Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jāņu svinēšana bez jāņuzālēm nav iedomājama. Ar tām rotā mājokli, tās tiek iepītas vainagos, liktas vāzēs. Lai, vācot jāņuzāles, nenodarītu kaitējumu ne videi, ne sev, ir svarīgi atcerēties, kuri augi Latvijā ir aizsargājami un kuriem labāk mest līkumu, lai Jāņu vakaru nesabojātu galvassāpes, ādas apsārtums vai pat saindēšanās.
Latvijā savvaļā sastopamas aptuveni 100 indīgo augu sugas. Īpaši daudz to ir čemurziežu, dievkrēsliņu, gundegu, liliju, magoņu un nakteņu dzimtās. Indīgie augi aug dažādās vietās – mežos, purvos, pļavās, ūdeņos, ceļmalās, dārzos un nezālienēs. Augu indīgās vielas var iedarboties uz organismu ne tikai, tos noplūcot, bet arī, ja tie saskaras ar ādu, gļotādu.
Lai izvairītos no saindēšanās, nedrīkst košļāt un ēst nepazīstamu augu lapas, saknes un augļus. Īpaši tas attiecināms uz košiem, sulīgiem augļiem, kas atgādina ēdamas ogas (zalktene, čūskoga, kreimene jeb maijpuķīte, krauklene u. c.). Bīstamākais Latvijas indīgais augs ir velnarutks, kura resnais, baltais saknenis smaržo pēc pētersīļiem.
LV portāla infografika
Tāpat pirms ziedu plūkšanas jāpārliecinās, vai tie nav aizsargājami augi, par kuriem var priecāties vien ar acīm, svētku vainagā pinot, piemēram, rudzupuķes, margrietiņas, pelašķus, balto un sarkano āboliņu, vībotnes, papardes, ozola zarus, smilgas, kalmes, madaras un citus tradicionālos augus. Latvijas Dabas fonds īpaši aicina novērtēt lupīnu krāšņumu. Šī svešzemju augu suga strauji izplatās un iznīcina vietējos augus, tāpēc tās var droši pīt vainagā vai pievienot jāņuzāļu pušķim, tādējādi samazinot to iespēju nogatavināt sēklas un turpināt invāziju.
Latvijas Dabas fonds
Īpaši aizsargājamie augi ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 1. pielikuma 6. punktā. Visā Latvijā sastopamās savvaļas orhidejas ir iekļautas arī Vašingtonas konvencijas (CITES) pielikumos.
