nedrīkst kurināt elektroapgādes infrastruktūras tuvumā. Ir jāpārliecinās, ka izvēlētā vieta neapdraudēs ne līgotājus, ne elektroapgādes infrastruktūru – elektrolīniju balstus, vadus, transformatoru apakšstacijas, sadalnes. Pretējā gadījumā var sabojāt elektrotīklu, svētkos traucējot elektroapgādi simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku, un radīt elektrotraumu gūšanas riskus svinētājiem.

Biedrības “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa uzsver: “Tradicionāli jāņuguns, kurta augstākajā kalnā, apspīd plašu apkārtni, simboliski ietekmē auglību laukos un pasargā no ļaunuma un slimībām. Tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām, tomēr reālo Jāņu ugunskura ietekmi uz dabu cilvēki ir spējuši mainīt. No auglības, veselības un labā sarga jāņuguns nereti tiek pārvērsta par potenciālu draudu veselībai un dabai, ja ugunskurā tiek dedzinātas lietas, kuras nedrīkst mest ugunī.”

Svarīgi atcerēties, ka atkritumu dedzināšana ugunskurā ir administratīvi sodāma rīcība.

Izplatītākā atkritumu vienība, kuru cilvēki neapdomīgi dedzina Jāņu ugunskurā, ir plastmasu saturoši pārtikas iesaiņojumi un vienreizlietojamie trauki un izstrādājumi.

Piemēram, šķietami nevainīgais materiāls polivinilhlorīds (PVC) sadeg vairāk nekā 1000 0C temperatūrā, savukārt ugunskura temperatūra nepārsniedz 300–400 0C. PVC materiālam nepilnīgi sadaloties, gaisā izplatās hlorsavienojumi un dioksīns, kurus ieelpojot, nodarām pāri gan savai veselībai, gan apkārtējai videi, piesārņojot gaisu, kuru elpojam. Turklāt šīs kaitīgās vielas pieder noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kuri nogulsnējas uz augsnes, līdz ar lietus ūdeņiem nonāk gruntsūdeņos, radot piesārņojumu, kas apdraud vidi un cilvēku vēl vairākus gadus. Rezultātā noturīgie organiskie piesārņojumi nonāk un uzkrājas cilvēka organismā caur augiem, kurus lietojam pārtikā. Uzkrājoties cilvēka organismā, plastmasas nepilnīgas sadegšanas laikā radušās kaitīgās vielas izraisa dažādas saslimšanas, bojā endokrīno un reproduktīvo sistēmu, palielina audzēju risku.

Atkritumu dedzināšana ugunskurā ir administratīvi sodāma rīcība.

Nereti ugunskurā tiek utilizētas arī tādas videi kaitīgas preces kā auto riepas, saplīsis piepūšamais matracis vai izlietotas baterijas. Jāuzsver, ka videi kaitīgo preču dedzināšana ir īpaši bīstama kā videi, tā arī cilvēka veselībai. Piemēram, riepas, kā arī citi gumijas izstrādājumi, sadegot izdala sēra organiskos un neorganiskos savienojumus, kam ir elpceļus kairinoša un smacējoša iedarbība, un ir īpaši bīstama astmas slimniekiem. Arī izlietoto bateriju nonākšana ugunskurā nav pieļaujama bīstamības dēļ. Sadegot bateriju sastāvā esošajām skābēm un citām ķimikālijām, bīstamie ķīmisko vielu savienojumi izgarojumu veidā nonāk gaisā un vēl vairākus gadus saglabājas ugunskura pelnos un zemē. Šāda piesārņota ugunskura vieta vairs nekad nebūs piemērota kartupeļu cepšanai. Turklāt baterijām degot, to korpuss var sprāgt un ķimikālijas var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus, radot smagus ķīmiskus apdegumus.

Par konstatētu atkritumu dedzināšanu ir jāinformē pašvaldības policija. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai personai līdz 2800 eiro.

  • Pie atklātas uguns, ievērojot drošības noteikumus, darbojas tikai pieaugušie!

Tautas ticējumos paredzēts, ka Jāņi nav iedomājami bez Jāņu siera, kvasa un šašlika. Tāpat ticējumos norādīts, ka gaļa (vai desiņas) ir sulīga un garšīga tikai tad, ja to cep uz grila, kas novietots uz stabilas virsmas un atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem.

Pagatavojot maltīti pašiem un ņemot līdzi vairākkārt lietojamos traukos, nevis pērkot jau gatavos ēdienus vienreizlietojamos iesaiņojumos, ir iespējams ievērojami mazināt radīto iepakojuma atkritumu apjomu.

Domājot par svētku maltīti un tās pagatavošanā radītajiem atkritumiem, L. Kubliņa iesaka: “Lai mazinātu radīto atkritumu daudzumu, ir nepieciešams pārdomāt, ko un cik daudz liksim galdā. Svinību viesiem jāvienojas, kādus gardumus katrs sarūpēs, lai nerastos pārtikas atkritumi. Savukārt, pagatavojot maltīti pašiem un ņemot līdzi vairākkārt lietojamos traukos, nevis pērkot jau gatavos ēdienus vienreizlietojamos iesaiņojumos, ir iespējams ievērojami mazināt radīto iepakojuma atkritumu apjomu. Svētku laikā radītajiem iepakojuma atkritumiem, no kuriem nav iespējams izvairīties, jāsarūpē tukšas kastes vai lieli maisi, kur atkritumus sašķirotā veidā izmest, lai pēc svētkiem ērti nogādātu uz tuvāko atkritumu šķirošanas laukumu vai konteineru.”

NMPD aicina Jāņu mielastu baudīt apdomīgi, jo katru gadu NMPD mediķi steidz palīgā arī vairākos smagu aizrīšanās gadījumos, kas diemžēl dažkārt beidzas traģiski. Pērn tie bija trīs izsaukumi, kuros izdevās palīdzēt un nebija traģisku seku. Aizrīšanās gadījumā ļoti būtiska ir līdzcilvēku ātra un tūlītēja iesaiste. Ja ir uztraukums vai nav iemaņu, atbalstu un pirmās palīdzības padomus telefoniski vienmēr sniedz ārkārtas tālruņa 113 izsaukumu pieņemšanas dispečers, norādot, kas un kā jādara, kamēr mediķi vēl atrodas ceļā.

Kā palīdzēt cietušajam, ja notikusi aizrīšanās, iespējams uzzināt NMPD mājaslapā.

  • Pirts, pelde un plosti – tikai skaidrā prātā!

Svētkos daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai būtu tīri un balti. Ieteicams pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ietverts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai peldēsies pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus izraisīto reibumu var šķist, ka ne vien jūra, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes ir līdz ceļiem. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un neprātīgie peldētāji, kā arī laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt pat vairākus desmitus Jāņu svinību. Tāpēc, ja vēlies visus līgotājus redzēt veselus arī Jāņu rītā, tad neļauj draugam alkohola reibumā, it īpaši naktī, doties peldēties vai laivot.

Pērn abās svētku dienās NMPD mediķi steidzās uz astoņiem izsaukumiem, kad, atpūšoties pie ūdeņiem, cilvēki bija slīkuši vai guvuši smagas traumas, tostarp sešos gadījumos peldēšanās beidzās traģiski, un cilvēki gāja bojā. Savukārt viens cilvēks, lecot dīķī uz galvas, smagi traumēja mugurkaulu. Tādēļ NMPD atgādina – neej ūdenī alkohola reibumā; peldvietā nelec ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne kājām; neej peldēties naktī, it īpaši nezināmās peldvietās; nepeldi viens pats, kā arī ūdenstilpju tuvumā ik mirkli uzmani bērnus.

Kā rīkoties, ja notikusi nelaime pie ūdens, iespējams uzzināt NMPD mājaslapā.

Savukārt Sadales tīkls aicina uzmanīties ar elektrības tuvumu ūdenim. Ir būtiski pārliecināties, lai elektroierīces un vadi nebūtu ūdens tuvumā. Ūdens ļoti labi vada elektrisko strāvu, tādēļ šo elementu satikšanās var radīt pat nāvējošu elektrotraumu. Jāpārdomā elektroierīču novietojums arī virtuvē un vannasistabā – jo tālāk no šķidrumiem un karstuma avotiem, jo drošāk.

  • Pāri ugunskuram, ievērojot drošības noteikumus, lec tikai pieaugušie!

Kad svinības rit pilnā sparā, jāņubērni ir gatavi arī lēkt pāri ugunskuram. Jau kopš seniem laikiem ir noteikts, ka pāri ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuriem ir vismaz 18 gadu, kuri pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un nav uzvilkuši sintētiskas vai gaisīgas drēbes, kurās liesmiņai itin viegli ieķerties.

Arī NMPD akcentē, ka Jāņos ik gadu pie ugunskuriem un griliem līgotāji gūst smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuram un iekrītot tajā, vai reibumā uzkrītot grilam. Pērn apdegumus guva 41 cilvēks, kas ir trīsreiz vairāk nekā jebkuru citu gadu. Vairāki cietušie guva ļoti plašus ķermeņa apdegumus. Tāpat līgotāji katru gadu gūst ļoti smagus apdegumus, aizdedzinot ugunskuru ar degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo. Nopietnus apdegumus gūst arī mazi bērni, piespiežot plaukstas pie karsta grila, uzgrūžoties tam vai iekāpjot oglēs. 2021. gadā slimnīcā ar apdegumu traumām tika nogādāti trīs bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem.

Kā palīdzēt cietušajam, kurš guvis apdegumu, iespējams uzzināt NMPD mājaslapā.

  • Papardes ziedu nemeklē vienatnē!

Tiem, kuri Jāņu naktī dodas meklēt papardes ziedu, ticējumos norādīts, ka papardes neaug dziļi mežā, tāpēc pirms došanās ieteicams skaļi paziņot papardes augšanas vietu, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur līgotāju meklēt. Ja tomēr ir vēlme klusībā un vienatnē doties papardes zieda meklējumos, tad ieteicams ņemt līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

  • Svētki pilsētā, pastiprināti ievērojot drošības noteikumus!

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskuru dedzināt atkritumu tvertnē vai cept gaļu balkonā, jo degošie atkritumi noteikti sabojās svinības, savukārt balkonā esošais grils piedūmos apkārtni un, iespējams, aizdedzinās blakus dzīvojošo kaimiņu balkonus. VUGD pilsētniekiem iesaka Jāņus svinēt radoši un apdomīgi, iztiekot bez netīša Jāņu ugunskura izveidošanas kaimiņu balkonos.

  • Bērni svētkos jāpieskata ar īpašu vērību!

Jāņu svinībās nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot, kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts draiskoties. Ticējumos teikts, ka, lai mājās valdītu miers un saticība, Jāņos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku atradīsies vecāku redzeslokā.

VUGD infografika

Ja drošas tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai notikusi kāda cita nelaime, un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.

NMPD atgādina garajām svētku brīvdienām nepieciešamo sarūpē mājas aptieciņā un atceries to paņemt līdzi, ja dodies svinēt ārpus mājas pie dabas. Pārbaudi, vai aptieciņā ir pārsienamie materiāli, plāksteri un līdzekļi, lai spētu sniegt palīdzību sadzīves traumu (neliela apdeguma, brūču, sasitumu) gadījumos.

Ieteikumi aptieciņas papildināšanai pieejami NMPD mājaslapā.

Uz ārkārtas tālruni 113 ir jāzvana dzīvībai kritiskās situācijās. Nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti. Tāpat veselības problēmu gadījumā var vērsties pie dežūrārsta, vai, piemēram, nelielu traumu (apdegumu, mežģījumu u. c.) gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem svētkos sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.

Informācija par palīdzības saņemšanas iespējām pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI