Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts vides dienesta infografika, kas tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Meklē tēmturi #KopāParTīruVidi.
Valsts vides dienests (VVD) jau vairākkārt ir vērsis uzmanību saņemtajiem un apstiprinātajiem ziņojumiem, kas norāda uz nelikumīgu atkritumu dedzināšanu. Analizējot saņemtos ziņojumus, VVD secina, ka iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par sliktu gaisa kvalitāti un liela daļa no apstiprinātajām sūdzībām pēdējā laikā ir tieši par mēbeļu atkritumu un apstrādātas koksnes dedzināšanu. Atkritumu dedzināšana ir administratīvi sodāma rīcība.
Koka mēbeļu sadedzināšana ugunskurā vai to izmantošana par krāsns kurināmo, tādējādi aizstājot malku, ir šķietami ērts un vienkāršs veids, kā no tām atbrīvoties. Taču, kā atgādina VVD, jāatceras, ka mēbeles tiek apstrādātas ar dažādām lakām, krāsām un citām vielām, kas sadegot kaitē gan cilvēku un dzīvnieku veselībai, gan apkārtējai videi. No kokskaidu plātnēm ražotas mēbeles satur daudz līmes un sveķu.
Atkritumu dedzināšana krāsnī vai ugunskurā ir kaitīga jebkādā daudzumā. Kā norāda Valsts vides dienests, zemā temperatūrā atkritumu sadegšana nenotiek pilnīgi, tā rezultātā rodas dažādi degšanas starpprodukti, kas piesārņo vidi. Redzamiem atkritumiem sadegot, tie pārvēršas citos – neredzamos, bet daudz bīstamākos – atkritumos, kuri slēptā, nemanāmā veidā negatīvi ietekmē veselību. Kaitīgie ķīmiskie savienojumi nonāk elpceļos un ar laiku (nokrišņu veidā) arī augsnē, uz kokiem, krūmiem un zālājiem.
Ja krāsnī vai apkures katlā tiek dedzinātas lietas, kas nav tam paredzētas, tiek bojāts apkures katls, un palielinās ugunsgrēka draudi. Plastmasas izstrādājumu, PET pudeļu, plēvju degšanas temperatūra ir daudz augstāka, nekā tas plānots, izgatavojot apkures iekārtu, tāpēc rodas sodrēji un nekontrolēta degšana.
Kaut arī degšanas produktu kaitīgās sekas parasti izplatās krietni lēnāk, lai tās tiešā veidā saistītu ar dūmiem, tas nemazina dedzināšanas kaitīgo ietekmi uz veselību, dzīvību un vidi.
Kā akcentē VVD, viena no draudīgākajām un pazīstamākajām vielām, kuru rada nepilnīga sadegšana, ir dioksīns. Tas gaisā nenoārdās, bet uzkrājas dabā un dzīvajos organismos. Dioksīns izraisa dažādas saslimšanas – veicina ļaundabīgo audzēju rašanos, alerģiju veidošanos, kā arī bojā endokrīno un reproduktīvo sistēmu.
Protams, bez iepriekš minētā dioksīna rodas vēl daudzas citas vielas un blakusprodukti, kas ir kaitīgi, turklāt to rašanās ir atkarīga no dedzināmā materiāla sastāva. Atkritumu pilnīgu sadedzināšanu spēj nodrošināt tikai speciālas rūpnieciskās iekārtas, kurās degšanas temperatūra sasniedz +1000 grādus un degšanas process tiek kontrolēts, kā arī sadedzināto atkritumu dūmgāzes tiek vairākkārt filtrētas.
Jāatgādina, ka Valsts vides dienests jau iepriekšējā gada nogalē, turpinoties apkures sezonai, ar saukli “Atkritumus dedzināt aizliegts!” vērsa iedzīvotāju uzmanību plastmasas un dažādu citu naftas izstrādājumu, sadzīvisku atkritumu, kā arī mēbeļu un apstrādātas koksnes dedzināšanas kategoriskajam aizliegumam un iespējamiem riskiem apkārtējai videi un cilvēku veselībai.
Par mājsaimniecībā radīto atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīga pašvaldība, tādēļ par konstatētajiem pārkāpumiem un pretlikumīgajām darbībām, piemēram, ja novērots, ka kaimiņš ugunskurā vai apkures katlā dedzina mājsaimniecības atkritumus, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot vietējās pašvaldības policijai.
Ja pastāv aizdomas vai tiek konstatēts, ka kāda uzņēmuma teritorijā notiek atkritumu dedzināšana, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz VVD diennakts tālruni +371 26338800.
Svarīgi atgādināt, ka par likumam neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods:
Atkritumu dedzināšana ir administratīvi sodāma rīcība.
Valsts vides dienests iedzīvotājus aicina ar atbildību izturēties pret apkārtējo vidi un atgādina, ka jebkuri atkritumi (gan mājsaimniecības, gan ražošanas, īpaši bīstamie atkritumi) ir jānodod apsaimniekošanai komersantam, kuram ir nepieciešamā vides atļauja.
