Kā norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas pievienošanās NATO pirms 18 gadiem ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Šis solis kopā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir nostiprinājis Latvijas vietu starp pasaules spēcīgākajām valstīm. Dalība aliansē ir ļāvusi attīstīt bruņotos spēkus un garantējusi, ka valsts aizsardzības līmenis mainās atbilstoši drošības situācijai pasaulē un reģionā.
“Pateicoties dalībai NATO, arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varam justies droši. Saasinoties situācijai Ukrainā, mūsu sabiedrotie nekavējoties pieņēma lēmumu stiprināt visa austrumu bloka drošību, paaugstināt gatavību un arī uz Latviju nosūtīt papildu karavīrus un militāro tehniku, tādējādi apliecinot nelokāmo apņemšanos ievērot kolektīvās aizsardzības principu. Vienlaikus Latvija, turpinot stiprināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, sniedz ieguldījumu arī alianses aizsardzībā un globālo drošības izaicinājumu risināšanā,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti 2004. gada 29. martā, tādējādi apliecinot, ka savu nacionālo drošību un aizsardzību tā garantēs, sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm. Izvēli par labu aliansei galvenokārt noteica Vašingtonas līguma 5. pantā definētais kolektīvās aizsardzības princips, kas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu arī pārējām. Kopš alianses dibināšanas 1949. gada 4. aprīlī šis princips nav apšaubīts un ir pierādījis savu rīcībspēju mūsdienu sarežģītajā starptautiskajā situācijā.
Latvija ceļā uz iestāšanos NATO
Latvijas dalības NATO 18. gadadienā īpaši sagatavots video vēstījums ar bijušo Latvijas vēstnieku NATO pārdomām un atziņām.
