NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. martā, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
2

Daļa no tirdzniecības centriem noteiktajiem darbības ierobežojumiem neatbilst Satversmei

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Satversmes tiesa 10. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā, kurā tika vērtēta epidemioloģisko drošības noteikumu, kas ierobežoja lielo tirdzniecības centru darbību no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam atbilstību Satversmei. 

īsumā
  • Norma, kas aizliedza darboties tirdzniecības vietām, kas varēja nodrošināt piekļuvi no ārpuses, neatbilst Satversmes 105. pantam.
  • Minētā norma neatbilst pamatlikuma 91. pantam, jo citās tirdzniecības vietās iekārtotie veikali, tai skaitā atsevišķās telpās iekārtotie veikali, varēja turpināt savu darbību.
  • Apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, atbilst Satversmes 105. pantam, jo sabiedrības tiesības uz veselības aizsardzību ir pārākas par komersanta interesēm.
  • Taču Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, neatbilst Satversmes 91. panta, jo varēja darboties lieli veikali, kas nav t/c.

Lietā Nr. 2021-24-03 ir apstrīdēta Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Ko paredzēja apstrīdētā norma?

Apstrīdētais Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (spēku zaudēja 2021. gada 11. oktobrī) 24.18 punkts paredzēja būtiskus ierobežojumus tirdzniecības centru, kuru platība pārsniedz 7000 m2, darbībā.

Tas noteica, ka lielajos tirdzniecības centros ir aizliegta veikalu darbība, drīkst darboties tikai:

  • veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
  • veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
  • aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas preču veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • ziedu veikali;
  • grāmatnīcas;
  • preses tirdzniecības vietas;
  • datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali (iekļauts 2021. gada 8. aprīlī);
  • veikali, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai (iekļauts 2021. gada 18. maijā).

Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc vairāku komercsabiedrību pieteikumiem, kuras uzskata, ka ierobežojumi neatbilda Satversmei, pārkāpjot:

  • 91. panta pirmo teikumu, kur noteikts, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”;
  • 105. panta pirmo un trešo teikumi, kur noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz īpašumu”, bet “īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”.

Pieteikumu iesniedzēji – SIA “Jysk Linnen’n Furniture” (SIA “Jysk”), kas nodarbojas ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos lielajos tirdzniecības centros, SIA “VRPB” un SIA “EdTEN Domina” (SIA “Domina”) uzskata, ka augstāk minētie ierobežojumi pārkāpa  Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu un Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu.

Aplūkotajā laika periodā apstrīdētais pants tika grozīts trīs reizes. Visās šajās redakcijās apstrīdētā norma noteica aizliegumu darboties visiem lielā tirdzniecības centra veikaliem, izņemot tos veikalus, uz kuriem attiecās tajā noteiktie izņēmumi, kuru uzskaitījums tika papildināts ar katru nākamo grozījumu.

SIA “Jysk” apstrīdēja minētā panta regulējumu, kas bija spēkā līdz 2021. gada 18. maijam, kad tas tika papildināts ar iespēju atvērt lielajos tirdzniecības centros tos veikalus, kuriem ir atsevišķa ieeja no āras.

Savukārt SIA “VRPB” un SIA “Domina” apstrīdēja noteikto ierobežojumu kopumā.

Aizliegums darboties veikaliem ar atsevišķu ieeju neatbilst Satversmei

Vērtējot aizliegumu lielajos tirdzniecības centros darboties veikaliem, kuri var nodrošināt atsevišķu ieeju no ārpuses, Satversmes tiesa secina:

  • Nav konstatējami būtiski pārkāpumi normas izstrādes un izdošanas procesā. Tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir pieņemts normatīvajos aktos paredzētā kārtībā.
  • Tirgotāja pamattiesību ierobežojumam bija leģitīms mērķis – citu cilvēku tiesību aizsardzība, jo, ierobežojot Covid-19 infekcijas izplatītbu, tika nodrošinātas personas tiesības uz veselību un novērsta veselības aprūpes sistēmas pārslodze, tā aizsargājot visas sabiedrības labklājību.
  • Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi ļāva efektīvi samazināt personu risku saslimt un pakļaut riskam citas personas un bija piemēroti aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
  • Leģitīmo mērķi būtu iespējams vienlīdz efektīvi sasniegt, ļaujot turpināt darbību arī lielā tirdzniecības centra veikalos, kuri var tikt norobežoti no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi.

Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka 24.18 punkta norma, kas aizliedza darboties tirdzniecības vietām, kas varēja nodrošināt piekļuvi no ārpuses, NEATBILST Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes tiesa arī atzina, ka minētā norma NEATBILST pamatlikuma 91. panta pirmajam teikumam, jo citās tirdzniecības vietās iekārtotie veikali, tai skaitā atsevišķās telpās iekārtotie veikali, varēja turpināt savu darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Satversmes tiesa nekonstatēja, ka atšķirīgā attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošiem veikaliem būtu attaisnojama ar objektīviem faktiem vai argumentiem.

Par lielo tirdzniecības centru īpašnieku pamattiesību ierobežojumu

Vērtējot 24.18 punkta atbilstību Satversmei visā laika periodā, kurā bija noteikti ierobežojumi darboties visiem veikaliem lielajos tirdzniecības centros, tiesa secināja:

  • Nav konstatējami būtiski pārkāpumi normas izstrādes un izdošanas procesā. Tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir pieņemts normatīvajos aktos paredzētā kārtībā.
  • Ierobežojumam ir leģitīmi mērķi – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – un Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Tiesa atsevišķi vērtēja, vai labums, ko gūst sabiedrība no lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma, ir lielāks par tā tiesībām nodarīto kaitējumu.

Tā secina: “Labumu no apstrīdētā regulējuma gūst visa sabiedrība, turklāt daudzējādos aspektos, jo tas pasargā gan tieši pašus cilvēkus no saslimšanas, gan arī veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Ievērojot Covid-19 infekciju izraisošā vīrusa izplatību un tās radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm.”

Satversmes tiesa arī secināja, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto regulējumu, nav pārkāpis tiesiskās paļāvības principu.

Līdz ar to Satversme atzina, ka apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, ATBILST Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Savukārt, vērtējot atbilstību vienlīdzības principam, Satversmes tiesa norāda, ka lielā tirdzniecības centra īpašnieks atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar liela veikala telpu īpašnieku. Apstrīdētā norma pieļāva turpināt tirdzniecību lielās veikala telpās, kas nebija tirdzniecības centri, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Satversmes tiesa uzsver: Atšķirīgai attieksmei pret salīdzināmos apstākļos esošām tirgotāju grupām nav leģitīma mērķa. Ņemot vērā to, ka Covid 19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielo tirdzniecības centru un lielo veikalu, Satversmes tiesa nekonstatēja objektīvus faktus vai argumentus, kas ļautu secināt, ka ar apstrīdēto regulējumu radītajai atšķirīgai attieksmei pret lielā tirdzniecības centra īpašnieku un lielā veikala telpu īpašnieku būtu leģitīms mērķis.

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, NEATBILST Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Plašāk par brīdi, no kura apstrīdētais regulējums attiecībā uz katru no pieteikuma iesniedzējiem atzīstams par spēkā neesošu, Satversmes tiesas sagatavotajā informācija.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI