NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. janvārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Reģistri
3
3

Sākusies 2021. gada tautas skaitīšana – pirmie dati gaidāmi jau maijā

LV portāla infografika

Šogad pirmoreiz tautas skaitīšanu un ar to saistītos datus Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iegūs, nevis klātienē aptaujājot iedzīvotājus un aizpildot arī elektroniskās anketas, bet gan izmantojot vairāk nekā 40 administratīvo datu reģistrus. Pirmie dati, kas tiks publicēti maija beigās, būs pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2021. gada 1. janvārī, tostarp arī migrācijas dati.

īsumā
  • Tautas skaitīšanas galvenais uzdevums ir precizēt faktisko pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī.
  • Šobrīd tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem.
  • Pirmie dati, kas tiks publicēti, būs pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2021. gada 1. janvārī, tostarp migrācijas dati, kurus paziņos 28. maijā.
  • 2021. gadā tradicionālā tautas skaitīšana izmaksātu 10 miljonus eiro. Savukārt, izmantojot tikai administratīvo datu avotus, tiks iztērēti ap 2,9 miljoniem eiro.
  • Dažādiem reģistriem ir ļoti dažāds informācijas līmenis. Atšķirīgs ir arī datu atjaunošanas periods. Līdz ar to rodas daudz metodoloģisko nesakritību.

Šogad tautas skaitīšana notiks vienpadsmito reizi kopš 1920. gada, un tā būs trešā tautas skaitīšana pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.

Tautas skaitīšanas norise noteikta Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos. 2021. gadā tā notiks visās ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu iespēju apkopotos datus salīdzināt, zina teikt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Eiropas Komisija gatavo jaunu regulas projektu, kas paredz, ka pēc 2021. gada daļa no tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem rādītājiem būs jāsagatavo katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Kādiem nolūkiem izmanto iegūtos datus

Tautas skaitīšana ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, kas ir pamats valsts oficiālajai statistikai, un tā nodrošina ļoti detalizētus datus, uzsver B. Zukula. Šī procesa galvenais mērķis ir iegūt aktuālu informāciju par visiem iedzīvotājiem. Šī informācija tiek plaši izmantota valsts un privātajā sektorā, piemēram, tā:

  • palīdz pieņemt lēmumus demogrāfijas, izglītības, veselības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomā;
  • palīdz pieņemt lēmumus par dažādu pakalpojumu vajadzību;
  • ļauj veikt pētnieciskus darbus, kuros iegūtie secinājumi raksturo iedzīvotājus.

Kādi dati tiek vākti

Tautas skaitīšanas galvenais uzdevums ir precizēt faktisko pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī, kas mūsdienās vairs nevienā pasaules valstī nav vienkāršs uzdevums, ņemot vērā cilvēku iespējas strādāt, mācīties un pārcelties no vienas valsts uz citu, skaidro B. Zukula.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 588 “2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas noteikumi” pielikumā noteikts, ka tautas skaitīšanā uzskaita visus konkrētās valsts iedzīvotājus, mājokļus un vāc informāciju par tos raksturojošiem rādītājiem, piemēram, dzīvojamo telpu veidu, iemītnieku skaitu, cilvēku vecumu, dzimumu, juridisko ģimenes stāvokli, profesiju, izglītības līmeni u. c.

Dati no 40 reģistriem

Šajā tautas skaitīšanā iedzīvotājus vairs neaptaujās, bet visu nepieciešamo informāciju CSP iegūs no administratīvo datu reģistriem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kurās ir pieejama informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan par viņu mājokļiem. Šobrīd tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem.

2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanā nav iekļauts jautājums par mājās lietoto valodu un dzimto valodu, jo šādas informācijas nav administratīvajos reģistros, skaidro B. Zukula. Tomēr šādus datus var iegūt, izmantojot mājsaimniecību apsekojumus, pievienojot papildu valstiski būtiskus jautājumus. 2017. gadā CSP iekļāva minētos jautājumus ārējās migrācijas apsekojumā, un tie tiks iekļauti 2022. gada pieaugušo izglītības apsekojumā.

Pirmie dati – maija beigās

Pirmie dati, kas tiks publicēti, būs pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2021. gada 1. janvārī, tostarp migrācijas dati, kurus CSP paziņos 28. maijā. Tiem sekos:

  • ģimenes un mājsaimniecības raksturojošie rādītāji – 2021. gada 30. jūlijs;
  • mājokļus raksturojošie rādītāji – 2021. gada 24. novembrī;
  • iedzīvotāju augstāko iegūto izglītības līmeni un ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji – 2022. gada 15. jūnijā.

Kāpēc tiks izmantota neklātienes metode

B. Zukula min vairākus uz administratīvajiem datiem balstītas tautas skaitīšanas pozitīvos aspektus:

  • samazināta klātiene – kā parādīja Covid-19 laikā izsludinātā ārkārtējā situācija, būtiski ir mazināt cilvēcisko un klātienes faktoru datu apkopošanā;
  • samazināta respondentu noslodze – datus izmantos ne tikai tautas un mājokļu skaitīšanas vajadzībām, bet arī regulārajos statistiskajos izlases veida apsekojumos;
  • dati būs pieejami ātrāk;
  • trīsreiz lētāk – 2021. gadā tradicionālā tautas skaitīšana izmaksātu 10 miljonus eiro, savukārt, izmantojot tikai administratīvo datu avotus, tā izmaksās ap 2,9 miljoniem eiro;
  • precīzāki, klasifikācijai atbilstošāki dati (piemēram, profesija, nozare).

Dažāds informācijas līmenis

Karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs atzīst, ka pasaulē ir tendence arvien vairāk izmantot dažādu reģistru informāciju, kura kļūst pilnīgāka. Arī Latvijā reģistru informācija kļūst labāka, un CSP lēmums tautas skaitīšanā izmantot administratīvos datus viņam šķiet loģisks.

Protams, nozīmīgs ir finansiālais ieguvums, tomēr J. Turlajs uzskata, ka zināmus kombinētos elementus tomēr varēja saglabāt.

Gatavojoties 2021. gada tautas skaitīšanai, viņaprāt, vajadzēja izdarīt noteiktus priekšdarbus. Dažādiem reģistriem ir ļoti dažāds informācijas līmenis. Tos veidojušas dažādas iestādes, ņemot vērā savas vajadzības. Ļoti bieži tas tika darīts, nerēķinoties ar citu institūciju vai universālām vajadzībām. Atšķirīgs ir arī datu atjaunošanas periods. Līdz ar to rodas daudz metodoloģisko nesakritību.

J. Turlajs uzskata, ka CSP vajadzēja akcentēt šo problēmu. Kā piemēru datu nesakritībai ekonomģeogrāfs min iedzīvotāju deklarēšanās sistēmu. Piemēram, Valsts izglītības informācijas sistēmā, kuru uztur Izglītības un zinātnes ministrija, reģistrēti visi skolēni un skolotāji, tostarp arī viņu deklarētā dzīvesvieta. Bet blakus ir arī ailīte – faktiskā dzīvesvieta –, kura reti ir aizpildīta.

“Tas būtu normāli, ka tiktu norādīta faktiskā skolēna dzīvesvieta. Tas būtu svarīgi gan no komunikācijas aspekta, gan arī plānojot loģistiku, kā skolēni nokļūst skolās utt. Pēc skolēnu deklarēšanās datiem sanāk, ka ir jaunieši, kuri uz skolu Rīgā ik dienas braukā no Daugavpils,” tā J. Turlajs.

Deklarējas citā vietā, nevis tur, kur dzīvo

“Latvijā deklarēšanās sistēma ir ļoti liberāla – to izdarīt ir ļoti vienkārši, un daudzi cilvēki deklarējas citā vietā, nevis tur, kur pastāvīgi uzturas,” min ekonomģeogrāfs. “Viņi vadās pēc izdevīguma principiem vai vienkārši aizmirst izdeklarēties, kad pārvācas citur. Līdz ar to deklarēto iedzīvotāju skaits ir par 9% lielāks nekā CSP aprēķinātais patstāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā. Tie ir apmēram 170 000 cilvēku, kas Latvijas situācijā ir daudz. Un tur īsti neko nevar darīt. Savulaik interesējos par iedzīvotāju reģistra datu uzskaiti, kā tuvināt patieso iedzīvotāju skaitu deklarētajiem. Kamēr nav dokumentālu pierādījumu par deklarēšanos, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei nav pamata viņu izņemt no reģistra.”

Kā otru piemēru J. Turlajs min apmēram pirms pieciem gadiem Pierīgas pašvaldību veiktās aktivitātes, lai uz vasarnīcu teritorijām piedeklarēties atvilinātu rīdziniekus, piesolot septiņreiz lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi tiem, kas ir deklarējušies. Līdz ar to, piemēram, Carnikavas novadā iedzīvotāju skaits palielinājās par 1500 cilvēkiem.

Reģistros dati ir precīzāki

Savukārt B. Zukula norāda, ka 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanā tiks izmantota informācija par personu reģistrēto dzīvesvietu, kā arī papildu informācija par reģistrēto dzīvesvietu institucionālajās iestādēs un papildu korekcijas, nosakot bērnu dzīvesvietu. Lai arī deklarētā dzīvesvieta daļai iedzīvotāju nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, tomēr iedzīvotāju atbildes aptaujās (ap 60%) sniedz daudz detalizētāku un pilnīgāku priekšstatu par to, kas tiktu iegūts tradicionālā klātienes aptaujā, apgalvo CSP pārstāve.

Arī cita reģistru informācija par iedzīvotāju profesiju, nozari, izglītības līmeni ir precīzāka, jo, piemēram, informācijai par profesiju tiek izmantots profesiju klasifikators, skaidro B. Zukula.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU