Plašāka informācija tiks apkopota īpaši šim notikumam izveidotajā interneta vietnē satversme100.lv un sociālajos medijos, izmantojot tēmturus – #satversme100 un #atverSatversmi.
Arī oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” pievienojas Satversmes simtgadei izvēlētajam moto “Atver Satversmi!”, mudinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju izlasīt, iepazīt un izzināt valsts pamatlikumu un tā unikālo vēsturi.
Neraugoties uz sarežģīto vēstures gājumu, juridiski (de iure) Latvijas valsts pamatlikums bez pārtraukuma ir bijis spēkā gandrīz gadsimtu (Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot tās noteiktajā kārtībā ievēlētajai pirmajai Latvijas Republikas Saeimai). Gan pēc Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, gan padomju okupācijas gados netika pieņemts neviens tiesisks akts, kas Satversmes sapulces pieņemtās konstitūcijas noteiktajā kārtībā būtu pilnībā apturējis Satversmes darbību.
Tādējādi Satversme ir ne tikai viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā, bet arī viens no unikālākajiem valsts pamatlikumiem pasaulē. Kā raksta konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps: “Laika periodā no 1990. līdz 1993. gadam Latvijas tiesiskajā realitātē tika atgriezta konstitūcija, kuras darbība un piemērošana bija apturēta vairāk nekā piecdesmit gadu. Nevienā citā valstī līdzīgs konstitucionāls eksperiments nav veikts.”1
Top grāmata, filma, skaidrojumi un infografikas
Lai veicinātu interesi un izpratni par Latvijas konstitūcijā ietvertajiem jēdzieniem, vērtībām un valsts uzbūves pamatprincipiem, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” gatavo vairākas ar Satversmes simtgadi saistītas, sabiedrību izglītojošas aktivitātes – top īpaša grāmata par Satversmi skolu jaunatnei un žurnāla “Jurista Vārds” redakcijas iniciētā filma “Atver Satversmi”.
Arī šeit – LV portālā (lvportals.lv) – ir izveidota satura sadaļa “Satversme”, kurā vienuviet būs pieejamas publikācijas par Latvijas valsts pamatlikumu, tā attīstību un nozīmi, ko šodien ievada skaidrojumi par to, kas ir konstitūcija, kādi vēsturiski notikumi ir ietekmējuši Latvijas Republikas Satversmes darbību, kā arī infografika par Latvijas valsts konstitucionālā regulējuma attīstību un veiktajiem grozījumiem 100 gados.
51 eseja par Latvijas konstitūciju
Tieši Satversmes pieņemšanas simtajā gadadienā ir iznācis arī žurnāla “Jurista Vārds” speciālais laidiens – eseju krājums par Satversmes būtiskākajiem pamatjēdzieniem (Satversme, Latvijas tauta, Valstsgriba, Suverēnā vara, Republika, Demokrātija, Neatkarība, Valsts nepārtrauktība, Līdzvērtība starptautiskajā kopienā, Eiropas Savienība, Latviešu nācija, Mazākumtautības, Valsts valoda, Latvijas identitāte, Ikviens, Pamattiesības, Cilvēka cieņa, Dzīvība, Brīvība, Vienlīdzība, Diskriminācijas aizliegums, Personas neaizskaramība, Privātums, Ģimene, Cilvēka veselība, Izglītība, Vārda brīvība, Biedrošanās brīvība, Labvēlīga vide, Nodarbošanās brīvība, Jaunrade, Īpašums, Tikumība, Valsts un baznīca, Tiesiska valsts, Likums, Taisnīga tiesa, Taisnīgums, Godīgums, Ilgtspēja, Kopējais labums, Solidaritāte, Cilvēka pienākumi sabiedrībā, Sociāli atbildīga valsts, Labklājība, Piedalīšanās valsts darbībā, Latvijas pase, Vēlēšanas, Valsts pārvaldes iestādes, Pašvaldība, Sabiedrības drošība).
Foto:
Grāmatžurnālā lasāma 51 eseja, kuru rakstījuši dažādu paaudžu, pasaules uzskatu un profesiju mūsdienu Latvijas juristi. Juridiskajam izdevumam neierastais un brīvais eseju formāts, atšķirībā no zinātniskajām publikācijām, ļauj paust arī autoru subjektīvo viedokli, un tāds ir bijis krājuma veidotāju mērķis.
Vēloties veicināt plašu sabiedrības interesi par Satversmi, visas esejas portālā juristavards.lv ir atvērtas brīvpieejai ikvienam interesentam, ne tikai žurnāla abonentiem, un tās pieejamas šeit, žurnāla sadaļā.
Vairāk par eseju krājumu: “ “Jurista Vārda” veltījums Satversmes simtgadei: 51 eseja par Latvijas konstitūciju”.
1 Pleps, J. Latvijas valsts konstitucionālie pamati. Grām.: Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018.
