NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
4
4

Kā svinēt Jāņus dabai draudzīgāk

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Ir klāt vasaras pilnbrieds, kad liela daļa no mums dodas pie dabas, lai svinētu Jāņus, kuros neatņemama tradīcija ir ugunskura kuršana, jāņuzāļu plūkšana, vainagu pīšana un līgošana līdz saullēktam. Lai svētkos neviļus nenodarītu pāri dabai, aicinām paturēt prātā dažus ieteikumus, kā svinēt zaļāk un dabai draudzīgāk.

īsumā
  • Pļavas augi ir pielāgojušies tam, ka tos plūc, nopļauj vai apēd lopiņi, tāpēc tos var droši griezt un plūkt, taču galvenais ir neizraut ar saknēm.
  • Pirms plūc ziedus pļavā, pārliecinies, vai tie nav aizsargājami augi. Ja māc šaubas, vai augu drīkst plūkt, zini, ka palīdzēsi dabai, plūcot izskatīgās lupīnas, kas pārmāc vietējos augus.
  • Ozoliem nekaitē tas, ka tiek ievākti atsevišķi zari vainagu darināšanai. Dari to rūpīgi, nozāģējot ozola zaru.
  • Ugunsnedrošajā laikposmā mežos kurināt ugunskurus atļauts tikai tam paredzētās un īpaši iekārtotās vietās, un tos bez uzraudzības atstāt nedrīkst.
  • Dodoties projām, ugunskura vieta jānodzēš ar ūdeni, smiltīm vai smalku granti, un atstāt to drīkst tikai tad, kad ugunskurs vairs pilnīgi nemaz nekūp.
  • Līdz galam nenodzēsti ugunskuri ir visbiežākais meža aizdegšanās iemesls. Arī nevērīgi izmesti atkritumi var kļūt par iemeslu ugunsgrēkam.
  • Ugunskurā nedrīkst mest plastmasu un citas sintētiskās šķiedras saturošus izstrādājumus – nedz pārtikas iepakojumus, nedz cigarešu izsmēķus. Arī papīra dzērienu glāzēm ir plastmasas pārklājums.
  • Plānojot svētkus, atsakies no vienreizlietojamiem galda traukiem un piederumiem un rūpīgi plāno nepieciešamās pārtikas daudzumu.

Latvijas skaistā daba un tīrā vide nav pašsaprotama. Tā ir vērtība, kuras saglabāšanā sava loma ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas ikdienā izdara dažādas izvēles, piemēram, šķirot vai nešķirot atkritumus, lietot vienreizlietojamo plastmasu vai ne, plūkt vai pasaudzēt pļavas ziedus, nekurt uguni un neuzsliet telti tam nepiemērotās vietās.

“Dabas sargāšana ir joma, kas nevar eksistēt, ja tajā nepiedalās lielākā daļa sabiedrības. Ieguldīšanas galvenais aspekts ir attieksme pret dabu, arī pret līdzcilvēkiem. Tā ir cilvēkmīlestība,” tā, sagaidot saulgriežus pirms gada sacīja Dace Sāmīte, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore.

Viņa uzsver: “Jāņi ir pilnbrieda laiks, un dabā varam redzēt daudz kā tāda, ko citā gadalaikā neredzam. Vainagu pīšana ir no trejdeviņām – tātad 27 – puķītēm. Ja katrs latvietis, kas pin vainagu, zinās vismaz 27 dažādus augus, tad būsim pirmajā vietā pasaulē no zaļajām valstīm.”

Došanās dabā ir arī iespēja iepazīt tuvāk tās daudzveidību un mācīties. “Lasot jāņuzāles, iepazīsti dabisko pļavu!” – aicina Latvijas Dabas fonds. Vislielākā pļavas augu daudzveidība un iespēja salasīt trejdeviņas jāņuzāles ir dabiskajās pļavās, kas Latvijā šobrīd atlikušas vien 0,7% no teritorijas. Tāpēc, ja izdodas atrast dabisko pļavu, pievērs uzmanību tās daudzveidībai, pēti augus un mēģini saskaitīt, cik daudzas dažādas sugas vari atrast! Dabiskajā pļavā vienā kvadrātmetrā var būt pat 50 augu sugas.

Padomi jāņuzāļu vākšanai

Jāņuzāles ļoti labi var salasīt ceļmalās, upju un ezeru krastos, gar tīrumiem, protams, arī pļavās. Jāpatur prātā, ka, dodoties dabā, tu esi ciemiņš, tāpēc arī pļavā uzvedies pieklājīgi, neizmīdot un nepiemēslojot to. Jāņem vērā, ka pļava visbiežāk ir privātīpašums, tāpēc to apmeklējumu būtu pareizi saskaņot ar tās īpašnieku.

Vācot jāņuzāles, Latvijas Dabas fonds aicina ņemt vērā vienkāršus padomus, kā nenodarīt kaitējumu nedz videi, nedz sev:

  • Neizrauj augus ar saknēm!

Pļavu augi ir pielāgojušies tam, ka tos plūc, nopļauj vai apēd lopiņi, tāpēc tos var droši griezt un plūkt, taču galvenais ir neizraut tos ar saknēm. Pļavu augus vākt ar šķērēm vai nazi būs arī ērtāk.

  • Pirms plūc ziedus pļavā, pārliecinies, vai tie nav aizsargājami augi!

Neplūc naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Aizsargājamie augi ir arī meža un pļavas silpurene, jumstiņu gladiola, bezdelīgactiņa, meža vizbulis, Sibīrijas skalbe un Eiropas saulpurene.

  • Izvēlies lupīnas!

Par īpaši aizsargājamiem augiem Dabas aizsardzības pārvalde aicina priecāties vien ar acīm, bet svētku vainagā pīt, piemēram, rudzupuķes, margrietiņas, pelašķus, balto un sarkano āboliņu, vībotnes, papardes, ozola zarus, smilgas, kalmes, madaras un citus tradicionālos augus.

Tikmēr Latvijas Dabas fonds īpaši aicina novērtēt lupīnu krāšņumu. Lupīnu paklājs nomalē, mežmalā vai laukmalā nudien izskatās iespaidīgi – šī puķes ir skaistas un allaž pārsteidz ar krāsu dažādību! Taču lupīnas ir svešzemju suga, kura strauji izplatās un iznīcina mūsu vietējos augus. Plūcot šo augu, tu samazini tā iespējas nogatavināt sēklas un turpināt invāziju. Tās droši var pīt vainagā vai pievienot jāņuzāļu pušķim.

  • Pin ozolu lapu vainagus!

Ozoliem nekaitē tas, ka tiek ievākti atsevišķi zari vainagu darināšanai. Dari to rūpīgi, nozāģējot ozola zaru.

  • Meklē meijas aizaugošā pļavā vai atmatā!

Meijas – jaunus bērziņus, apsītes, pīlādžus – vāc pļavā vai atmatā, kas ir aizaugoša. To vākšana no šādām vietām nenodarīs pāri pļavai un bioloģiskajai daudzveidībai. Apses un bērziņi ir koku sugas, kuras liecina par teritorijas aizaugšanu, bet pļavai ir jābūt atklātai! Meijām neņem bērziņus un apses, kuri ir regulārās rindās. Tas nozīmē, ka koki tur ir sastādīti speciāli.

  • Kad jāņuzāles salasītas un vainags gatavs, nomazgā rokas!

Daļa augu, piemēram, kodīgā gundega, saulkrēsliņi un ozolītes, ir indīgi, tāpēc saskarsmē ar ādu tie var izraisīt alerģisku reakciju.

Kā zināt, vai augs ir aizsargājams

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantā ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas.

Īpaši aizsargājamie augi ir uzskaitīti  Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 1. pielikuma 6. punktā. Visā Latvijā sastopamās savvaļas orhidejas ir iekļautas arī Vašingtonas konvencijas (CITES) pielikumos.

Taču lielākā daļa no mums diezin vai spēj atpazīt šos augus pēc nosaukuma vien. Tāpēc nelielam špikerim var noderēt Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotie vizuālie materiāli “Mīli ar acīm!”, taču, ja ir šaubas, vienmēr labāk augu atstāt tā dabiskajā vidē.

Ugunskurs – pieskatīts un tikai speciāli tam paredzētās vietās

Daba sniedz iespēju gan tikt pie krāšņa vainaga, gan arī vienkārši atpūsties, apguļoties vai staigājot pa to. Dabas aizsardzības fonds aicina: izturies ar cieņu un pasakies dabai, domājot par to, kā nenomīdīt un radīt mazāk atkritumu, kā arī kurinot ugunskuru tikai tam speciāli paredzētajās vietās.

Atrodoties mežos un purvos vasarā, spēkā ir vairāki aizliegumi, tostarp aizliegums kurināt ugunskurus. Ugunsnedrošajā laikposmā, mežos kurināt ugunskurus atļauts tikai tam paredzētās un īpaši iekārtotās vietās, un tos bez uzraudzības atstāt nedrīkst, atgādina Valsts meža dienests.

Varētu šķist, ka nekas ļauns jau nevar notikt, tomēr galvenais iemesls meža ugunsgrēkiem joprojām ir cilvēku apzināta vai neapzināta rīcība, bezatbildība vai neuzmanīga rīcība ar uguni. Arī šogad jau bijuši vairāki gadījumi, kad bez uzraudzības atstāti ugunskuri izraisīja meža ugunsgrēkus, uzsver Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļa vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

No šī gada sākuma līdz 17. jūnijam VMD reģistrēti 222 meža ugunsgrēki ar izdegušo meža zemes platību 227,4 ha, no tiem jaunaudzes degušas 85,9 ha platībā.

Līdz galam nenodzēsti ugunskuri ir visbiežākais meža aizdegšanās iemesls.

Tāpēc, dodoties projām, ugunskura vieta jānodzēš ar ūdeni, smiltīm vai smalku granti, un atstāt to drīkst tikai tad, kad ugunskurs vairs pilnīgi nemaz nekūp.

Tāpat Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka, uzturoties mežā un purvā ugunsnedrošajā periodā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Atkritumi – nededzināt un neatstāt dabā

Tāpat, dodoties projām, atpūtas laikā radušos atkritumus jāņem līdzi vai jāatstāj atpūtas vietā tam paredzētajās atkritumu urnās. Arī nevērīgi izmesti atkritumi var kļūt par iemeslu ugunsgrēkam, atgādina Valsts meža dienests.

“Ugunskurs nav īstā vieta, kur utilizēt atkritumus,” uzsver SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Jebkas, kas tajā tiks iemests, dūmu, izgarojumu, pelnu veidā ne tikai nonāks līgotāju plaušās, bet arī nosēdīsies uz tuvumā esošajiem augiem un piesārņos vidi.

Atceries, ka ugunskurā nedrīkst izmest plastmasu un citas sintētiskās šķiedras saturošus izstrādājumus – nedz pārtikas iepakojumus, nedz cigarešu izsmēķus, nedz dzērienu glāzes (arī papīra glāzes satur plānu plastmasas kārtiņu), nerunājot jau par dažādām videi kaitīgām precēm, piemēram, auto riepas.

Taču vislabāk, ja, svinot svētkus, var iztikt pavisam bez vienreizlietojamās plastmasas un liekiem atkritumiem. Dabas draugi iesaka:

  • Atsakies no vienreizlietojamiem galda traukiem un piederumiem

Plānojot Jāņu svinības, laikus caurskati virtuves plauktiņu saturu – vai visiem līgotājiem pietiks daudzkārt lietojamo trauku, galda piederumu un glāžus, kuras varētu ērti izmazgāt un lietot atkal visā svinību gaitā. Izvērtē, vai nepieciešams izmantot kokteiļu salmiņus, vienreizlietojamos galdautus.

Ja galda piederumu nepietiek, ir vairākas iespējas, kā tomēr rast risinājumu izvairīties no videi kaitīgo vienreizlietojamo piederumu izmantošanas. Aicini viesus ierasties ar savu trauku komplektiņu. Vai arī izmanto trauku nomas pakalpojumu. Paņem uz svinību vietu košu flomāsteru, ar ko katrs viesis varēs nomarķēt savu glāzi, lai to varētu droši lietot visa vakara garumā, – tad roka ik reizi nesniegsies pakaļ jaunai glāzei, iesaka Laima Kubliņa.

Atceries, ka lielai daļai vienreizlietojamo papīra trauku ir plāns plastmasas pārklājums, lai tie nesamirktu, un tādus traukus nav iespējams pārstrādāt.

  • Plāno maltīti, lai neradītu pārtikas atkritumus

Pasaulē apmēram 1/3 daļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Eiropā – apmēram 20%, zina teikt “Zaļās jostas” pārstāve. Tādēļ viens no globāliem un arī Latvijas vides ilgtspējas mērķiem ir pārtikas atkritumu apjoma samazinājums.

Jāņos pārtikas atkritumu apjoms mēdz strauji pieaugt – tiek sarūpēts pārāk bagātīgs svinību galds, kurā ēdiens ātri apkalst vai sabojājas saulē un siltumā. Lai to novērstu, vēlams sastādīt iepirkuma sarakstu, lai nopirktu svētku galdam tikai nepieciešamo. Saskaņo to ar viesiem, kas un ko atvedīs cienastam. Neliec visu pārtiku uzreiz galdā – papildini svētku galdu svinību gaitā, neļaujot ēdienam pārāk ilgi atrasties siltumā un sakalst.

  • Nodod tukšo dzērienu taru pārstrādei

Tukšās stikla pudeles un alumīnija skārdenes ir lielisks izejmateriāls jaunu iepakojumu izgatavošanai. Jāņu svinību vietā laikus paredzi kastes, kurās līgotāji var izmest atsevišķi pudeles un skārdenes – lai pēc svētkiem tās var ērti aizvest uz dalīto atkritumu šķirošanas laukumu (sev tuvāko var sameklēt www.atkritumi.lv) –, vai arī apskati stikla taras pieņemšanas punktu sniegtās iespējas stikla pudeles nodot par samaksu.

Pārkāpumi ir administratīvi sodāmi

Der zināt, ka par aizsargātu augu vākšanu, atpūtas vietu, ugunskura ierīkošanu, kā arī atkritumu izmešanu tam neparedzētās vietās ir iespējams saņemt administratīvo sodu. 

Piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 24. pants paredz, ka par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku, tostarp putnu un zivju, un īpaši aizsargājamo sugu augu, sēņu un ķērpju, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu:

  • fiziskajai personai – no 15 līdz 1000 eiro;
  • juridiskajai personai – no 70 līdz 1750 eiro.

Savukārt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pants paredz, ka par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Ja neatļauto darbību rezultātā izceļas ugunsgrēks, sods ir krietni bargāks.

Kāds sods paredzēts, ja kaut ko neatļautu dara īpaši aizsargājamā dabas teritorijā? Piemēram, likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 45. pants noteic, ka par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās vai stāvēšanas prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 30 līdz 350 eiro. Par citu noteikumu pārkāpšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 30 līdz 1000 eiro.

Tikmēr Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. pants paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam – fiziskajai personai – no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskajai personai: no 250 līdz 2800 eiro.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU