Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Šogad pirmoreiz tautas skaitīšanu un ar to saistītos datus Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iegūs, nevis klātienē aptaujājot iedzīvotājus un aizpildot arī elektroniskās anketas, bet gan izmantojot vairāk nekā 40 administratīvo datu reģistrus. Pirmie dati, kas tiks publicēti maija beigās, būs pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2021. gada 1. janvārī, tostarp arī migrācijas dati.
Šogad tautas skaitīšana notiks vienpadsmito reizi kopš 1920. gada, un tā būs trešā tautas skaitīšana pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.
Tautas skaitīšanas norise noteikta Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos. 2021. gadā tā notiks visās ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu iespēju apkopotos datus salīdzināt, zina teikt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Eiropas Komisija gatavo jaunu regulas projektu, kas paredz, ka pēc 2021. gada daļa no tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem rādītājiem būs jāsagatavo katru gadu, nevis reizi desmit gados.
Tautas skaitīšana ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, kas ir pamats valsts oficiālajai statistikai, un tā nodrošina ļoti detalizētus datus, uzsver B. Zukula. Šī procesa galvenais mērķis ir iegūt aktuālu informāciju par visiem iedzīvotājiem. Šī informācija tiek plaši izmantota valsts un privātajā sektorā, piemēram, tā:
Tautas skaitīšanas galvenais uzdevums ir precizēt faktisko pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī, kas mūsdienās vairs nevienā pasaules valstī nav vienkāršs uzdevums, ņemot vērā cilvēku iespējas strādāt, mācīties un pārcelties no vienas valsts uz citu, skaidro B. Zukula.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 588 “2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas noteikumi” pielikumā noteikts, ka tautas skaitīšanā uzskaita visus konkrētās valsts iedzīvotājus, mājokļus un vāc informāciju par tos raksturojošiem rādītājiem, piemēram, dzīvojamo telpu veidu, iemītnieku skaitu, cilvēku vecumu, dzimumu, juridisko ģimenes stāvokli, profesiju, izglītības līmeni u. c.
Šajā tautas skaitīšanā iedzīvotājus vairs neaptaujās, bet visu nepieciešamo informāciju CSP iegūs no administratīvo datu reģistriem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kurās ir pieejama informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan par viņu mājokļiem. Šobrīd tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem.
2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanā nav iekļauts jautājums par mājās lietoto valodu un dzimto valodu, jo šādas informācijas nav administratīvajos reģistros, skaidro B. Zukula. Tomēr šādus datus var iegūt, izmantojot mājsaimniecību apsekojumus, pievienojot papildu valstiski būtiskus jautājumus. 2017. gadā CSP iekļāva minētos jautājumus ārējās migrācijas apsekojumā, un tie tiks iekļauti 2022. gada pieaugušo izglītības apsekojumā.
Pirmie dati, kas tiks publicēti, būs pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2021. gada 1. janvārī, tostarp migrācijas dati, kurus CSP paziņos 28. maijā. Tiem sekos:
B. Zukula min vairākus uz administratīvajiem datiem balstītas tautas skaitīšanas pozitīvos aspektus:
Karšu izdevniecības “Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs atzīst, ka pasaulē ir tendence arvien vairāk izmantot dažādu reģistru informāciju, kura kļūst pilnīgāka. Arī Latvijā reģistru informācija kļūst labāka, un CSP lēmums tautas skaitīšanā izmantot administratīvos datus viņam šķiet loģisks.
Protams, nozīmīgs ir finansiālais ieguvums, tomēr J. Turlajs uzskata, ka zināmus kombinētos elementus tomēr varēja saglabāt.
Gatavojoties 2021. gada tautas skaitīšanai, viņaprāt, vajadzēja izdarīt noteiktus priekšdarbus. Dažādiem reģistriem ir ļoti dažāds informācijas līmenis. Tos veidojušas dažādas iestādes, ņemot vērā savas vajadzības. Ļoti bieži tas tika darīts, nerēķinoties ar citu institūciju vai universālām vajadzībām. Atšķirīgs ir arī datu atjaunošanas periods. Līdz ar to rodas daudz metodoloģisko nesakritību.
J. Turlajs uzskata, ka CSP vajadzēja akcentēt šo problēmu. Kā piemēru datu nesakritībai ekonomģeogrāfs min iedzīvotāju deklarēšanās sistēmu. Piemēram, Valsts izglītības informācijas sistēmā, kuru uztur Izglītības un zinātnes ministrija, reģistrēti visi skolēni un skolotāji, tostarp arī viņu deklarētā dzīvesvieta. Bet blakus ir arī ailīte – faktiskā dzīvesvieta –, kura reti ir aizpildīta.
“Tas būtu normāli, ka tiktu norādīta faktiskā skolēna dzīvesvieta. Tas būtu svarīgi gan no komunikācijas aspekta, gan arī plānojot loģistiku, kā skolēni nokļūst skolās utt. Pēc skolēnu deklarēšanās datiem sanāk, ka ir jaunieši, kuri uz skolu Rīgā ik dienas braukā no Daugavpils,” tā J. Turlajs.
“Latvijā deklarēšanās sistēma ir ļoti liberāla – to izdarīt ir ļoti vienkārši, un daudzi cilvēki deklarējas citā vietā, nevis tur, kur pastāvīgi uzturas,” min ekonomģeogrāfs. “Viņi vadās pēc izdevīguma principiem vai vienkārši aizmirst izdeklarēties, kad pārvācas citur. Līdz ar to deklarēto iedzīvotāju skaits ir par 9% lielāks nekā CSP aprēķinātais patstāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā. Tie ir apmēram 170 000 cilvēku, kas Latvijas situācijā ir daudz. Un tur īsti neko nevar darīt. Savulaik interesējos par iedzīvotāju reģistra datu uzskaiti, kā tuvināt patieso iedzīvotāju skaitu deklarētajiem. Kamēr nav dokumentālu pierādījumu par deklarēšanos, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei nav pamata viņu izņemt no reģistra.”
Kā otru piemēru J. Turlajs min apmēram pirms pieciem gadiem Pierīgas pašvaldību veiktās aktivitātes, lai uz vasarnīcu teritorijām piedeklarēties atvilinātu rīdziniekus, piesolot septiņreiz lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi tiem, kas ir deklarējušies. Līdz ar to, piemēram, Carnikavas novadā iedzīvotāju skaits palielinājās par 1500 cilvēkiem.
Savukārt B. Zukula norāda, ka 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanā tiks izmantota informācija par personu reģistrēto dzīvesvietu, kā arī papildu informācija par reģistrēto dzīvesvietu institucionālajās iestādēs un papildu korekcijas, nosakot bērnu dzīvesvietu. Lai arī deklarētā dzīvesvieta daļai iedzīvotāju nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, tomēr iedzīvotāju atbildes aptaujās (ap 60%) sniedz daudz detalizētāku un pilnīgāku priekšstatu par to, kas tiktu iegūts tradicionālā klātienes aptaujā, apgalvo CSP pārstāve.
Arī cita reģistru informācija – par iedzīvotāju profesiju, nozari, izglītības līmeni – ir precīzāka, jo, piemēram, informācijai par profesiju tiek izmantots profesiju klasifikators, skaidro B. Zukula.
