Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Diasporas pārstāvji lielākoties uzskata, ka Latvijā ir laba un pievilcīga vide tiem, kuri vēlas strādāt attālināti ārvalstīs, dzīvojot Latvijā. Mazliet negatīvāk tiek vērtēts, vai Latvijā ir laba uzņēmējdarbības vide, lai piesaistītu ārvalstīs dzīvojošos strādāt attālināti uzņēmumos vai organizācijās Latvijā. To kā pozitīvu aspektu vērtē tikai 20% aptaujāto.
LV portāla infografika
Pāreja uz tā saucamo “digitālo darba migrāciju”, no vienas puses, rada būtiskas iespējas Latvijas darba tirgum piesaistīt ievērojamu skaitu ārvalstu kvalificētā darbaspēka, vienlaicīgi neradot papildu slogu publiskajiem pakalpojumiem. No otras puses, turpinoties darba tirgus transformācijai, rodas iespējas ne vien Latvijas darba tirgū daudz plašāk iesaistīt Latvijas diasporu, bet arī veicināt reemigrāciju uz Latviju, secināts jaunākajā pētījumā par attālināto darbu kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēju Latvijas attīstībai. Tomēr, lai kļūtu ne vien par reģionālu, bet arī globālu līderi attālinātā darba veikšanā, pastāv daudzas neatrisinātas problēmas darba tiesiskā regulējuma, nodokļu un sociālo pabalstu jomā.
Ārlietu ministrijas un Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktā pētījuma “Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai” mērķis bija koncentrēties uz attālināti strādājošajiem reemigrantiem un diasporas locekļiem, lai identificētu attālinātā darba veikšanas juridiskos, ekonomiskos un citus šķēršļus gan no darba devēja, gan no darba ņēmēja perspektīvas, piedāvājot uz pierādījumiem balstītus risinājumus.
Pētījuma prezentācijā 5. novembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica ar lepnumu atzina, ka diasporas politika ir tā, kuru ministrija gadu no gada spēj veidot balstītu pētījumos, kas ir liela privilēģija un priekšrocība. “Attālinātā darba jautājuma izpētei Diasporas konsultatīvās padomes paspārnē tika izveidota un aktīvi darbojās darba grupa, kuras darba rezultātā un ciešā sasaistē ar pētniekiem esam nonākuši pie virknes secinājumu,” norādīja parlamentārā sekretāre.
Viņa akcentēja divus secinājumus. Pētījums liecina, ka 45% uzņēmumu uzskata, ka viņu darbinieki arī pēc pandēmijas beigām varētu pilnībā vai daļēji strādāt attālināti. Otrs secinājums – 40,1% ārvalstīs dzīvojošo un attālināti strādājošo diasporas pārstāvju norāda, ka būtu gatavi strādāt attālināti Latvijā, saglabājot piesaisti ārvalstu uzņēmumam (darba devējam). Līdz ar to ir jāskatās, kā pielāgoties un izmantot šīs tendences gan Latvijas ekonomikas izaugsmei, gan Latvijas saiknei ar diasporu, uzsvēra ĀM pārstāve.
Latvijas priekšrocības, lai kļūtu par attālinātā darba līderi, ir saistītas ar ātru interneta savienojumu, labiem transporta sakariem ar citām Eiropas un NVS valstīm, plašu spektru digitālo pakalpojumu, salīdzinoši strauju digitālo tehnoloģiju aprobāciju privātajā sektorā un virkni citiem faktoriem, secināts pētījumā.
Kāpēc attālinātajam darbam un cilvēkkapitāla stiprināšanai un piesaistei Latvijā ir liela nozīme? LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Dr. Inta Mieriņa atklāja, ka 2019. gada nogalē attālinātu darbu uzņēmumā vai organizācijā citā valstī veica 3,8% strādājošo diasporas pārstāvju un 4,3% reemigrantu.
45% uzņēmumu uzskata, ka viņu darbinieki arī pēc pandēmijas beigām varētu pilnībā vai daļēji strādāt attālināti.
“Pandēmijas ietekmē attālinātais darbs ir būtiski pieaudzis, un lielā daļā uzņēmumu tas saglabāsies arī pēc tās beigām. Tātad uz attālināto darbu jāskatās kā uz transformācijas procesu, kas pavērs arvien jaunas iespējas piesaistīt pāri robežām strādājošās diasporas cilvēkkapitālu,” prezentācijā uzsvēra I. Mieriņa.
Daudzi attālināti strādājošie diasporas pārstāvji ir ar labu izglītību – IT, finanšu un apdrošināšanas, komerczinību un citās nozarēs. Darbs attālināti ļautu piesaistīt kvalificētus speciālistus, mazināt t. s. “brain wasting” un potenciāli veicināt atgriešanos, uzskata pētniece.
Turklāt vairumam attālināti strādājošo šādā veidā patīk strādāt, un aptuveni puse no aptaujātajiem novērtē šādu darba formu kā priekšrocību. Attālinātam darbam piesaista:
“Tomēr ir daudz neizmantotu iespēju,” saka I. Mieriņa. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka diasporas pārstāvji lielākoties (83%) veic attālināto darbu valstī, kurā dzīvo, tomēr daudziem būtu iespējams veikt arī pārrobežu darbu. “Tātad lielākoties viņiem nav jābūt uz vietas, nav regulāri jāiet uz sanāksmēm. Līdz ar to ir jautājums –, kādēļ šī darba forma pāri robežām nav pietiekami izmantota?” vaicā pētniece.
Diasporas pārstāvji lielākoties (83%) veic attālināto darbu valstī, kurā dzīvo, tomēr daudziem būtu iespējams veikt arī pārrobežu darbu.
Latvijas uzņēmumā strādā tikai aptuveni katrs desmitais šobrīd attālināti nodarbinātais diasporas pārstāvis, turklāt lielākoties tas ir papilddarbs. “Tas nozīmē, ka cilvēki iegulda savas zināšanas citu valstu uzņēmumos,” secina pētniece.
I. Mieriņa, atbildot uz jautājumu, cik iespējami ir šos cilvēkus piesaistīt Latvijai, norāda, ka 40,1% aptaujāto ārvalstīs attālināti strādājošo un dzīvojošo diasporas pārstāvju būtu gatavi strādāt uzņēmumam Latvijā, dzīvojot ārvalstīs. Taču ir jābūt atbilstošam, konkurētspējīgam atalgojumam.
Vēl saistošāka šobrīd ir iespēja strādāt no Latvijas pārrobežu darbu – tas ļauj palikt Latvijā, mazināt emigrāciju.
Diasporas pārstāvji lielākoties uzskata, ka Latvijā ir laba un pievilcīga vide tiem, kuri vēlas strādāt attālināti ārvalstīs, dzīvojot Latvijā. Mazliet negatīvāk tiek vērtēts, vai Latvijā ir laba uzņēmējdarbības vide, lai piesaistītu ārvalstīs dzīvojošos strādāt attālināti uzņēmumos vai organizācijās Latvijā. To kā pozitīvu aspektu vērtē tikai 20% aptaujāto.
Cik gatavi attālinātam darbam ir Latvijas uzņēmumi? Divās trešdaļās uzņēmumu digitālajām tehnoloģijām ir liela loma. Aptuveni pusē Latvijas uzņēmumu ir darbinieki, kuri strādā lielākoties vai tikai no mājām. Taču ārvalstīs dzīvojošos attālināti nodarbina tikai 4,4% Latvijas uzņēmumu. No tiem uzņēmumiem, kuri nenodarbina ārvalstīs dzīvojošos, 24% vēlētos izmantot šādu iespēju.
Uzņēmumiem, kuri attālināti nodarbina ārvalstīs dzīvojošos, attieksme pret šāda veida nodarbinātību ir ļoti dažāda. Uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka pārrobežu attālinātu nodarbināšanu visbiežāk kavē tas, ka:
Kopumā biežākie attālinātā darba izaicinājumi ir: komandas gara uzturēšana, lēnāks komunikācijas un saskaņošanas process, privātās un darba dzīves nodalīšana.
Uzņēmumu pārstāvji arī ir minējuši, ka attālinātā darba dēļ ir neefektīvāka darba organizācija, grūtības nodrošināt tehniku, resursus un atbilstošu darba vidi darbiniekiem ārpus darbavietas.
Latvijas uzņēmumu interese par darbiniekiem attālinātā režīmā pieaug, apliecināja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. 2020. gadā interese par attālinātā režīmā strādājošajiem bija neliela – 13 darba devēji pieteica 93 vakances. Šī gada desmit mēnešos vakanču skaits ir trīskāršojies – to ir 300.
Visvairāk attālinātā darba vakanču ir Rīgā un tās apkaimē. Taču samērā aktīvi ir arī Kurzemes un Latgales reģioni.
Pieteiktās attālinātā darba vakances ir augstas kvalifikācijas nozarēs – IKT, profesionālie un zinātniskie pakalpojumi, izglītība, transporta un uzglabāšanas joma.
Aktuālās problēmas, kas caurvij pētījumu “Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai”, ir saistītas ar nodokļu jautājumu un sociālajām garantijām.
Jāņem vērā, ka daudzi attālināti strādājošie (43%) ir mobili, bieži pārceļas. Turklāt ap 40% aptaujāto ārvalstīs attālināti nodarbināto diasporas pārstāvju un reemigrantu strādā ārpus Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.
Aktuālās problēmas, kas caurvij pētījumu, ir saistītas ar nodokļu jautājumu un sociālajām garantijām.
Tikai 69% attālināti nodarbinātajiem diasporas pārstāvjiem ir pastāvīgs beztermiņa darba līgums, turklāt daudzi no viņiem ir pašnodarbinātie.
Pētījums liecina, ka 35% pārrobežu attālināti strādājošo ir saskārušies ar grūtībām vai neskaidrībām nodokļu jautājumos. Visbiežāk ir bijušas neskaidrības par konkrētu nodokļu piemērošanu. Tāpat tie ir nonākuši saskarsmē ar birokrātiju, informācijas un izpratnes trūkumu.
13% pārrobežu attālināti strādājošajiem ir bijušas neskaidrības pabalstu jomā. Visbiežāk to veido informācijas trūkums un neskaidrības par bērnu pabalsta saņemšanu.
Pētniecības grupas pārstāvis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs informēja, ka pētījuma rezultātā izstrādāta 31 rekomendācija sešās jomās:
Šī brīža normatīvais regulējums Latvijā neatzīst pārrobežu raksturu attālinātajam darbam vai nereti vispār nedefinē specifiskus nosacījumus attālinātajam darbam, kā rezultātā esošajā tiesiskajā regulējumā veidojas virkne neskaidrību par šāda darba formāta izrietošajām sekām darba devējiem un darba ņēmējiem, norādīts pētījuma secinājumos.
M. Muižarājs aicināja Latvijas normatīvajos aktos plašāk definēt pārrobežu attālināto darbu, kā arī paredzēt plašāku pārrobežu attālinātā darba veicēju tiesisko aizsardzību.
Pētnieki aicina skaidrāk definēt attālināti nodarbināto darba tiesisko aizsardzību, it īpaši tiesības un pienākumus attiecībā uz veselību, virsstundu darbu un darba drošību, strādājot attālināti, paredzot būtiskas brīvības un elastību to ieviešanas procesā. Būtu arī jāvienkāršo un jādigitalizē procedūras, kas Valsts darba inspekcijai ļautu attālināti novērtēt šo prasību ieviešanu attālinātā darba režīmā.
Viena no rekomendācijām ir iestrādāt Darba likumā Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcijā ietverto priekšlikumu par tiesībām būt bezsaistē uz noteiktu darba dienas laiku vai periodu.
Sociālās aizsardzības jomā pētnieki iesaka paplašināt un atvieglot sociālo garantiju pieejamību attālinātā darba veicējiem Latvijā, it īpaši tiem, kuri ir pašnodarbinātā statusā vai ar nestandarta līgumiem, vienkāršot sociālo iemaksu pārnešanu no ārvalstīm uz Latviju. Pētījumā uzsvērts, ka ir jāpārskata sociālo garantiju pieejamība attālinātā darba veicējiem ārvalstīs, kuri veic sociālās iemaksas Latvijā, bet ir bez deklarētās dzīvesvietas Latvijā.
Rekomendācijas skar arī brīvprātīgo pievienošanos sociālās apdrošināšanas sistēmai – šis jautājums būtu vairāk jāskaidro, jo daudziem par to nav izpratnes.
Pētnieki iesaka arī būtiski vienkāršot pieejamo informāciju par sociālo garantiju pieejamību pārrobežu attālinātā darba gadījumā un paplašināt tās pieejamību arī angļu valodā.
M. Muižarājs vērsa uzmanību uz digitālo nomadu vīzu izveidi Latvijā, kas nozīmētu, ka cilvēki, strādājot pasaules lielākajās kompānijās, starptautiskajās organizācijās vai arī mazos uzņēmumos, varētu izvēlēties to darīt no Latvijas kā priekšrocību, izmantojot labi attīstīto digitālo infrastruktūru.
Nomadu vīza paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas, paziņojumā medijiem skaidro Iekšlietu ministrija. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb nomadu vīzu.
Digitālo nomadu vīzu regulējums ir pieejams vairākās pasaules un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus par digitālo nomadu vīzu regulējumu un sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas nodots saskaņošanai ar citām ministrijām.
