Nomadu vīza paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb nomadu vīzu.
“Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku. Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā zemām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Digitālo nomadu vīzas ļautu Latvijai piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, kas lielākoties strādā IT jomā,” savā uzrunā pasākuma dalībniekiem atzīmēja M. Golubeva.
Digitālo nomadu vīzu regulējums ir pieejams vairākās pasaules un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā. Vairākas valstis pašlaik ir ceļā uz digitālo nomadu vīzu regulējuma izveidi, tai skaitā Latvija.
Pēc iekšlietu ministres M. Golubevas uzdevuma Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus par digitālo nomadu vīzu regulējumu un sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas nodots saskaņošanai ar citām ministrijām.
Ierakstu no pasākuma var noskatīties pasākuma mājaslapā: https://www.digimigracija.lv/
